Derīgie naktsputni – vai arī Latvijā tādi ir? 1
Izraēlā piesaista pūces, lai iznīcinātu grauzējus vīnogu plantācijās. Vai arī Latvijā ir putni, kas varētu palīdzēt? Varbūt speciālisti var ieteikt citu metodi, izņemot ķīmiskos līdzekļus, cīņā ar pelēm un citiem grauzējiem? ANITA KULDĪGAS NOVADĀ
– Doma par pūčveidīgo putnu piesaistīšanu ir atbalstāma, pat interesanta, tomēr no ekoloģiskā aspekta – kļūdaina. Neviens plēsējs nekad pilnībā neiznīcina savus barības resursus, šajā gadījumā, piemēram, peļu, žurku populāciju. Tas nozīmē, ka pastāvīga plēsējputnu klātbūtne dārzā ierobežos potenciālo kaitēkļu postījumus, bet nenovērsīs tos pilnībā, – atzīst pūču pētnieks Andris Avotiņš.
Pūces ir dobumperētāji, un tās var piesaistīt kādai teritorijai, izvietojot būrus. Tiesa, ja mežmalā ir daudz vecu, dobumainu koku, pūces labprātāk ligzdo dobumos, nevis būros. Naktsputniem medību teritorija ir diezgan liela, un tie ēd visu tajā pieejamo – vardes, grauzējus, kurmjus, mazos putnus. No visām pūču sugām izteiktākā sīko zīdītāju speciāliste ir ausainā pūce (tā medī lielākoties grauzējus), bet nav dobumperētāja un ļoti reti izmanto cilvēku veidotās ligzdošanas vietas.
Ornitologs noteikti neiesaka pret grauzējiem izlikt indes, jo tās ir lēnas iedarbības. Grauzēji, kuri saindējušies ar tām, kļūst bīstami arī tuvējā apkārtnē lidojošiem vai skrienošiem plēsējiem. Saķerot šādu laupījumu, tālāk tiek indēts plēsoņa. Lai pievilinātu un izķertu grauzējus, labāk izmantot slazdus, izliekot tajos ēsmu.
