Foto-LETA

Kopš 2006.gada, kad Latvijā sāka darboties ģerboņu reģistrs, tajā reģistrēti 249 ģerboņi, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Lasītākie

“Šoreiz cieta mana mamma, bet rīt varbūt jau kāds cits.” Sieviete brīdina par nepatīkamu incidentu saistībā ar veikalu “Maxima”

Rosļikovs iecerējis sūdzēties par attieksmi pret krieviem Latvijā, taču krievvalodīgo reakcija uz šo nodomu viņam liek pamatīgi vilties

Kokteilis

Krievija un “Sņeguračka” – Latvijas pārstāves nacionālais tērps “Miss Universe” skaistumkonkursā izsauc sabiedrības sašutumu

Lasīt citas ziņas

Visvairāk reģistrēti novadu ģerboņi – 108. Tāpat reģistrēti 66 pagastu, 40 dzimtu, 13 pilsētu, desmit organizāciju, astoņu rajonu, trīs privātpersonu un viens ģimenes ģerbonis.

Visvairāk ģerboņu reģistrēts 2010.gadā – 43, bet vismazāk – deviņi – reģistrēts 2014.gadā. Pagājušajā gadā ģerboņu reģistrs papildināts ar 17 ģerboņiem.

Kokteilis

VIDEO. “Reizēm gaidīt ir sāpīgi…” Gada labākā aktrise Maija Doveika uz skatuves izplūst asarās, liekot raudāt arī savam dēlam Pāvilam

Ukraina panāk kompromisu miera plāna jautājumā – vai Putins tam piekritīs?

Atkal kādam kas nepatīk? Mūsu pludmales volejbolistes tikušas pie zelta, bet kādam ir iebildumi pret viņu apģērbu…

Kā liecina publikācija “Latvijas Vēstnesī”, pagājušā gada izskaņā ģerboņu reģistrā iekļauti seši jauni ģerboņi. Reģistrs papildināts ar Valērija Kudrjavceva dzimtas ģerboni, Māra Leiduma dzimtas ģerboni, Vadima Oboļeviča ģimenes ģerboni, Jāņa Mediņa dzimtas ģerboni, Dzintara Freivalda dzimtas ģerboni un Ulda Vērdiņa dzimtas ģerboni.

Ģerboņu reģistru uztur KM. Kopējā reģistrā tiek reģistrēti gan pašvaldību – pilsētu, novadu un pagastu -, gan privātpersonu – dzimtu un organizāciju – ģerboņi.