– Tikmēr vieta Brīvības bulvārī stāv tukša… 13
– Pieminekļu padome šobrīd par to nedomā kā par potenciāli aizņemamu vietu. Čakstes pieminekļa ideja tur nomira gluži dabiski. Šī vieta ir grūti pieejama, jo prasa apturēt satiksmi Brīvības ielā vai paģēr izbūvēt tuneli. Bet kas gan tas būtu par savdabīgu rituālu, ja procesija kā kurmji ar vainagiem rokās vispirms ielīstu pazemē un pēc tam, orķestrim spēlējot, izlīstu pie pieminekļa virszemē… Pēc Vijas Artmanes nāves pazibēja ideja tur novietot aktrises pieminekli, bet arī tā vairāk tika uztverta kā kuriozs. Pagaidu dizaina elementi šai vietai ir ļoti optimāls risinājums, jo ļauj izpausties radošumam ik svētkos un ir uztverami no attāluma.
– Kur tad būtu labākās vietas nākotnes pieminekļiem?
– Ziedoņdārzs, Dziesmu svētku parks, Arkādija! Arhitekts Gunārs Asaris agrāk vienmēr, kad bija runa par kādu jaunu pieminekli, lūdza idejas nesēju paskatīties kartē: paskaties, te ir Iļģuciems, Dzegužkalns… Kāpēc obligāti vajag pie Brīvības pieminekļa? Vietu piedāvājums ir, taču pasūtītājiem ir savas ambīcijas. Acīmredzot jāiedarbina kāds pilsētas normatīvo dokumentu mehānisms, kurš pateiktu: ja jau reiz pilsētas plānotāji paredzējuši, ka tikai šajos punktos, tad izņēmumu būt nedrīkst – ne politiskam simbolam, ne diplomātiskai dāvanai. Perifērijā, pilsētas jaunajos rajonos – lūdzu! Arī priekšpilsētas ir jāhumanizē.
