Foto-LETA

Kopš 2006.gada, kad Latvijā sāka darboties ģerboņu reģistrs, tajā reģistrēti 249 ģerboņi, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Visvairāk reģistrēti novadu ģerboņi – 108. Tāpat reģistrēti 66 pagastu, 40 dzimtu, 13 pilsētu, desmit organizāciju, astoņu rajonu, trīs privātpersonu un viens ģimenes ģerbonis.

Visvairāk ģerboņu reģistrēts 2010.gadā – 43, bet vismazāk – deviņi – reģistrēts 2014.gadā. Pagājušajā gadā ģerboņu reģistrs papildināts ar 17 ģerboņiem.

“Ēnu flote” turpina savu darbību nesodīta, sankcijas pret Krieviju izgāžas

Kokteilis

Neredzamās zeķes par 21 eiro? Atradums “Rimi” veikalā sasmīdina daudzus pircējus

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Kā liecina publikācija “Latvijas Vēstnesī”, pagājušā gada izskaņā ģerboņu reģistrā iekļauti seši jauni ģerboņi. Reģistrs papildināts ar Valērija Kudrjavceva dzimtas ģerboni, Māra Leiduma dzimtas ģerboni, Vadima Oboļeviča ģimenes ģerboni, Jāņa Mediņa dzimtas ģerboni, Dzintara Freivalda dzimtas ģerboni un Ulda Vērdiņa dzimtas ģerboni.

Ģerboņu reģistru uztur KM. Kopējā reģistrā tiek reģistrēti gan pašvaldību – pilsētu, novadu un pagastu -, gan privātpersonu – dzimtu un organizāciju – ģerboņi.