Ērti un stilīgi pa pilsētu 0
“Royal Enfield Classic 500” nosaukumā jau ietverta būtība: tieši tādi pēc Otrā pasaules kara izskatījās klasiski motocikli, domāti braukšanai pa visurieni, bet ne pa kaut kurieni īpaši. Šodien teiktu: ielas motocikls. Tapis 1949. gadā. Ērta sēdēšana, turklāt vadītājam ir trīsstūra sēdeklis ar atsperēm, kas dod papildu komfortu. Līdzbraucēja sēdeklis gan ir tieši pieskrūvēts rāmim, bet ir viegli noņemams un tā vietā var uz dubļubleķa uzlikt pārlokāmu militāra (vai ceļojuma) rakstura auduma somu. Īpaša pazīme: divas maziņas impozantas gabarītgaismas lampiņas abpus priekšējā lielā luktura. Neapšaubāmi ērts, stilīgs un ņiprs pārvietošanās līdzeklis pa pilsētu.
“Royal Enfield Continental GT” vismaz man sēdēšanas ziņā nelikās tik ērts, kas arī saprotams, jo ir izstieptāks un sportiskāka stila. Arī modernāka dizaina – prototips tapis 1965. gadā. Šodien teiktu: “cafe reiser” (no angļu val. – kafejnīcu ceļojumi) stils, kura motocikli šobrīd ir modē. Respektīvi, motocikls, ar kuru pārvietoties no vienas kafejnīcas (kroga) uz otru, bez pretenzijām uz bagāžas pārvadāšanu un bez aprīkojuma, kas atvieglo braukšanu. Šobrīd šādus kafejnīcu vai krogu motociklus piedāvā visi sevi cienoši motoražotāji. Arī “Royal Enfield Classic 500” pēc būtības liktu pie šā paša stila. Bet uzņēmums jau piedāvā arī enduro un garo gabalu (kruīza) mocīšus. Un kas ir “Royal Enfield” nākotnes plānos, mēs nemaz nezinām.
Vai es šādu motociklu gribētu? Kā dzīvojošs piepilsētā, kam daudz jābrauc arī pa lauku ceļiem un ar visādām parpatām – noteikti ne, ja nu vienīgi būtu daudz naudas, tad kā kādu ceturto motociklu. Bet ja būtu vientuļš pilsētas sprukstiņš, bez vēlmes braukt tālāk un galvenie mērķi būtu darbavieta, ēstūzis, veikals, vēl kāds objekts un tad dzīvoklis, bez ģimenes un hobijiem, kas prasa pārvietot mantas, tad kāpēc gan ne “Royal Enfield Classic 500”?
Motociklu cena Latvijā ir nedaudz zem 6000 eiro.
