Cilvēkiem piemīt atšķirīga ļaušanās svešai ietekmei 0
Amerikāņu pētnieki konstatējuši, ka lielākā daļa cilvēku pat nenojauš, ka viņu ikdienas lēmumus nosaka citu cilvēku uzskati, ieskaitot pat to, cik olām jābūt brokastu vēršacī ar bekonu un tamlīdzīgi. Un dažādās situācijās tas izpaužas dažādi. Piemēram, kad kāds bārā pasūta kausu alus, bet viņa biedri savukārt glāzi vīna, smadzenes nešaubīgi piefiksē šo informāciju, un tad, kad pienāks atkārtota pasūtījuma reize, visdrīzāk, pirmais cilvēks arī izvēlēsies vīnu.
Tas pierādījies eksperimentos ar brīvprātīgajiem, veicot viņiem smadzeņu magnētiskās rezonanses tomogrāfiju konkrētu lēmumu pieņemšanas laikā un vēlāk tos salīdzinot ar citu dalībnieku, kuri atradās citā telpā, pieņemtajiem lēmumiem.
Vienā no sesijām dalībniekiem rādīja 60 pārtikas produktu un dzērienu pārus, piedāvājot no katra pāra izvēlēties kaut ko vienu apēšanai pēc eksperimenta. Un tūlīt pat viņiem paziņoja arī to, ko izvēlējies vairums dalībnieku viņu grupās. Bet pēc dažām minūtēm viņiem atkal piedāvāja izvēlēties produktus no tās pašas pāru sērijas, taču šajā reizē viņiem nedeva nekādu papildu informāciju.
No vēlāk dalībnieku aizpildītajām anketām pētnieki secināja, ka cilvēki, kuri viegli pakļaujas svešai ietekmei, divreiz biežāk mainīja savu izvēli saistībā ar produktu izvēli, tieši pateicoties pārējo grupas locekļu lēmumam. Un noskaidrojās, ka šajā ziņā vienu cilvēku no otra atšķir tikai viena smadzeņu apgabala darbības aktivitāte.
Tomogrāfija uzrādīja, ka tā ir smadzeņu priekšdaļā esoša prefrontālās garozas orbitofrontālā zona, kas atbildīga par emocionālo un sociālo atbildību. Un tā divu izvēles sesiju laikā aktīvāka bija tiem, kuri allaž mēdz palikt pie sava viedokļa.
Jāpiebilst, ka orbitofrontālo zonu jau agrāk saistīja ne tikai ar emocijām un sociālo uzvedību, bet atsevišķi klīniskie pētījumi bija uzrādījuši to, ka cilvēki ar tieši šajā apgabalā bojātām galvas smadzenēm kolektīvā var uzvesties arī visnotaļ nepiedienīgi un pilnīgi pretēji vispārējam viedoklim.
