Ar izrādi “Par tēviem” Elmāram Seņkovam izdevies aizskart kādu ļoti būtisku tēmu, kas varbūt palīdzēs spert soli tuvāk atbildei uz jautājumu, kāpēc Latvijā vairāk nekā puse ģimeņu dzīvo šķirti.
Ar izrādi “Par tēviem” Elmāram Seņkovam izdevies aizskart kādu ļoti būtisku tēmu, kas varbūt palīdzēs spert soli tuvāk atbildei uz jautājumu, kāpēc Latvijā vairāk nekā puse ģimeņu dzīvo šķirti.
Publicitātes (Kristapa Kalna) foto

Dēli bez tēviem 0

Lai arī Elmāra Seņkova jaunajā izrādē “Par tēviem” Nacionālajā teātrī dēls parādās tikai viens un pašās izrādes beigās, vācot melnā miskastmaisā ārā mešanai viņam neizprotama lietojuma priekšmetus no garāžas plauktiem, dēlu tēma izrādē klātesoša ir visu laiku.

VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lasīt citas ziņas

Galu galā tā ir dēlu paaudze – pats Elmārs Seņkovs, viņa kolēģi režisori Valters Sīlis, Reinis Suhanovs, Nacionālā teātra aktieri Egils Melbārdis, Ainārs Ančevskis, Ivars Kļavinskis, mazliet jaunākai paaudzei piederīgais Igors Šelegovskis, mazliet vecākai – Juris Hiršs, kuri nospēlē un ir radījuši šo veltījumu savu tēvu paaudzei.

Uz skatuves uzcelta garāža (scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristaps Kramiņš). Garāžas ir tēma, ko savā Venēcijas mākslas biennālei domātajā darbā savulaik risināja mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis, radot arī dokumentālu filmiņu par padomj-laiku garāžu kooperatīva iemītniekiem. Garāžas ir tāda ļoti īpaša vieta, kur vīrieši var būt viņi paši, nostāk no ģimenes un sabiedrības acīm piepildīt savus, reizēm smieklīgos izgudrotāja sapņus, necensties “pieķemmēt” seksualitāti vai piekopt kādas garīguma alkas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atpazīstami tēli izkristalizējas jau izrādes pirmajās minūtēs. Kāds no šiem vīriem mīl iedzert un izkauties. Kāds atnāk pēc ģimenes strīda, ar zobu pastas tūbiņu un pieciem pāriem vienādu zeķu. Cits “kačā” muskuļus, izmēģina urīnterapiju.

Vēl kādam ģimenē viss ir kārtībā un garāža ir vieta, kur spēlēt ģitāru un reizēm uzaicināt kādu mūzu.

Izrādes dramaturģiskais materiāls tiek pieteikts kā izrādes aktieru ansambļa un režisora radošs kopdarbs, patiesībā izrādē teksta ir ļoti maz. Tā sastāv no etīdēm.

Tādā mēmi izspēlētā etīdē emocijas tinas kamolā, eskalējas, un varbūt kādam dramaturģijas klasiķim būtu vajadzējis veselu ainu, lai skatītājam verbāli darītu zināmu visu situācijas sarežģītību. Taču izrādē “Par tēviem” viss tvaiks tiek sakompresēts vienā vārdā, un šis vārds ir no necenzētās leksikas.

Lamuvārdu lietojuma biežuma ziņā “Par tēviem” var sacensties ar filmu “Kriminālās ekselences fonds”. Izrādē es šādu pieeju aizstāvētu, personīgi mani pirms brīža aprakstītā “antidramaturģija” sajūsmina, taču skatītāju viedokļi par šo izrādi dalījās ļoti asi

Man liekas, šī ir tā reize, kad skatītājs ir jābrīdina, ka Aktieru zālē spēlētā “Par tēviem” krasi atšķiras no šī paša režisora turpat blakus Lielajā zālē spēlētajiem Raiņa “Pūt, vējiņi”. Elmārs Seņkovs savas lielās formas izrādes būvē kā arhitekts, tām ir skaidra struktūra, tas ir režisora teātris.

Savukārt “Par tēviem” nav īsta dramaturģiskā materiāla, līdz ar to arī darbībai trūkst virzības. Šī iemesla dēļ man likās, ka izrāde iegūtu, ja spēlētās etīdes tiktu inventarizētas, īsinātas. Taču tad, ja šo izrādi uzskatām par kopīgu atmiņu stāstīšanu, tādu kā kolektīvas psihoanalīzes seansu, izrādes garumam ir gluži cita funkcija.

“Par tēviem” drīzāk gribētos salīdzināt ar Elmāra Seņkova pirms sešiem gadiem tapušo Nacionālā teātra izrādi “Meitenes”, arī tajā dažādu paaudžu aktrises ļoti atklāti stāstīja par savu meitenīgo gadu pieredzi. Šāda veida izrādēs milzīga nozīme ir izvēlēto aktieru personībai, vēlmei un spējai uz atklātību.

Lielisks tēls padevies Egilam Melbārdim, viņš ir labsirdīgs, neveikls cilvēks, kam viss krīt ārā no rokām.

Juris Hiršs ar ģitāru rokās ir tāds, kāds savos autorkoncertos, atbruņojoši sirsnīgs un lādzīgs. Taču blakus profesionāliem aktieriem patiess pārsteigums ir ne-aktieru spēle, kuri savus tēlus veido ar atšķirīgiem paņēmieniem. Atklājums izrādē ir scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, kurš īpaši tai apguvis arī basģitāras spēli.

Tas, kas varbūt apvieno Elmāra Seņkova “Pūt, vējiņi” un “Par tēviem” – abas šīs izrādes runā par mums pašiem, te un tagad. Ar izrādi “Par tēviem” Seņkovam izdevies aizskart kādu ļoti būtisku tēmu, kas varbūt palīdzēs spert soli tuvāk atbildei uz jautājumu, kāpēc Latvijā vairāk nekā puse ģimeņu dzīvo šķirti, mātes bērnus audzina vienas.

Kaut kādā brīdī sievietes vairs nespēja saskatīt vīriešos pamatu labai dzīves kārtībai, sabiedrotos bērnu audzināšanā, un no mājām izmestie vai pamukušie vīrieši sāka pulcēties garāžās, tādos savdabīgos vīrišķības rezervātos.

Uz Nacionālā teātra skatuves redzētais palīdz preparēt, kāda tad ir šī vīrišķā pasaule, lai arī nesniedz skaidru atbildi uz nākamo jautājumu – kāpēc tas tā ir? Vai tās joprojām ir kara, nabadzības, labu paraugu trūkuma sekas? Vai kas daudz sarežģītāks, teiksim, vīrieša pašizpausmei, talantiem nav vairs vietas mūsdienu pasaulē?

Šogad Latvijas Radio 5 rīkotās Ziemassvētku labdarības akcijas tēma – atbalsts vīriešiem, kuri vēlas iemācīties būt labāki tēvi, – ne visiem bija uzreiz saprotama, šī tēma neuzrunā uzreiz, kā, piemēram, rūpes par pamestajiem bērniem vai atbalsts vēža slimniekiem, taču arī man šī problēma liekas viena no būtiskākajām Latvijas sabiedrībā.

Izrādes pirmajā daļā vīrieši tik tiešām izskatās diezgan nožēlojami, bet otrajā daļā izrādes veidotāji jau apzināti meklējuši iemeslus parunāt par to, ko mūsu tēvu paaudze māk. Viņi zina labu paņēmienu, kā uzkārt gleznu pie sienas, kā, izklaidējot viesus, izburt alus bundžiņu no piedurknes. Un vēl viņi prot dziedāt Edgara Mākena dziesmas daudzbalsīgi kā īsts bārberšop ansamblis.

Izrādē vairākkārt atkārtojas vārds “barikādes”, arī plakātu zīmēšana ir garāžu vīriešu pozitīvo nodarbju katalogā.

Vai tiešām 1991. gada janvāra barikādes Latvijas nesenajā vēsturē bija Latvijas stiprā dzimuma “zvaigžņu brīdis”?

Un kas tad ir pirms tam? Pēc tam? Melnais caurums, aizpildīts ar alkoholu, tukšām ambīcijām, savstarpēju spēkošanos un jocīgām garīguma alkām? Vai mūsu tēvu paaudze būtu saucama par zudušo, kuru dzīvi izpostīja laiku grieži? Un – kā salabot pārtrūkušo saikni?

Galvā suģestējoši lēni viena pēc otras griežas rindiņas no izrādē izmantotās grupas “Gaujarts” dziesmas ar Ingunas Jansones vārdiem “tik daudz dēlu un tik maz tēvu/ – aizgāja karā, jūrā, pie tantes/puisītis – zirnītis TV skatās/mācās Bārbijai iesiet bantes.”

“Par tēviem”, radošās komandas kopdarbs, izrāde divās daļās Nacionālā teātra Aktieru zālē

Režisors: Elmārs Seņkovs, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Elmārs Kramiņš, komponists un dziesmu tekstu autors Edgars Mākens, gaismu mākslinieks Toms Streilis.

Lomās: Ainārs Ančevskis, Juris Hiršs, Ivars Kļavinskis, Egils Melbārdis, Igors Šelegovskis, Reinis Suhanovs, Valters Sīlis.

Nākamās izrādes: 26. februārī, 8. martā.

 

Vārds skatītājiem

Armands Kalniņš: “Iespaidīgi, faktiski stāsts par manu paaudzi, kas izgāja cauri daudziem pārbaudījumiem, un ne visur tas izdevās sekmīgi (bija gan vieglāk nekā vectēviem). Vai būs superhits? Brutāli eleganti.”

Diāna Auziņa: “Pretrunīgas izjūtas. Izrādes sākumā diezgan ilgu laiku bija pārņēmusi neizpratne, kāpēc tēvi tā tiek izsmieti, parādot, ka tad, ja jau cilvēks ir gados vecāks, tātad automātiski – slikti redz, slikti dzird, neko nesaprot un nemāk, bonusā – noteikti jādzer, vadot savas dienas tādā diezgan nožēlojamā apkārtējā vidē un drēbēs. Bet tā taču nebūt nav! Tālāk šis izsmiekls, par laimi, vairs nebija tik uzkrītošs, parādījās smeldze. Mulsinošākais – šai izrādei nav nekāda sižeta.”

Una Rozenbauma: “Līdz asarām traģikomisks izlīguma meklējums ar tiem mūsu tēviem, kuru nebija, kuri dzēra un kuri neprata mīlēt. Otrajā cēlienā izcils nīgro dēlu “garage band”. Iesaku!”

teatris.lv

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
Lasīt citas ziņas
Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu
Roberts Zīle: Pat pārdodot mazākus apjomus, Krievija tagad nopelna vairāk. Iespējams, ka jau gada beigās viss iesaldētais tiks atgūts
Jana Bunkus: Kariņš un viņa ministri ir augstākās raudzes politiķi, taču sabiedrības sašķeltību rada “twitter ballītes” pēc MK sēdēm
Attālināto mācību turpināšanu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām atzīst par atbilstošu Satversmei
Roberts Zīle: Pat pārdodot mazākus apjomus, Krievija tagad nopelna vairāk. Iespējams, ka jau gada beigās viss iesaldētais tiks atgūts
14:49
Sestdien Latvijā gaidāms vēss laiks un īslaicīgs lietus
14:45
Jaunie zemzemes horizonti. 5G raktuvēs
14:26
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Lai ir ekonomiskā aktivitāte!” Kilbloka par to, kāpēc svarīgi samazināt PVN
Labība kā ierocis: “Odesas ostas elevatori ir pilni eksportam sagatavotiem pērnā gada ražas kviešiem”
Kas Latvijā nosaka degvielas cenas? Skaidro eksperts
Zaporižjā raķešu apšaudēs sagrauts 121 nams
“Dažiem tauku saturs kā krējumam!” Uztura speciālistes Lizetes Pugas padomi, izvēloties bezpiedevu jogurtu
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
ASV domnīca: Krievijas karaspēks gatavo “trešo aizsardzības līniju”
“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota
Miris grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Dzidra, Dzidris, Gunita un Loreta – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Viss, kas jāizdara – jāaiziet un jāpaņem. Zvaigznes ir tavā pusē! Horoskopi 27.maijam
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
Ļoti gardi! Sparģeļu un zirņu biezzupa
VIDEO. Kaut kas vēl nebijis! “Bermudu Divstūris” apvienojas dziesmā ar estrādes dīvu Olgu Rajecku
“Slimīgi greizsirdīgs un kontrolējošs”: vēl viena Holivudas aktrise tiesā sniegusi neglaimojošus faktus par kopdzīvi ar Džoniju Depu
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps