Kā tikt vaļā no pelēm aukstā laikā? 4
Aukstā laikā lauku mājās zem grīdas sākas rosība – pelēni cītīgi skrubina grīdas dēļus. Trakāk ir ar žurkām, kuras veido garas alu sistēmas. Ar kādām metodēm efektīvāk izskaust grauzējus? To iznīcināšanas pamatā ir trīs veidi – slazds, inde un līme.
Ar indēm piesardzīgi!
Ja grauzēju daudz, vienīgais risinājums ir inde, jo ātri izķert lielu skaitu nevēlamo ciemiņu ar citām metodēm nav iespējams. Taču strikti jāievēro piesardzības pasākumi, lai pasargātu mājiniekus, jo īpaši bērnus un mājdzīvniekus. Ir nopērkamas indes granulas, vaska bloki un mīkstās pastas.
Granulas lieto tikai telpās, kurās nav augsts mitruma procents. Šis varētu būt risinājums nevēlamo ciemiņu apkarošanai siena un malkas šķūnī, nevis dzīvojamās telpās, jo jāuzmanās, lai tās netiek izvazātas pārtikas tuvumā. Granulām ražotāji pievienojuši grauzējus pievilinošu smaržu un rūgtu garšu, taču jāuzmanās, lai inde netiktu nolikta vietā, kur tai var piekļūt mājdzīvnieki, jo, neraugoties uz rūgto garšu, pastāv saindēšanās risks. Ja indes granulas netiek novāktas laikus (pēc divām nedēļām), mitrumā tās vairs neiedarbojas. Eksperimenta laikā inde jau pēc nedēļas bija mitra, salipusi kunkuļos, grauzēji to neēda. Tikai ar granulām vien grauzējus iznīcināt neizdevās.
Žurku un peļu indi vaska blokā (ar aktīvo vielu brodifakumu) izmanto pelēm, pelēkajām un melnajām žurkām. Cietos gredzenveida blokus var ērti piestiprināt, piemēram, pie bieza dēļa un šķūņa sienas. Grauzēji nevar visu indi savilkt savā midzenī, tā jānotiesā uz vietas, līdz ar to vienā indes izlikšanas reizē iespējams sacienāt vairāk nevēlamo ciemiņu. Šo indi var lietot gan dzīvojamās telpās, gan ārpusē, arī pagrabos, garāžās, dārzos, taču āra apstākļos bloki jāievieto kastēs ar vāku, lai inde nenonāk sniega un lietus ietekmē. Mitrs gaiss tiem nekaitē. Pelēm izliek 40 g uz katriem 100 m2, žurkām tādā pašā platībā – 100 g. Indei ir pievienota rūgtviela.
Salīdzinot vaska briketes un mīkstās tabletes jeb spilventiņus, var novērot, ka briketes žurkām negaršo tik labi, arī smarža nav tik kārdinoša. Mīkstos spilventiņus tās bija notiesājušas pilnībā, bet vairāki vaska bloki palika neskarti. Sākumā šiem blokiem liels pluss šķiet to parocīgā izvietošana un mitrumizturība, bet pēc laika parādās arī kāds mīnuss – neciešama smaka. Ražotājs iesaka beigtos dzīvniekus pēc iespējas ātrāk savākt un likvidēt. Taču žurkas un peles pirms nāves nesaguļas skaistās rindiņās viegli pieejamās vietās, tās nomirst māju starpsienu spraugās, zem grīdas seguma, starp griestiem un bēniņiem, un tad parādās neciešama smirdoņa – spēcīga trūdoša līķa smaka, kas nepāriet 2–4 nedēļas un ilgāk. Tas pats notiek, ja žurkas saēdas indes granulas. Turklāt smaka aukstumā it kā izzūd, bet siltākā laikā atkal ir jūtama.
Trešais indes veids – mīkstās tabletes jeb spilventiņi – ir pasta peļu un žurku apkarošanai iekštelpās un ārā (satur aktīvo vielu bromadiolonu), kas iesaiņota plānos maisiņos un patīkami smaržo. Pelēm izliek 50 g, žurkām – 100 g uz katriem 100 m2. Rūgtā garša grauzējiem ir saldais ēdiens. Šī inde ir izturīga pret mitrumu, pelējumu un putekļiem. Pats galvenais – indes ietekmē līķis mumificējas. Žurka vai pele to apēd, aptuveni pēc 5–7 dienām nomirst (tas vajadzīgs, lai pārējie grauzēji indi nesaistītu ar pēkšņo nāvi), aptuveni piecas dienas pasmird (ja palikusi iekštelpās kādā šķirbā), bet pēc tam ķermenis iebalzamējas un pāri paliek vien sačokurojies ķermenītis. Indi apēdušam grauzējam ir tik lielas slāpes, ka tas izlien meklēt dzeramo ūdeni un… nomirst ārpus telpām. No visām izmantotajām indēm šī bija visiedarbīgākā un parocīgāk lietojamā. Spilventiņus saliekot žurku alu caurumos apkārt mājai, tiem nekaitēja ne sniegs, ne lietus.
! Galvenais secinājums par indēm – ja tuvumā ir dzīvojamās platības, ieteicama inde ar iebalzamējošām īpašībām, citādi pats savu dzīvi var padarīt par smakojošu elli.
Pielīp − un ne soli!
Lai grauzējs nekur neaizbēgtu un nebūtu arī trūdoša ķermeņa smakas, var izmantot speciālu līmi. Veikalos piedāvā jau gatavas lapiņas un slazdus, kā arī tikai līmi. No finansiālā viedokļa līme ir 3–4 reizes lētāka un arī efektīvāka, jo no tās var sagatavot slazdu. Pelēm pietiek līmi uzsmērēt uz kartona, kam vidū ielikts liels siera gabals, savukārt žurkām tā jāklāj uz plata dēļa, kas rūpīgi jānostiprina. Ļoti svarīgi ir rīkoties pareizi. Daži ražotāji norādījuši, ka, indējot žurkas, līme jāuzklāj biezā kārtā, bet tas nav ieteicams, jo ļoti staipīgais saturs pamazām izplūst uz malām, pēc tam uz grīdas seguma un ir grūti notīrāms. Turklāt, lai plānā kārtiņā vienmērīgi ar apļveida kustībām izklātu pa visu virsmu (tas ir obligāts nosacījums, lai pieliptu grauzēji), nepieciešama piepūle. Savukārt grauzējs, pat ar vienu ķepiņu uzkāpjot uz tās, vairs nevar aizskriet prom. Mazos ciemiņus var noņemt un likt to pašu slazdu, bet žurkām katru reizi jāgatavo jauns, jo tās sajūt smaku un vairs nenāk klāt.
Līmes slazds jānoliek tuvāk vietai, kur pele pēdējoreiz manīta vai kur nesen pagrabā mielojusies ar kādu burkānu vai ābolu. Ārā jāapsedz tā, lai netiek klāt mājdzīvnieki un putni. Piemēram, labi neapsegtiem līmes slazdiem pielipa divas zīlītes, kam bija sakārojies mazliet siera.
Šis grauzēju apkarošanas veids vairāk piemērots nelieliem grauzējiem. Žurkas noķert ir daudz grūtāk, iespējams, vidū jāliek kaut kas kārdinošāks, piemēram, gaļas gabals vai tā pati inde, kas pievilinās ar savu smaržu.
Vēl līmes slazdi noder, lai kontrolētu jaunu grauzēju parādīšanos, jo tie neapžūst vairākus mēnešus, un arī gadījumos, kad indi lietot nedrīkst.
Slazdi − humānāk?
Vienīgais veids, kā noķert grauzējus nenogalinot, ir slazdi – mājiņas, kam durtiņas aizcērtas, kad grauzējs sācis mieloties ar ēsmu. Šie slazdi ir visai dārgi (maksā, sākot no 20 eiro).
Veikalos piedāvā trīs veidu – metāla, koka un plastmasas – slazdus ar atsperes mehānismu. Lai gan darbības princips ir vienāds, tie tomēr atšķiras, un jāiemanās arī uzstādīt. Koka slazdiņi ir vislētākie, pelēm tos var nopirkt par 0,40 eiro, žurkām – par 1,50–2 eiro. Liela problēma ir kvalitāte, un, nepielabojot, neregulējot metāla adatiņas, slazdi darbojas slikti. Eksperimenta laikā peles biežāk noēda sieru, nekā uzķērās. Žurkām tie nav piemēroti, jo neapstrādāts koks uzsūc smakas, ko nevar nomazgāt. Dzīvnieks jūt noķertās māsas asinis un netuvojas slazdam.
Plastmasas slazdus var viegli iztīrīt, uzstādīt un itin labi izķert mazās peles, bet pagrabā, kur saimnieko gan peles, gan žurkas, lielie grauzēji piekopj kanibālismu – izēd slazdā noķertās peles smadzenes un vēdera orgānus. Nepatīkami pēc tam tīrīt atliekas un mazgāt asinis!
Žurkām der vienīgi metāla slazdi. Veikalos nopērkamajiem atsperes mehānisms gan krietni jāuzlabo, reizēm pat jānomaina adatiņa. Ja to prot, žurkas var ātri izķert, it īpaši šķūņos un pagrabā. Taču metāla lamatas var būt bīstamas cilvēkam, jo malām ir asas šķautnes, bet sitiens – gana stiprs. Trāpot viducī, pirksts tiks nopietni bojāts, tāpēc jāliek vietās, kur cilvēks vai mājdzīvnieks nevar nejauši uzkāpt.
