Budanova “nekaunīgā taktika” liek nervozēt gan Rietumiem, gan Kremlim. No kā vienlaikus baidās partneri un ienaidnieks? 152
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāja Kirilo Budanova “nekaunīgā taktika” liek Rietumiem “nervozēt”, savu avotu teikto citē izdevums “The Financial Times”. Vienlaikus no viņa baidās arī Kremlis, kas Budanovu iekļāvis “ekstrēmistu un teroristu” sarakstā.
Kas ir šī “nekaunīgā taktika”, kas vienlaikus tik ļoti nervozē gan partnerus, gan ienaidniekus? Jau kādu laiku, ņemot vērā samazināto ieroču piegādi, Ukraina īsteno tā dēvēto “asimetrisko karu”, kura mērķis ir “liela mēroga Krievijas spēju iznīcināšana”, raksta UNIAN.
Tieši nodomi to pārcelt nākamajā līmenī liek visiem apkārtējiem nervozēt. Tā pamatā ir aktīva bezpilota lidaparātu triecienu, kiberuzbrukumu, slepenu speciālo operāciju, sabotāžas un citu līdzekļu izmantošana.
Termins un jēdziens “asimetriskā karadarbība” radās 20. gadsimta 70. gados ASV, pamatojoties uz ASV un Francijas sakāvi Vjetnamā un Alžīrijā. Termins pirmo reizi parādījās pētnieka Endrjū Maka (Andrew Mack) rakstā “Why Big Nations Lose Small Wars: The Politics of Asymmetric Conflict” (“Kāpēc lielās nācijas zaudē mazos karus: asimetriskā konflikta politika”, 1975).
Tā kļuva gandrīz par rokasgrāmatu partizānu karos pret skaitliski spēcīgāku ienaidnieku.
Krievijas armija ir ļoti neaizsargāta pret “asimetriskām” darbībām. Tādējādi bija tikai laika jautājums, kad ukraiņi pielāgos “asimetriskā kara” taktiku pret Krievijas Federāciju. Ukrainu to spiežot darīt arī Rietumu atbalsta samazināšanās.
Spriežot pēc publiskiem avotiem, šādu Ukrainas bruņoto spēku slepeno operāciju ietekme patiešām pieaug. Ukrainas Drošības dienests ir oficiāli apstiprinājis pēdējās nedēļās notikušos dronu uzlidojumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Pateicoties šiem triecieniem Krievijas degvielas eksports jau ir samazinājies par trešdaļu. Arī Krievijas Enerģētikas ministrijas oficiālie dati liecina par eksporta samazināšanos. Ir bojātas arī dažas militāri rūpnieciskā kompleksa rūpnīcas.
Analītiķi atzīmē, ka Ukrainas īstenotā taktika parāda, ka neaizsargātu stratēģisko infrastruktūru Krievijā var iznīcināt ar salīdzinoši nelieliem spēkiem. Drons, kas nes 2-3 kilogramus sprāgstvielu, var trāpīt pa miljardus vērtām iekārtām. Krievijai šādu iekārtu atjaunošana varētu aizņemt divus gadus. Nelieli triecieni var izsist no ierindas Krievijas stratēģisko rūpniecību, kas ne tikai apgādā bruņotos spēkus ar degvielu, piegādā degvielu iedzīvotājiem, bet arī gūst ienākumus ārvalstu valūtā no šīs pašas degvielas importa.
Vēl viena “asimetriskās taktikas” kvintesence ir, ka krievu flote ir zaudējusi cīņu par Melno jūru valstij, kurai nav flotes.
Davosā daudz tika runāts par “globālo nenoteiktību”, un Ukraina var vēl vairāk palielināt šo “nenoteiktību” Rietumiem un piespiest tos kaut kā reaģēt.
Rietumi visvairāk baidās no “eskalācijas”, kurā eiropiešu un amerikāņi tiktu iesaistīti plaša mēroga militāros pasākumos.
Rietumi baidās, ka Krievijas un Ukrainas karš GUR īpašo operāciju dēļ izies ārpus pašas Ukrainas robežām un liks viņiem kaut kā reaģēt.
