Desmit gadu laikā Latvijā reģistrēti 249 ģerboņi 0
Kopš 2006.gada, kad Latvijā sāka darboties ģerboņu reģistrs, tajā reģistrēti 249 ģerboņi, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Visvairāk reģistrēti novadu ģerboņi – 108. Tāpat reģistrēti 66 pagastu, 40 dzimtu, 13 pilsētu, desmit organizāciju, astoņu rajonu, trīs privātpersonu un viens ģimenes ģerbonis.
Visvairāk ģerboņu reģistrēts 2010.gadā – 43, bet vismazāk – deviņi – reģistrēts 2014.gadā. Pagājušajā gadā ģerboņu reģistrs papildināts ar 17 ģerboņiem.
Kā liecina publikācija “Latvijas Vēstnesī”, pagājušā gada izskaņā ģerboņu reģistrā iekļauti seši jauni ģerboņi. Reģistrs papildināts ar Valērija Kudrjavceva dzimtas ģerboni, Māra Leiduma dzimtas ģerboni, Vadima Oboļeviča ģimenes ģerboni, Jāņa Mediņa dzimtas ģerboni, Dzintara Freivalda dzimtas ģerboni un Ulda Vērdiņa dzimtas ģerboni.
Ģerboņu reģistru uztur KM. Kopējā reģistrā tiek reģistrēti gan pašvaldību – pilsētu, novadu un pagastu -, gan privātpersonu – dzimtu un organizāciju – ģerboņi.
