NETICAMS STĀSTS 6
No reanimācijas pa tiešo uz apbedīšanas biroju
Pētot apbedīšanas nozari, gandrīz nejauši uzzināju par kādu darījumu starp ārstu un apbedīšanas biroju. To man apstiprināja gan neatkarīgs avots pašā slimnīcā, gan piederīgā. Man ir zināma gan slimnīca un ārsta vārds, gan apbedīšanas birojs, gan nelaiķa un piederīgās vārds, taču piederīgā, Jelgavas novada iedzīvotāja, pēc bērēm ir nomierinājusies un iesniegumu paņēmusi atpakaļ, lūdz savu vārdu neminēt, taču no teiktā neatsakās. Savukārt slimnīca komentē vienkārši: nav iesnieguma, nav notikuma. Bet apbedīšanas biroja darbiniece skatās savos dokumentos, mulst, bet neko neatrod.
Stāsts ir šāds. Reanimācijā kādā Rīgas slimnīcā nomirst cilvēks, un ārsts piederīgajai nosūta informāciju, ka viņai jāierodas kārtot dokumentus par mirušo apbedīšanas birojā pavisam citā Rīgas rajonā. Pārsteigtā piederīgā tur arī ierodas un saceļ brēku, jo nelaiķis atrodas slimnīcās morgā un kāpēc gan viņai vispār būtu kaut kas jākārto apbedīšanas birojā! Pēc tam piederīgā ierodas slimnīcā un arī tur saceļ brēku. Ierodas pārbijies ārsts, kurš par notikušo lāgā neko nespēj paskaidrot. Piederīgā vēl vairāk sadusmojas, kad ierauga, ka mirušais ievietots morgā un sastindzis ar visām reanimācijas caurulēm un citiem piederumiem. Viss beidzas ar to, ka piederīgajai tomēr kļūst žēl ārsta un iesniegumu viņa patur pie sevis.
