“Deputātu kvotas” – vai dubultā morāle “pa lēto”? Diskutē Sauka, Auziņa-Melalksne un Dālderis 15
Budžeta kvotas: dubultā morāle? Par šo jautājumu kanāla TV24 raidījumā “Preses klubs” diskutēja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, “NASDAQ RIGA” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne un deputāts Ints Dālderis.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka atzina, ka bijis pārsteigts, kad uzzinājis par “deputātu kvotu” atgriešanos.
Pēc Saukas teiktā, tā esot dubultā morāle “pa lēto”.
Dālderis norādīja, ka sabiedrībai kopumā esot jāsaprot, ka kvotas ir veids, kā deputāti varot atskaitīties saviem vēlētājiem ar to, ka viņi ir paveikuši kaut ko konkrētu. Proti, runa ir par to, ka izlietoto naudu kādiem konkrētiem mērķiem ir iespējams personificēt ar kādiem konkrētiem deputātiem.
Sauka piebilda, ka esot tomēr dažādi veidi, kā to izdarīt, neizmantojot deputātu kvotas.
Auziņa-Melalksne gan vēlējās precizēt, vai tiešām pašvaldībās jumti un ielas tiekot laboti no valsts budžeta līdzekļiem.
Un Dālderis teica, ka ar deputātu kvotu piešķīrumu šie līdzekļi tiekot nodoti pašvaldībai konkrētu mērķu īstenošanai.
Dālderis kā labu piemēru deputātu kvotu naudas izmantošanai pieminēja filmu “Dvēseļu putenis”, norādot, ka sākotnēji esot bijis skeptisks par naudas piešķiršanu filmas izveidei šādā veidā. Taču rezultāts esot bijis tik labs, ka neko piebilst.
Raidījuma vadītājs Sandijs Semjonovs jautāja: kurš atbildētu par šo līdzekļu izlietojumu, ja rezultāts nebūtu izdevies.
Dālderis teica, ka viņš jau neaizstāvot deputātu kvotas un to, ka, pēc viņa domām, filmas “Dvēseļu putenis” izveidei līdzekļi būtu piešķirti parastajā veidā, nevis apejot to.
