100% vietā dīkstāvē maksās tikai 70% algas 1
Izskatot grozījumus likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, Saeima vakar atbalstīja virkni priekšlikumu, kas pasliktina darba ņēmēju situāciju, tostarp priekšlikumu atļaut ārkārtējās situācijas laikā darba devējiem elastīgi piemērot darba likumu un dīkstāves laikā darbiniekiem maksāt tikai 70% no algas, nevis visus 100%, kā to šobrīd paredz Darba likums.
Tiesa gan, šādas tiesības ir dotas tikai uzņēmumiem, kas atbilst VID padziļinātās sadarbības programmas jeb tā sauktā baltā uzņēmumu saraksta kritērijiem. Saskaņā ar VID mājas lapā publicēto informāciju šobrīd šajā sarakstā ir 4375 uzņēmumi – 95 Zelta programmas dalībnieki, 311 Sudraba un 3969 Bronzas programmas dalībnieki. Jāpiebilst, ka gandrīz visi plašākai publikai pazīstamie Latvijas uzņēmumi ir šī saraksta dalībnieki, tomēr kopumā Latvijā aprīļa beigās bija gandrīz 190 tūkstoši uzņēmumu, tātad grozījumi attiecas uz 2,3% uzņēmumu.
Ne mazāk par minimālo
Maksāt dīkstāvē esošajiem darbiniekiem tikai 70% no algas varēs, ievērojot vairākus nosacījumus, proti, saglabājamās atlīdzības apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālo mēneša darba algu; darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus samazinātajai dīkstāves algai saglabājami arī līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu vismaz valsts noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.
Darbiniekam, kurš nepiekrīt šādam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības lauzt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. pantā noteikto termiņu – vienu mēnesi iepriekš, ja vien darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts īsāks termiņš. Darba devējam šajā gadījumā būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā – šīs izmaiņas atbilst darba ņēmēju interesēm, jo līdz šim, uzsakot darbu “pēc paša vēlēšanās”, nekāds atlaišanas pabalsts nepienācās.
“Minētie grozījumi paredzēs elastīgāku iespēju darba devējiem krīzes apstākļos saglabāt un nesamazināt esošās darba vietas,” iepriekš uzsvērusi Ekonomikas ministrija, kas bija šo grozījumu iesniedzēja. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prezidents Egils Baldzēns likuma grozījumus nosauca par smagu, bet krīzes situācijā nepieciešamu kompromisu starp darba devējiem un ņēmējiem, kas ļauj ieviest līdz šim neesošo daļējo dīkstāvi uzņēmumos.
“Šīs izmaiņas galvenokārt attiecas uz lieliem un stabiliem uzņēmumiem, kuriem krīzes apstākļos jāsamazina ražošanas apjoms, taču tie nevēlas, lai viņu darbinieki, kuriem pārsvarā ir lielas algas, saņemtu valsts maksāto dīkstāves pabalstu, kura maksimālā summa ir 700 eiro. Tā būtu krasa viņu ienākumu samazināšanās. Grozījumi likumā paredz, ka uzņēmums pats maksās dīkstāves pabalstus, bet 70% apmērā no algas.”
Atvaļinājums pēc darba devēja vēlmēm
Grozījumi minētajā likumā paredz arī citus jauninājumus, piemēram, tie ļauj arī piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. pantu, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Tagad darbiniekus var sūtīt atvaļinājumā tad, kad tas izdevīgi darba devējam.
Visbeidzot minētā likuma grozījumi paredz, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks.
Starp citām vakar pieņemtajām normām ir arī administratīvais sods par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī VID piešķirtas tiesības publiskot informāciju par dīkstāves pabalsta atteikuma iemesliem. Visas minētās likuma normas būs spēkā līdz šā gada 31. decembrim.
