“Ieejas maksas nav. Visi vienmēr mīļi gaidīti!” Ko redzēt un sajust Cīravas plašajā Mežaparkā? 8
Dace Ezera, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunizveidotajā Dienvidkurzemes novadā Cīravas pagastā atrodas skaistais un plašais Mežaparks, kurā ikviens var baudīt dabu un pilnu krūti atpūsties.
Senlietu krātuves un tūrisma informācijas punkta vadītāja gide Sarmīte Braša uzsver: “Bieži man zvana, vaicājot par darba laiku, ieejas maksu, vai drīkst nākt ar sunīšiem. Jā, drīkst! Un ieejas maksas nav. Visi vienmēr mīļi gaidīti mūsu Mežaparkā!” aicina cīravniece.
Iespaidīgā parka uzturēšanā un attīstībā daudz ieguldījuši gan daudzi cīravnieki, gan Cīravas pagasta pašvaldība un akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.
Lielais Mežaparks, kurš tiek mērķtiecīgi apgūts, ir ap 85 hektārus plašs. Tas pastāv kopš muižas laikiem, bet mūsdienās plašāka parka tīrīšana un sakopšana notikusi no 2011. līdz 2015. gadam atbilstoši rekreācijas meža “Cīravas Mežaparks” individuālajam apsaimniekošanas plānam.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kuras īpašums patlaban ir šī teritorija, atjaunoja meža takas un grāvju sistēmas. Parka sākuma daļa gan ir privātīpašums, un tā atrodas pie senās Cīravas pils, kas celta 1752. gadā.
Tajā savulaik valdījusi baronu Manteifeļu dzimta. Pils pārveidota 1868. gadā. Tagadējais vēsturiskās ēkas saimnieks ir ārzemnieks, kurš uz vietas nedzīvo, un viņa plāni attiecībā uz seno būvi nav zināmi.
Sarmīte Braša stāsta: “Mūsu pagastā atrodas arī Dzērves muiža ar dižkokiem bagātu parku un lielu, burvīgu rožu dobi. 1905. gadā muiža tika nodedzināta, bet vēlāk atjaunota.
Tagad muižas kompleksā atrodas un to apsaimnieko Dzērves pamatskola. Cīravas pils nemieros netika nopostīta. 1920. gadā to atsavināja Latvijas valsts labā un 1922. gadā ierīkoja Meža skolu. 1932. gadā šajā skolā viesojies Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.”
Meža skolu likvidēja tikai 1951. gadā, bet jau 1953. gadā to pārveidoja par Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskolu.
Takas lieliem un maziem
Parkā jau sen apzināti vairāki dižkoki un pagājušajā vasarā piereģistrēti vēl 19 jauni – parastās priedes ar apkārtmēru virs 2,5 m. Joprojām te aug eksotiski koki – baltegles, Eiropas lapegles, Veimūta priedes u.c.
Daļa parka izzāģēta, kad netālu 1939. gadā būvēja Cīravas lidlauku.
“Mežaparks atrodas Durbes upes krastos, kur ļoti bieži var redzēt bebru pastrādātos nedarbus, tāpēc 2014. gadā sākām un divu gadu laikā par pašvaldības līdzekļiem izveidojām Bebru taku, kur ir aktīvās atpūtas elementi, lai bērniem un jauniešiem interesantāk pavadīt laiku.
Veidojām dažādus tiltiņus, pārejas grāvjiem un graviņām. Nu esam ieguvuši kārtīgu aktīvās atpūtas taku, kurā ir arī lielais trošu tilts. 2018. gadā no 11 izvirzītajiem pretendentiem tieši Bebru taka saņēma Kurzemes Tūrisma asociācijas gada balvu “Lielais Jēkabs” nominācijā “Pārgājienu taka 2018″,” uzsver gide.
Cīravnieki iekopuši arī Durbes upes līkumus, atbrīvojot teritoriju no sīkiem krūmiem un kritalām tā, lai apkārtne būtu piemērota pastaigām. Šī apkaime nodēvēta par Makšķernieku jeb neskartās dabas takām. Vēl ir Skaņā taka, Sienāžu taka un Garais gaņģis, kur var apskatīt koka skulptūras vai to grupas, kas katra simbolizē savu tematisko taku.
Ļoti populāra ir Skaņā taka – tajā atrodas objekti, kuriem piesitot rodas skaņas. Šīs idejas autori ir mākslinieki no Rīgas Armands Vecvanags un Jēkabs Voļatovskis.
Abus iespēja darboties Cīravas Mežaparkā ļoti aizrāva, bet reizē bija liels pārbaudījums, jo iepriekš šādus objektus mākslinieki nebija veidojuši. Viens no tādiem ir, piemēram, meža arfa, ar kuru īpaši patīk darboties bērniem.
Ļoti daudz pilsētnieku te ieradās izstaigāties saspringtajā pandēmijas laikā, kad nekādi kultūras vai izklaides pasākumi nenotika.
Cīravnieku Mežaparks tad piedāvāja lielisku iespēju atelpai. Ciemiņi brauc no visas Latvijas. Diemžēl aizvien pietrūkst laba asfaltēta ceļa no Cīravas līdz Ventspils šosejai, atzīst Sarmīte Braša.
Sezona – visu gadu
Atstājot automašīnu pie Cīravas luterāņu baznīcas, pa ceļam uz Mežaparku var baudīt sešus koktēlniecības darbus Leģendu takā. 2018. gada vasarā parkā norisinājās koktēlniecības simpozijs “Cīravas parka leģendas”, kurā piedalījās Latvijas tēlotājmākslas pārstāvji un tika radīta koka skulptūru taka ar brīvi pieejamiem mākslas darbiem.
Skulptūras veidotas no vējā aplauztiem un izkaltušiem ošiem, nemainot to dabisko novietojumu.
Simpozija laikā notikusi arī leģendu rakstīšanas meistarklase. Iespējams aplūkot raganas māju, kur reizēm var nobaudīt kādas burvju dziras. Mežaparkā gājējus gaida īsti meža celiņi, un tos, protams, nav paredzēts kā īpaši izbūvēt – mērķis ir saglabāt dabisko.
Teritorijā kopš pagājušā gada uzstādīts apmeklētāju skaitītājs, kas reģistrē ciemiņus, un to skaits jau sasniedzis 30 tūkstošus.
“Visu sākām pamazītēm, ar parka norādēm, tās veidojām mēs, pašvaldības darbinieki, nepiesaistot nekādu projektu naudu. Un meža taku izveidē aktīvi piedalījās ne tikai cīravnieki. 2019. gada pavasarī, pateicoties kompānijas “Lesjofors” aktīvajiem darbiniekiem ar ģimenēm un Cīravas pašvaldības darbiniekiem, tika iztīrīta un labiekārtota vēl viena Mežaparka daļa – uzstādījām vairākus aktīvās atpūtas objektus, tiltiņu un solus ar atkritumu urnām.
Tā kā aktīvās atpūtas objekti ir veidoti, izmantojot atsperes, kuras ražo iepriekš nosauktā firma, jaunā taka tika nodēvēta par Sienāžu taku,” stāsta gide un parka zinātāja Sarmīte. Pēdējais šeit īstenotais projekts ir LEADER projektu konkursā atbalstītais biedrības “Liepājas rajona partnerība” projekts “Cīravas Mežaparka labiekārtošana, tūrisma attīstība un pieejamība”, kas tika īstenots no 2019. līdz 2020. gadam, izveidojot sešus lielos stendus, kartes un precīzi uzmērot parku.
“Es ļoti ceru, ka arī jaunā Dienvidkurzemes novada dome mūs atbalstīs. Novads ir liels, bet arī Cīravas Mežaparks ir grandiozs. Kārtīgs objekts, kas piesaista,” uzsver Sarmīte Braša. Kad vēl nebija sākusies pandēmija, Mežaparkam bija īpaši tūrisma piedāvājumi – pārgājieni grupām, klasēm ar daudziem uzdevumiem, kas noslēdzās ar pikniku un uz ugunskura vārītu zupu vai tēju. Parkā ir divas ugunskuru vietas, apgādātas ar malku.
“Ja uz parka takām nokrīt koki, tos atzāģējam. Arī zāli pļaujam – grāvmalas, takas ar traktoru sakoptas. Mērķis ir uzturēt visu teritoriju, lai katra taka vai nostūrītis būtu apmeklētājiem pieejams. Cilvēki ir dažādi – vienam patīk skaņu objekti, citam aktīvās atpūtas takas, vēl citus valdzina neskartā daba. Aktīvā sezona mums ir visus divpadsmit mēnešus – arī ziemā ļaudis brauc slēpot,” patiesi lepna ir cīravniece.
Būs pašvaldības īpašums
Parkā ir izvietotas arī āra spēles un brīvdabas lasītavas. Var nākt un lasīt, sēžot uz soliņa, vai lasāmo paņemt līdzi uz mājām, bet vēlāk jāatnes atpakaļ. Grāmatas te izmanto no Cīravas bibliotēkas norakstītajiem fondiem un iedzīvotāju dāvinājumiem. Ir izveidotas piecas lasītavas – trīs parkā un divas Cīravas centrā.
Ziemā grāmatu krātuves noliek pajumtē līdz pavasarim, bet vietā uzstāda putnu barotavas. Cilvēki to jau ielāgojuši un, aukstajos mēnešos staigājot, atstāj maizīti vai putraimus putniņiem. Īpašu burvību parkam piešķir Durbes upe.
Tā sākas Durbes ezerā un, satekot ar Tebras upi, jau kā Sakas upe ieplūst Baltijas jūrā. Tā ir viena no laivotāju iecienītākajām vietām. Viņi parasti laivās iekāpj Cīravas centrā un brauciena garumu izvēlas pēc savām iespējām.
Rudens sezonā parkā aug sēnes, tāpēc arī sēņotāju netrūkst.
Katru pirmdienu un piektdienu Mežaparka entuziasti un brīvprātīgie palīgi iet cauri parkam, savāc gružus, ja vajag, kādu vietu sakopj, paziņo, ja kaut kas jāremontē.
“Katrā takas krustojumā ir karte un atzīmēts, kurā vietā atrodamies. “Latvijas valsts meži” ierosinājuši, lai teritoriju apsaimniekot pārņem pašvaldība. Tāds ir arī mūsu nolūks, bet jāskatās, kā viss tālāk veidosies administratīvi teritoriālās reformas gaitā,” pārdomās dalās Sarmīte Braša.
