“Mūsu pieteikumi pazuduši, 70 stundas bez elektrības, “Sadales tīkli” atbild – jums viss ir!” Sieviete izgaismo reālo situāciju, ka nekas vēl nav beidzies 0
“Skatos “Sadales tīkla” kartē, ka visu deviņu kaimiņu pieteikumi pēkšņi pazuduši. Elektrības nevienam joprojām nav,” sociālajos tīklos par savu pieredzi pēc 22. augusta postošās vētras raksta kāda Latvijas iedzīvotāja. Kamēr lielākajai daļai vētrā skarto klientu elektroapgādi jau izdevies atjaunot, atsevišķām mājsaimniecībām gaidīšana turpinās jau trešo diennakti.
Sieviete stāsta, ka pēc pieteikumu pazušanas no “Sadales tīkla” atslēgumu kartes zvanījusi uzņēmumam, kur viņai teikts, ka sistēmā elektrība konkrētajā vietā uzrādās kā atjaunota.
“Zvanu ST. ‘Ir jums elektrība!’ Reģistrē pieteikumu atkārtoti. Jauna rinda…” viņa apraksta situāciju.
Vēlāk no kaimiņa izdevies uzzināt, ka tālāk pie kādas mājas koks esot pārrāvis vadus. “Ziņojis neviens neesot. Jopcik! Kā varēja ‘atjaunot’ elektrību nepārbaudot? Un kāpēc neviens nezina, ka vadi pušu? Nu ko… Zvanīju vēlreiz. Turpinām gaidīt… Jau 70 stundas bez elektrības,” raksta iedzīvotāja.
Otrdien AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) atjaunoja 110 kilovoltu sprieguma padevi pēdējai no vairāk nekā 40 apakšstacijām, kuras bija atslēgušās no pārvades tīkla nedēļas nogalē pieredzētās spēcīgās vētras dēļ. Elektroapgādes atjaunošana AST apakšstacijās ļauj AS “Sadales tīkls” (ST) turpināt darbu pie bojājumu novēršanas vidējā un pēc tam zemspriegumā, pakāpeniski atjaunojot elektroapgādi klientiem.
“Gan nedēļas nogalē, gan arī šonedēļ tika iesaistīti visi pieejamie resursi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pārvades tīkla darbību pilnā apmērā. Vēlos pateikties visiem iesaistītajiem AS “Augstspriegums tīkls” darbiniekiem, kas pašaizliedzīgi cīnījās ar vētras sekām, īpašs paldies AS “Sadales tīkls” kolēģiem, kas nāca palīgā un veidoja apvienotas brigādes ar mūsu darbiniekiem, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu sprieguma padevi visās pārvades tīkla apakšstacijās. Vētrā cieta pārvades līnijas vairāk nekā 1500 kilometru garumā, kas bija jāapseko un jāatbrīvo no kritušajiem kokiem, papildus resursu iesaiste būtiski to paātrināja”, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.
Elektroapgādes atjaunošanā bija iesaistīti visi AST pieejamie resursi, kā arī atjaunošanas darbi tiek veikti sadarbībā ar ST personālu. Kopumā elektroapgādes traucējumu novēršanā iesaistītas vairāk nekā 200 AST un ST brigādes. Bojājumi pārvades tīklā vētras dēļ tika fiksēti gandrīz 50 līnijās un vairāk nekā 40 apakšstacijās. Lai lokalizētu bojājumus, pārvades tīklā jāapseko gaisvadu līnijas vairāk nekā 1500 km garumā.
Lai pilnībā novērstu vētras sekas un atjaunotu pārvades tīkla darbu normālā režīmā, turpmākajās dienās AST personāls turpinās apsekot pārvades tīklu, atjaunojot vēl nepieslēgto līniju darbu, kā arī novērtējot pārējās līnijas, kas vētrā neatslēdzās, bet kurās varētu būt vētras aizlauzti un bīstami koki.
“Sadales tīkla” jaunākā publiskotā informācija liecina, ka līdz otrdienas, 25. augusta, pulksten 6 elektroapgāde bija atjaunota aptuveni 250 000 klientu jeb ap 90% no visiem klientiem, kuriem tā tika pārtraukta vētras laikā. Bez elektrības tobrīd joprojām bija aptuveni 31 000 klientu. Kopš vētras novērsti jau ap 700 sadales elektrotīkla bojājumu.
Lielākie elektroapgādes traucējumi otrdienas rītā vēl saglabājās Ogrē un Ogres novadā, Aizkraukles, Preiļu, Rēzeknes, Jēkabpils un Bauskas novadā. Darbos iesaistītas vairāk nekā 200 “Sadales tīkla” brigādes, palīdz arī Igaunijas sadales sistēmas operatora “Elektrilevi” brigādes. Bojāto līniju apsekošanā tiek izmantoti arī droni, lai ātrāk atrastu vietas, kur vētra nodarījusi postījumus.
Kāpēc tad var izveidoties situācija, kad šķiet, ka elektrība jau “atjaunota”, bet konkrētajā mājā tās joprojām nav?
Pēc vētras bojājumi elektrotīklā nav tikai vienā vietā. Vispirms nepieciešams atjaunot lielākos pārvades tīkla objektus, pēc tam iespējams strādāt vidējā sprieguma tīklā un visbeidzot – pie lokālākiem zemsprieguma bojājumiem un atsevišķiem atzariem. AST iepriekš skaidroja, ka pārvades apakšstaciju atjaunošana tikai dod iespēju “Sadales tīklam” turpināt darbu dziļāk sadales tīklā.
Tas nozīmē, ka pēc viena lielāka bojājuma novēršanas var atklāties, ka konkrētu māju vai nelielu māju grupu no elektrības joprojām šķir vēl kāds lokāls bojājums – piemēram, uz līnijas uzkritis koks, pārrauts vads vai nolauzts balsts. Šādu situāciju iespējamību apstiprina arī “Sadales tīkla” sniegtā informācija – daudzviet elektrolīnijās sagāzušies lieli koki, ir pārrauti vadi un lauzti balsti, bet atjaunošanas ātrumu ietekmē gan bojājumu daudzums un sarežģītība, gan piekļuve konkrētajai vietai.
“Sadales tīkls” norāda, ka iespēju robežās klientiem elektrību mēģina atjaunot pat vēl pirms paša bojājuma fiziskas novēršanas, veicot elektrotīkla pārslēgumus. Taču masveida bojājumu gadījumos elektroapgādes atjaunošana atsevišķās vietās var prasīt diennakti vai pat vairākas dienas – īpaši, ja bojājums atrodas mežainā teritorijā, tam grūti piekļūt vai vienā apvidū bojājumu ir ļoti daudz.
Arī atslēgumu karte nav jāuztver kā absolūts apliecinājums tam, ka konkrētajā mājā elektrībai noteikti jābūt. “Sadales tīkls” pats savā kartē norāda: ja īpašumā elektrības arvien nav, bet kartē informācijas par šo adresi vairs nav, bojājums ir jāpiesaka. Kartes informācija tiek atjaunota ik pēc 15 minūtēm.
Tāpēc tieši situācijā, kādu apraksta sociālā tīkla lietotāja – pieteikums kartē pazudis, bet elektrības mājā joprojām nav –, iedzīvotājam nevajadzētu pieņemt, ka “Sadales tīkls jau zina”. Vispirms uzņēmums iesaka pārbaudīt mājas ārējos un iekšējos automātslēdžus jeb drošinātājus. Jāpaskatās arī elektrības skaitītājs – ja tā ekrāns nedarbojas un lampiņas nedeg, bojājums jāpiesaka “Sadales tīklam”. Savukārt, ja skaitītājs darbojas, problēma varētu būt mājas iekšējā elektrotīklā, un tad nepieciešams elektriķis.
Ja drošinātāji ir ieslēgti, elektrības nav un pēc aptuveni 15 minūtēm konkrētais atslēgums kartē neparādās, “Sadales tīkls” aicina iesniegt bojājuma pieteikumu atkārtoti. To iespējams izdarīt arī par cita cilvēka īpašumu.
Īpaši noderīga var būt arī pašu iedzīvotāju sniegtā informācija par konkrētu bojājuma vietu. Ja redzams uz līnijas uzkritis koks, pārrauts vads, bojāts balsts vai cita elektrotīkla infrastruktūra, par to var ziņot “Sadales tīkla” mājaslapā, pievienojot fotogrāfiju un norādot atrašanās vietu. Uzņēmums tieši aicina iedzīvotājus šādi palīdzēt ātrāk lokalizēt vēl neatklātus bojājumus.
Taču būtiski – pie pārrautiem vadiem vai kokiem, kas iegāzušies elektrolīnijā, nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties. Fotogrāfiju drīkst uzņemt tikai no droša attāluma. Ja redzami sarauti vadi, degšana, dūmi vai cita bīstama situācija, par bojājumu iespējams ziņot pa “Sadales tīkla” tālruni 8404, savukārt situācijā, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, jāzvana 112.
Vētra “Sadales tīklam” radījusi ārkārtīgi neparastu situāciju. Tās kulminācijā bez elektroapgādes palika aptuveni 277 000 klientu, un bojājumi vienlaikus bija gan sadales, gan netipiski lielā apjomā arī augstsprieguma pārvades tīklā.
Lielākajai daļai elektrība jau ir atgriezusies, taču cilvēkam, kurš trešo diennakti sēž bez gaismas, ledusskapja un ūdens sūkņa, statistika par 90% atjaunoto pieslēgumu ir vājš mierinājums. Un iedzīvotājas aprakstītais gadījums atgādina par vēl vienu ļoti praktisku lietu – ja karte rāda, ka problēma atrisināta, bet mājās joprojām ir tumšs, par to jāziņo vēlreiz.
