Burkānam zaļa “galva”? Tas nav tas pats, kas zaļš kartupelis 0
Rudenī, novācot burkānus, dažkārt paveras aina, kas liek samulst – sakne ir skaista un stingra, taču tās augšdaļa kļuvusi zaļa. Kartupeļu gadījumā zaļums ir brīdinājuma signāls, tāpēc rodas loģisks jautājums: vai arī zaļš burkāns var būt kaitīgs?
Zaļa burkāna “galva” parasti neveidojas tāpēc, ka sakne būtu bojāta vai indīga. Tā rodas tad, ja burkāna augšējā daļa augšanas laikā izlīdusi virs augsnes un ilgāk bijusi pakļauta saules gaismai. Gaismas ietekmē tur sāk veidoties hlorofils – tas pats pigments, kas zaļu padara augu lapas.
Kolorādo štata universitātes dārzkopības speciālisti norāda, ka tā sauktie “zaļie pleci” veidojas tieši tad, ja burkāna saknes augšdaļa tiek pakļauta saules gaismai.
Parasti – jā. Zaļums burkānā nav tas pats, kas zaļums kartupelī.
Kartupeļa zaļošana var būt saistīta ar paaugstinātu glikoalkaloīdu, tostarp solanīna, daudzumu, savukārt burkāna zaļajā daļā redzamais tonis galvenokārt ir hlorofils. Tāpēc zaļš burkāna gals pats par sevi nav iemesls visu sakni izmest.
Tomēr ir kāda nianse – zaļā daļa mēdz būt rūgtāka un mazāk salda. Arī Kolorādo štata universitātes speciālisti norāda, ka saules ietekmē izveidojušies zaļie “pleci” samazina burkāna saldumu. Ja garša nepatīk, zaļo daļu var vienkārši nogriezt.
Kāpēc vieni burkāni kļūst zaļi, bet citi ne? Galvenais iemesls ir tas, cik dziļi sakne aug augsnē. Burkānam pieaugot, tā augšdaļa var pakāpeniski pacelties virs zemes. Ja augsne ap sakni noskalojas pēc lietus vai burkāns vienkārši izaug ļoti liels, tā “pleci” sāk saņemt gaismu. Tādēļ zaļums visbiežāk redzams tieši burkāna augšdaļā, nevis visā saknē.
Dažām šķirnēm šī parādība var būt izteiktāka, jo to saknes augstāk paceļas virs augsnes.
Vai to var novērst? Jā, un ļoti vienkārši. Ja vasaras gaitā redzams, ka burkānu augšdaļas sāk parādīties virs zemes, tām var uzbērt nedaudz augsnes. Vēl viens variants ir mulčēšana, lai saknes augšdaļa paliktu noēnota.
Tieši mulču kā vienu no risinājumiem zaļo “plecu” novēršanai iesaka arī Kolorādo štata universitātes dārzkopības speciālisti.
Kad burkānu tomēr labāk neēst? Zaļa augšdaļa pati par sevi nav bīstamības pazīme, taču, novācot ražu, jāskatās arī uz pārējo sakni. Burkānu labāk neizmantot pārtikā, ja tas kļuvis izteikti mīksts, gļotains, sapuvis, tam ir pelējums vai nepatīkama smaka.
Jāpievērš uzmanība arī ļoti neparastai rūgtai garšai. Rūgtumu burkānos var veicināt dažādi augšanas un uzglabāšanas stresa apstākļi. Jūtas štata universitātes speciālisti norāda, ka rūgtumu var izraisīt gan karstuma stress pirms novākšanas, gan etilēna iedarbība glabāšanas laikā.
Starp citu – burkānus nevajadzētu glabāt blakus āboliem. Tas ir vēl viens mazāk zināms dārzkopības knifs.
Āboli un bumbieri uzglabāšanas laikā izdala etilēnu – gāzi, kas ietekmē dažādu augļu un dārzeņu nogatavošanos un kvalitāti. Jūtas štata universitāte iesaka burkānus neglabāt kopā ar āboliem vai bumbieriem, jo etilēns var veicināt rūgtas garšas veidošanos.
