Domāji, ka māsa un brālis, bet patiesībā pārītis? Skaidrojam, kāpēc mūs mēdz pievilkt cilvēki, kuri izskatās līdzīgi mums 0
Vai esat kādreiz uz ielas vai kādā pasākumā paskatījušies uz pāri un nodomājuši – viņi taču izskatās gluži kā brālis un māsa? Šādu novērojumu sociālajos tīklos pamanījusi arī Laura, kura uzskata, ka cilvēkus nereti pievelk partneri, kuri kaut kādā ziņā līdzinās viņiem pašiem. Viņa dalās ar vairākiem piemēriem un jautā, kāpēc tā notiek?
Laura sociālo mediju platformā “Threads” raksta: “Esmu pamanījusi dzīvē likumsakarību, ka visbiežāk 2 dvēseles radinieki ir kaut kādā ziņā līdzīgi viens otram, vaibsti u.t.t, tavs otrs cilvēks var izskatīties pēc tavas māsas vai brāļa pievienoju dažas bildes kā piemērus.
Kāpēc tā ir? Mūsu smadzenes ļoti interesanti strādā.
Tātad tā ir smadzeņu spēja atpazīt savu spogulējumu otrā, savienojot neiroloģisko drošību, ģenētisko atpazīstamību un kognitīvo komfortu vienā spēcīgā pievilkšanās spēkā.”
Sieviete pievieno arī piemērus un uzskata, ka aktrises Ievas Florences-Vīksnes attiecībās šis novērojams.
Signe dalās savās sajūtās: “Esmu novērojusi vēl nākamo līmeni – pēcnācējs. It kā līdzīgs mammai, it kā tētim, bet beigās saproti, ka paņēmis abu acis, abu degunu, abu sejas vaibstus… un tad smadzenes vienkārši salūzt: pagaidiet, kurš pēc kura īsti izskatās?”
Arī Ilze šo ir pamanījusi: “Bet es to esmu pamanījusi. Tie pāri,kuri vizuāli ir daudz maz līdzīgi,ir vissaderìgākie. Vai nu tiešām atpazīst sevi,vai tas vaibs viņiem tik ļoti līdzīgs. Maģija, jauka sajūta uz tādiem pāriem skatīties.”
Marija dalās pieredzē: “Man šo bērnībā stāstīja mamma un kad satiku vīrieti, ar kuru zināju, ka vēlos būt un veidot ģimeni, nemaz pati to neievēroju, bet apkārtējie teica, ka izskatāmies kā māsa un brālis.”
Arī Ramona izsakās: “Tas ir tikai dabīgi, ka otrā piesaista kaut kas līdzīgs sev pašam. Kā arī – pāri sāk uzvesties līdzīgi, pārņemt viens otra grimases un darbības, ja ir kopā gana ilgu laiku.”
Liene raksta: “Man šķiet, ka smadzenes vnk atpazīst kā “savējo”. Mums ar vīru acu un matu krāsas līdzīgas (LV pelēkie mati un pelēkzilas acis). Nekad nav saistījuši vīrieši ar melniem matiem, brūnām acīm un daudz sejas apmatojuma. Draugu lokā arī šis novērots, ka pāri ir līdzīga tipa.”
Savukārt Kate atceras kādu televīzijas šovu: “Gadus 15 atpakaļ kādā apšaubāmā TV kanāla “pārdabisku” cilvēku cīņu raidījumā viena kundze stāstīja, ka ģimeni nedrīkst veidot divi cilvēki, kuri izskatās ļoti līdzīgi, jo viņu līdzīgā ģenētika var radīt veselības problēmas kopīgajiem bērniem. Pieņemu, ka es tam neticu, bet nez kādēļ tas iespiedās atmiņā man bērna prātā esot.”
Taču līdzība starp partneriem nav tikai iedoma
Izrādās, šis jautājums pētniekiem nav svešs. Pētījumu datos patiešām redzams, ka romantiskie partneri mēdz būt līdzīgāki pēc dažādām pazīmēm nekā nejauši izvēlēti cilvēki. To dēvē par asortatīvo partnera izvēli, cilvēki mēdz izvēlēties partnerus, kuri viņiem ir līdzīgi dažādās īpašībās, tostarp pēc izskata, vecuma, dzīvesveida un citām pazīmēm.
2018. gadā žurnālā “Plos One” publicētā pētījumā pētnieki secināja, ka pāru sejas patiešām tika vērtētas kā līdzīgākas nekā nejauši izveidotu pāru sejas. Turklāt līdzība saglabājās arī tad, kad pētnieki no attēliem noņēma tādas ārējās pazīmes kā frizūra, brilles vai rotaslietas.
Interesanti, ka pētnieki atklāja vēl ko – līdzības uztveri ietekmē ne tikai paši sejas vaibsti. Cilvēkiem pāros mēdza šķist līdzīgas arī tādas īpašības kā vecums un personība. Tas nozīmē, ka mūsu smadzenes, vērtējot divu cilvēku sejas, var saskatīt līdzību arī tajā, kādu personību šīs sejas mums šķiet “stāstām”.
Vai cilvēki ar laiku sāk izskatīties līdzīgāki?
Te gan zinātne pārsteidz. Ilgu laiku populārs bija pieņēmums, ka pāri pēc daudziem kopā pavadītiem gadiem sāk līdzināties viens otram – dzīvo vienā vidē, ēd līdzīgu pārtiku, pārņem viens otra mīmiku un pat neapzināti atkārto viens otra sejas izteiksmes.
Tomēr 2020. gadā Scientific Reports publicētā pētījumā tika analizēti 517 pāri, kuru fotogrāfijas bija pieejamas laulības sākumā un vēlreiz pēc 20 līdz 69 kopdzīves gadiem. Pētnieki secināja, ka pāru sejas jau laulības sākumā mēdza būt līdzīgas, taču ar gadiem tās nekļuva arvien līdzīgākas.
Tas nozīmē, iespējams, mēs nevis sākam līdzināties cilvēkam, kuru mīlam, bet jau sākotnēji biežāk izvēlamies cilvēku, kurš mums kaut kādā ziņā ir līdzīgs.
Vai tā ir “ģenētiskā atpazīstamība”?
Te gan jābūt uzmanīgiem. Sociālajos tīklos bieži tiek skaidrots, ka mūs pievelk cilvēki ar līdzīgu ģenētiku vai ka smadzenes partnerī atpazīst kaut ko “savējo”. Pētnieki patiešām aplūkojuši iespēju, ka cilvēkiem var būt tendence izvēlēties sev līdzīgus partnerus, taču tas nenozīmē, ka līdzīgi sejas vaibsti automātiski norāda uz ģenētisku saderību.
Tāpēc arī izplatītais pieņēmums, ka diviem vizuāli līdzīgiem cilvēkiem kopīgu bērnu gadījumā būtu lielāks veselības problēmu risks, nav secinājums, ko var izdarīt tikai pēc sejas līdzības.
Visticamāk, stāsts ir daudz vienkāršāks, mūs var piesaistīt cilvēki, ar kuriem jūtam līdzību vai kopīgas īpašības. Un dažkārt šī līdzība ir tik izteikta, ka apkārtējiem atliek tikai pajautāt: “Jūs esat brālis un māsa?”
