Būs emocionāla asinsizliešana? Koncertzāles sāgā – jauna lappuse 40
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Andrejsala, Rīgas Kongresu nams un Rūpniecības preču tirgus ir trīs labākās iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes, ko pēc izvērtējuma Kultūras ministrijai piedāvā Latvijas Arhitektu savienība (LAS).
Tas izskan pētījumā, kas tapis pēc LAS iniciatīvas, atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājumam izvērtēt iespējamās koncertzāles novietnes.
Šīs trīs vietas LAS atzinusi kā “piemērotākās un ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību”. “Kultūra ministrija ir gatava iet uz valdību ar šādu konsolidētu piedāvājumu,” vakar pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Tika prezentēti sešu novietņu pētījuma rezultāti, ko veica starptautiski strādājošs lietuviešu arhitektūras un pilsētplānošanas birojs “MASH Studio” no Kauņas un Latvijas plānošanas kompānija “Grupa93”.
Būs emocionāla asinsizliešana?
Lietuviešu pilsētplānotāja Živile Šimkute (“MASH Studio”) norāda, ka izvērtējumā kā piemērotākās izvēlētas novietnes Daugavas labajā krastā, jo tās ir tuvāk pilsētas centram, kā arī nav jāšķērso tilti, lai piekļūtu no dzelzceļa stacijas un autoostas.
Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu. Šajā novietnē iespējama vislielākā arhitektoniskā brīvība, satura un programmas interpretācijas.
Pētījuma rezultāti darbakārtībā negaidīti atgriezuši arī Rīgas Kongresu namu – secināts, ka tā pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana. Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai.
Trijniekā iekļuvis arī viens no neparastākajiem piedāvājumiem – Rūpniecības preču tirgus teritorija, kas LAS paziņojumā atzīta kā “mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta”. Taču LAS pauž, ka “līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls”.
Kultūras ministrs vakar prognozēja, ka katrai no trim izraudzītajām novietnēm turpmāk būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai. “Nav nevienas slavenas koncertzāles, kura būtu uzbūvēta bez emocionālas asinsizliešanas. Naivi cerēt, ka Rīgā būs savādāk,” pauda N. Puntulis. Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat N. Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.
Trīs rezervistes
No koncertzāles būvniecības epopejas atkārtoti izstājies AB dambis, kurā jau veikti ieguldījumi – koncertzālei jau gatavs arhitekta Anda Sīļa (arhitektu birojs “SZK”) skiču projekts, kas 2006. gadā uzvarēja starptautiskā konkursā.
“Lai gan ēka šajā vieta izskatās lieliski uz pastkartēm, būvēt Rīgas koncertzāli AB dambī nozīmētu to celt vietā, kas nekad neiekļausies dzīvīgā infrastruktūrā, tā nav labi sasniedzama, nepiedāvā ilgtspējīgas mobilitātes iespējas, neveic pienesumu publiskam telpu tīklam, nedod sociālekonomisku pienesumu rajona attīstībai. Celtne būtu vientuļa sala,” norādīts “MASH Studio” pētījuma prezentācijā. Turklāt kompānija AB dambim aplēsusi arī lielākās provizoriskās būvniecības sagatavošanas izmaksas (7 850 000 eiro), kas citstarp iekļauj dambja pārbūvi.
LAS nav rekomendējusi arī koncertzāles izveidošanu Elizabetes ielā 2, kas pēdējā gada laikā izskanējis kā potenciālā tās atrašanās vieta. Tieši pirms gada šo projektu pēc kultūras ministra N. Puntuļa rosinājuma akceptēja Ministru kabinets, tomēr tas raisīja arī plašu protestu vilni, jo paredzēja ēkas nojaukšanu. “Lai gan vieta ir laba, [..] ideja par vērtīgas ēkas (nevis oficiāli, bet sabiedriskā vērtējumā) nojaukšanu tika uzskatīta par neētisku,” pausts “MASH Studio” pētījumā, kurā rekomendēts veikt ēkas vērtības neatkarīgu ekspertīzi, lai izlemtu tās tālāko nākotni.
Savukārt pret Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri likušas nosvērties neattīstītās teritorijas ap to, bet galvenais – “jūtīgā” zaļo zonu tēma un iespējamā diskusija sabiedrībā, to zaudējot.
Kultūras ministrs pēc gadu ilgušas Elizabetes ielas 2 projekta aizstāvības vakar pauda gatavību atteikties no šā projekta idejas par labu trim jaunajām novietnēm, tiesa, vistuvāk aiz borta palikušo minēto trijnieku tomēr paturot rezervistos.
Galvenie koncertzāles novietņu vērtējuma kritēriji
* Tās stratēģiskais potenciāls, sasniedzamība un piekļuve, gatavība attīstībai, juridiskie kritēriji un ar tiem saistītie riski, izmaksu prognozes, kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku. Atbilstība ilgtspējības principiem, iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.
* Fokusgrupas izvirzītie vērtēšanas kritēriji – vietai jābūt daļai no mūzikas pudura un ērti pieejamai, projektam – ātri attīstāmam, vietā jābūt atbilstošai telpai/ārtelpai un līdzsvaram starp izmaksām un kvalitāti. Nepieciešama arī iespēja izvairīties no neskaidrībām, un noteikts, ka jaunajai koncertzālei nav jātop uz esošo vērtību rēķina. Vietai jābūt prestižai, dodot impulsu apkārtnes attīstībai, kā arī tai ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.
