Ziemassvētku vēstules un strikta ēdienkarte. Kā svētkus svin Dānijā? 9
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dānijā reti kad ir balti Ziemassvētki un sniegots Vecgada vakars, bet gatavošanās šiem svētkiem norit kā mazos ciematiņos, tā lielās pilsētās. Ziemassvētku gars ir ieradies, un dažkārt gatavošanās tiem ir emocionālāka un aizraujošāka nekā paši svētki.
Arī šogad energoresursu trūkums Dānijā nav jūtams, Ziemassvētku dekorācijas ir tikpat bagātīgas kā katru gadu: gaišu spuldzīšu virtenes izgaismo gājēju ielas un egles mirdz visā to spožumā. Mājīgajos tirdziņos, veikalos un galerijās darbojas rokdarbu un floristu darbnīcas. Rosās Ziemassvētku vecīši un rūķi. Sīkie skaistie nieciņi – mazie eņģelīši, sniega globusi un laumiņas – atgādina, ka ir gaismas gaidīšanas laiks.
Ziemassvētku un Jaungada sagaidīšanas laikā aktivizējas mazie uzņēmēji, aicinot apmeklēt viņu dzērienu un pārtikas produktu ražotnes, piedāvā degustācijas, pašu gatavotas dāvanas un siltas pusdienas. Zemnieku tirdziņi, piemēram, Kopenhāgenā nemaz nav tik sena tradīcija. Galvaspilsētā tādi tiek rīkoti tikai kopš 2019. gada. Šogad Dānijā ir atvērti 593 tirdziņi, vairāk nekā 40 no tiem ir Kopenhāgenā. Dāņi zina – ir pienācis laiks karstvīnam, ābolu sidram, dedzinātām mandelēm un turpat uz vietas izceptām pankūkām.
Dāvanu saiņošana kā rituāls
Dāvanām dāņi pievērš lielu uzmanību. Nereti ģimene savā starpā vienojas par cenu – vidēji vienas dāvanas vērtība ir 20–40 eiro robežās. Tad tiek sastādīti saraksti. Vēlmes ir individuālas, bet dažkārt visi ģimenes locekļi kopā nopērk vienu lielu un kopēju dāvanu. Dāvanas dāņi lielākoties saiņo paši. Arī tas ir īpašs Ziemassvētku rituāls.
Kad viss vajadzīgais ir iegādāts, pie liela galda, kas ir gandrīz katra dāņa mājās, tās tiek glīti sasaiņotas. Dāņi neizmanto dāvanu maisiņus, kas pie mums, Latvijā, ir populāri. Viņi īpaši neaizraujas arī ar sirsnīgiem niekiem un suvenīriem. Dāvana – tā ir konkrēta lieta, kas bieži vien nesasaucas ar Ziemassvētku tematiku.
Ēdienkarte – bez kompromisiem
Dāņu Ziemassvētku ēdienkarte ir strikti noteikta. Pamatēdienā var būt vienīgi pīle vai cūkgaļas cepetis. Pīli mēdz pildīt ar timiānu un apelsīna daiviņām, uz cepešpannas liek arī burkānus, seleriju, sīpolus un šķeltu vaniļas pupiņu. Te var būt vairākas variācijas, bet cūkgaļas cepetim ir tikai viena recepte.
Tas ir karbonādes gabals ar visu ādu, kas tiek uzmanīgi sagriezta šaurās strīpiņās – ne platākās par pieciem milimetriem.
Āda tiek bagātīgi apkaisīta ar sāli. Citas īpašas garšvielas netiek lietotas. Kad cepetis ir gatavs, āda ir atlēkusi un kļuvusi par īstu Ziemassvētku delikatesi – kraukšķīga, sāļa un garda uzkoda. Bērni pie galda to mēdz nolasīt zibens ātrumā. Obligāti ir brūnie un baltie kartupeļi – apaļi un negriezti. Baltie kartupeļi ir sālsūdenī vārīti, bet brūnie – vārīti un pēc tam cepti uz pannas, glazēti ar cukuru.
Pēc tam galdā tiek celts saldais ēdiens “Rīsi ar mandelēm” (“Riz à l’amande”), kas ticis gatavots divas dienas. Iepriekšējā dienā pienā izvāra rīsu putru kopā ar vaniļas pākstīm un sasmalcinātām mandelēm un noliek atdzesēties līdz Ziemassvētku vakaram. Pirms pasniegšanas tajā iecilā putukrējumu.
Desertam ir jābūt vieglam un gaisīgam. To pasniedz ar karstu ķiršu mērci, kas Ziemassvētku laikā puslitra un litra iepakojumos ir pieejama visos lielveikalos. Mandeles ir nolobītas un sadrumstalotas, tās desertā nevar atšķirt no rīsiem, bet viena mandele atstāta vesela. Tas, kuram trāpījusies vesela mandele, saņem speciālu “Riz à l’amande” balvu – sveci, salvetes u.tml.
Būtiski, ka minētie ēdieni Dānijā tiek gatavoti tikai reizi gadā – Ziemassvētkos. Jaunā gada svētku galds ir dāņu brīva un radoša izvēle. Viņi gatavo kā siltos, tā aukstos ēdienus. Visvairāk iecienītās ir jūras veltes – jūras ķemmītes un vēži, garneles un zivis ar dārzeņiem. Desertā šokolāde vai kūka.
Ziemassvētku vēstules mīļajiem
Dāņu mentalitāte nav iedomājama bez vārda “hygge” (“omulība”). Tas visspilgtāk raksturo Ziemassvētku noskaņu dāņu mājās.
Par aizkustinošāko svētku perioda notikumu var uzskatīt vēstules rakstīšanu draugiem un radiem, kuri nav ilgi satikti un kurus nesatiks ne Ziemassvētku, ne Vecgada vakarā. Agrāk tās rakstīja ar roku un sūtīja pa pastu.
Tagad vēstules kļuvušas elektroniskas, bet to noskaņa un nozīme nav mainījusies.
Tajās stāsta, kas svarīgs noticis – kur būts, kas redzēts, kas no jauna piedzīvots un iegādāts, kādas izmaiņas notikušas ģimenē un darbā, kādas pārdomas un secinājumus radījis aizvadītais gads. Reizēm vēstules ir ļoti garas, bet galvenais – tās ir rakstītas no sirds un ļoti gaidītas.
