Čiekuru plantācijas nākotnes mežam 0
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sēklu plantācijas ir garants tam, ka mūsu valsts meži tiks atjaunoti ar kvalitatīviem un ātri augošiem kokiem. “Šajās plantācijās ir no izciliem kokiem atlasīti un uzpotēti stādi. Latvijas zinātnieku pierādīts, ka sēklu plantācijās iegūtās sēklas ir ar augstu ģenētisko potenciālu – no tām izaudzētais nākotnes mežs būs par 18 līdz 20 % ražīgāks nekā tad, ja sēklas tiktu ievāktas mežaudzēs no nocirstajiem kokiem,” saka LVM sēklu ražošanas vadītājs Justs Lūkins.
“Mežu sēklu plantācijas ir meža koku augļu dārzs,” saka Justs Lūkins. “Paņemam to lielo priedi un veidojam čiekuru augļudārzus, lai cilvēki tiek klāt un var čiekurus nolasīt. Veidošana notiek ar izteiktu regularitāti, ne retāk kā reizi trīs gados. Ja to nedarītu, tad mūsu vecākajās plantācijās, kurām jau ir 40 gadi, priedes būtu jau sasniegušas 20 metru augstumu. Arī eglēm īsinām galotnes, lai neizaugtu liels koks,” sēklu ražošanas smalkumos dalās Justs Lūkins.
Viņš stāsta, ka čiekurus šajā plantācijās ievāc, pats ātrākais, no oktobra vidus, līdz marta beigām. “Tas saistīts ar šo augu bioloģiju, arī dabā čiekuri nogatavojas tikai rudenī, bet pavasarī saules iespaidā sēkliņas no tiem izbirst uz sniega vai zemes. Visi brīnās, kāpēc mēs sniegā un aukstumā to darām. Tāpēc, ka cita laika nav. Līdz tam sēklas vēl nav gatavas, bet martā jau ir izbirušas no saviem čiekuriņiem.”
Savukārt egles čiekuru ievākšanā jāsaskaras ar īpašu izaicinājumu – tā kā šie koki ražo vien reizi septiņos gados, īstajā laikā jāsavāc maksimāli daudz čiekuru, lai to pietiktu visām stādaudzētavām. “Tad ir izaicinājums – mums vajag lielāku egli, lai būtu vairāk čiekuru, savukārt lielai eglei vajag speciāli sagatavotu cilvēku, lai viņš varētu tajā uzkāpt. Mēs visu laiku esam dilemmas priekšā – vai egles turēt ļoti zemas, bet tad būs mazāka raža no platības, vai arī mums vajadzīgi speciāli apmācīti augstkāpēji, kuri var šos vainagus noveidot un pēc tam salasīt zemē nokritušos čiekurus. Koku vainagos čiekurus lasām minimāli, nedaudz to darām priedes gadījumā, Pārsvarā veidojam vainagus un, kad tie noveidoti, tad ejam un salasām čiekurus no zemē gulošajiem zariem,” skaidro Justs Lūkins
Kas notiek čiekurkaltē
Tālākais čiekuru ceļš ved uz čiekurkaltēm – Kalsnavu, kurā čiekuri jau tiek kaltēti, un Vijciemu, kur kaltēšana tiks uzsākta pēc Jaunā gada. Vijciema čiekurkalte ir LVM lepnums – tā celta vēl 1895.gadā un visas šeit lietotās ierīces ir autentiskas, vēl no tālajiem vācu baronu laikiem.
Ēkai ir trīs stāvi un sākumā čiekuru maisi tiek uztransportēti uz 3.stāvu, kur arī glabājas. Pēc tam tie caur grīdā ierīkotām lūkām nonāk otrā stāva žāvējamā kamerā, kur tiek sabērti metāla cilindros un žāvēti. Kopumā ir 24 žāvējamie cilindri un katrā ietilpst 80 litri jeb 0,8 hektolitri. Nedēļu čiekurus žāvē 37 grādu temperatūrā, pēc tam temperatūra tiek pacelta līdz 52 grādiem. Kad čiekuri atvērušies un sēkliņas izlidojušas, tās savāc, saber maisos un nogādā uz moderno čiekuru kalti Madonas pusē Jaunkalsnavā, kur notiek sēklu tālākā apstrāde un uzglabāšana.
Plantācijās ir arī citi koki
Vislielākās platības piešķirtas priežu plantācijām – vairāk kā 400 hektāri, ar 220 hektāriem seko egļu plantācija, un tālāk jau bērzs, melnalksnis, liepa, ozols, sarkanais ozols, zaļā duglāzija un trīs veidu lapegles – hibrīdu, Eiropas un Japānas. Sēklu plantāciju nākotnē plānots ierīkot arī dižskābardim.
Kopumā šajā čiekuru vākšanas sezonā no 20 plantācijām plānots ievākt 800 hektolitrus priežu čiekuru, 80 hektolitrus egļu čiekuru, kā arī melnalkšņu un Japānas lapegles čiekurus, no kuriem iegūt augstākās kvalitātes sēklas. Pēc ievākto čiekuru žāvēšanas čiekurkaltēs, šajā sezonā LVM plāno iegūt 430 kg priedes sēklu, ap 60 kg egles sēklu un ap 30 kg melnalkšņu sēklu.
