Foto-LETA

Kopš 2006.gada, kad Latvijā sāka darboties ģerboņu reģistrs, tajā reģistrēti 249 ģerboņi, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Lasītākie

Tualetes pludoja, mēteļus nozaga un darbinieki aizballējās! Organizatoru atbilde par traģisko nakti Rīgā pārsteidz

Kokteilis

Ziema tās pamatīgi nogurdina: šīm četrām Zodiaka zīmēm steidzami nepieciešams atvaļinājums

Veselam

Ko nekādā gadījumā nevajag ēst un dzert tukšā dūšā: 8 pārtikas produkti, kas kaitēs kuņģim

Lasīt citas ziņas

Visvairāk reģistrēti novadu ģerboņi – 108. Tāpat reģistrēti 66 pagastu, 40 dzimtu, 13 pilsētu, desmit organizāciju, astoņu rajonu, trīs privātpersonu un viens ģimenes ģerbonis.

Visvairāk ģerboņu reģistrēts 2010.gadā – 43, bet vismazāk – deviņi – reģistrēts 2014.gadā. Pagājušajā gadā ģerboņu reģistrs papildināts ar 17 ģerboņiem.

Krimināls

Iespļauj sejā, iesit un sadur: Lielbritānijā par smagu miesas bojājumu nodarīšanu notiesāts Latvijas valstspiederīgais

VIDEO. “Tālāk netiksi!” Zilonis ar snuķi paķircina garāmbraucošo motociklistu

VIDEO. Tradīcija turpinās: Japānā par dzelzceļa stacijas priekšnieci iecelta kaķene Jontama

Kā liecina publikācija “Latvijas Vēstnesī”, pagājušā gada izskaņā ģerboņu reģistrā iekļauti seši jauni ģerboņi. Reģistrs papildināts ar Valērija Kudrjavceva dzimtas ģerboni, Māra Leiduma dzimtas ģerboni, Vadima Oboļeviča ģimenes ģerboni, Jāņa Mediņa dzimtas ģerboni, Dzintara Freivalda dzimtas ģerboni un Ulda Vērdiņa dzimtas ģerboni.

Ģerboņu reģistru uztur KM. Kopējā reģistrā tiek reģistrēti gan pašvaldību – pilsētu, novadu un pagastu -, gan privātpersonu – dzimtu un organizāciju – ģerboņi.