Saeima vakar pēc garām un kaismīgām debatēm konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu no vienas puses un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm no otras puses.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) centās uzskaitīt pozitīvās lietas, ko Latvija no šī nolīguma iegūs. Mūsu uzņēmējiem tas pavēršot piekļuvi jauniem tirgiem, došot papildu drošību mūsu investoriem Kanādā, kā arī viņu uzņēmējiem Latvijā. Vienlaikus tikšot saglabāti ES un Latvijas standarti pārtikas nekaitīguma, produktu drošības, patērētāju aizsardzības, veselības, vides, sociālos vai darba tiesību jautājumos. “Importam no Kanādas jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumam, ko piemēro Eiropas Savienības ražojumiem,” teica Kalniņš. Viņš arī uzsvēra, ka ātra CETA ratifikācija no Latvijas puses būšot pozitīvs signāls Kanādai, kas uzņēmusies vadošo lomu NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupu izveidei Latvijā.
Tomēr Kalniņa sacītais deputātus nepārliecināja un debates par šo nolīgumu Saeimā bija saspringtas. Visstingrāk pret CETA iebilda “Saskaņas” frakcijas pārstāvji, piemēram, Jūlija Stepaņenko un Igors Pimenovs brīdināja, ka šāds līgums būs izdevīgs ekonomiski daudz attīstītākajai un spēcīgākajai Kanādai, bet Latvijas tautsaimniecībai tas būšot iznīcinošs. Tiesa, ne visi saskaņieši bija noskaņoti tik skeptiski – deputāts Boriss Cilevičs aicināja nolīgumu atbalstīt, jo Latvija jau sen stratēģiski izlēmusi integrēties pasaules tirgos, nevis iet protekcionisma ceļu kā Baltkrievija.
Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Jānis Dombrava atgādināja, ka 2011. gadā Latvija parakstījusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidkoreju un tas ļāvis mūsu eksportam uz šo Āzijas valsti četrkāršoties. Viņš arī “Saskaņas” iebildumus saistīja ar Kremļa interešu lobēšanu. “Krievijas ļaunākais murgs ir kļūt par mazu, nomaļu un ekonomiskajā ziņā nebūtisku valstiņu. Jo visa galvenā tirdzniecība un attīstība notiks tieši šajā Eiropas un Ziemeļamerikas reģionā,” sprieda Dombrava. Savukārt Lolita Čigāne (“Vienotība”) vainoja Jūliju Stepaņenko “alternatīvu faktu” izplatīšanā un aicināja kolēģus nebaidīties no tā, “ka lielā, attīstītā Kanāda iebruks mūsu valstī ar saviem produktiem un sabradās”.
Tomēr ne vien līguma oponenti, bet arī vairāki tā atbalstītāji sūkstījās, ka trūkstot precīzākas informācijas par to, kādus labumus Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji gūs no šīs vienošanās. Tādēļ pirms likumprojekta skatīšanas otrajā lasījumā tikšot lūgta papildu informācija no Ārlietu ministrijas. Likumprojektu atbalstīja 71 deputāts, pret bija astoņi, bet Inga Bite (LRA) balsojumā atturējās. Vēl četri parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
CETA ir tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu, kā arī nodrošināta piekļuve Kanādas tirgum gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi. Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties Kanādas publiskā iepirkuma konkursos. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.
Nolīgumā paredzētas arī atrunas ES un tās dalībvalstu interešu aizsardzībai. Latvijas gadījumā noteiktas atrunas attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko, pasažieru un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Par ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu Eiropas Parlamentā paredzēts balsot 15. februārī.
Latvijas un Kanādas ekonomiskā sadarbība
• Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kanādu: 59,9 milj. eiro (Kanāda ieņem 41. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā).
• Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu: 34,8 milj. eiro (0,2% no Latvijas kopējā eksporta).
• Tirdzniecības bilance ar Kanādu: pozitīva (9,7 milj. eiro).
• Kanādas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā: 15,5 milj. eiro.
• Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Kanādā: 0,2 milj. eiro.
• Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Kanāda ierindojas 31. vietā ar kopējo investīciju apjomu 12,3 milj. eiro un 104 aktīviem uzņēmumiem.
Avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 2015. gada dati (dati par 2016. gadu vēl nav pilnībā apkopoti)
