“Esmu šokā. Tikko saņēmu atteikumu no “Maxima Latvija”!” Ieva, kura visu mūžu dzīvojusi Latvijā, nesaprot, kāpēc viņai atteikts darbs
8
Sociālajos tīklos plašu rezonansi izraisījis kādas sievietes stāsts, sauksim viņu par Ievu, par neveiksmīgu pieteikšanos jurista vakancei uzņēmumā “Maxima Latvija”. Kamēr šo rakstu gatavoju, stāsta varone vērsās arī tieši pie mums, LA.LV, jo teju divus gadus jau aktīvi rakstām par šīm problēmām rubrikā “Negodīgas algas”.
Sieviete apgalvo, ka saņēmusi atteikumu, jo viņai neesot nepieciešamo valsts valodas zināšanu, lai gan pati norāda – ir latviete, izglītību ieguvusi Latvijā, pasniedz lekcijas un raksta zinātniskos darbus latviešu valodā.
“Tikko saņēmu atteikumu no ‘Maxima Latvija’ par jurista vakanci, kam biju pieteikusies. Neskatoties uz to, ka esmu dzimusi latviete, vecāki un vecvecāki latvieši, esmu pabeigusi skolu Latvijā un pasniedzu lekcijas un rakstu zinātniskos rakstus latviešu valodā, man neesot valsts valodas zināšanas.
Nebiju uzaicināta pat uz interviju. Interesanti – vai viņuprāt krievu valoda ir Latvijas valsts valoda? Esmu šokā.” sociālajos tīklos raksta sieviete.
Ieva LA.LV skaidro, ka CV un motivācijas vēstuli gatavoja angļu valodā, jo šobrīd visur tāda prasība. “Man ir bieži bijis, ka piesakos Latvijā vakancēm uzņēmumiem, bet pretī ir cittautiešu menedžeris vai ārvalstu darbā ņemšanas aģentūra, kā arī vismaz viena intervija ir angļu valodā, jo lielākajai daļai Latvijā esošu uzņēmumu ir ārzemju īpašnieki vai galvenie biroji ir ārvalstīs (un ar “Maxima” ir līdzīgi). Bet vienmēr norādu, ka latviešu valoda ir dzimtā valoda (kā arī klāt ir pārējās valodas, ko pārvaldu), kas redzams arī no izglītības apraksta, publikācijām, diplomiem, darba vietām CV, informācijas internetā par mani, u.tml.”
Publikācija īsā laikā izraisīja simtiem reakciju un plašu komentāru diskusiju. Daļa lietotāju aicināja sievieti vērsties Valsts darba inspekcijā un noskaidrot, vai atlases process nav bijis diskriminējošs.
“Ja tu esi jurists, tad spēsi gana pamatotu pretenziju uzrakstīt Darba inspekcijai,” raksta kāds komentētājs. Citi gan norāda, ka atteikums pats par sevi vēl nepierāda diskrimināciju un darba devējam ir tiesības izvēlēties citu kandidātu, ja tas objektīvi labāk atbilst vakances prasībām.
Diskusijā izskanēja arī jautājums, vai atteikumā tiešām bijusi tieša norāde uz krievu valodu. Vairāki cilvēki pievērsa uzmanību tam, ka sievietes sākotnējā publikācijā krievu valoda parādās viņas pašas jautājuma formā, nevis kā citēts uzņēmuma atteikuma pamatojums.
“Vai tad atbildē kaut kas bija teikts tieši par krievu valodu?” vaicā kāds komentētājs, kamēr cits piebilst: “Es arī nesapratu, kāds sakars ar krievu valodu?”
Citi izteica pieņēmumu, ka notikusi tehniska vai automātiskas kandidātu atlases sistēmas kļūda. Tika pieļauts, ka CV sākotnēji varētu būt izvērtējusi automatizēta sistēma vai mākslīgā intelekta rīks, kas nav atpazinis nepieciešamo informāciju par valsts valodas prasmi.
“Jūsu CV vispirms izskata dators, mākslīgais intelekts vai vienkārši kāda automatizēta sistēma,” spriež viens no diskusijas dalībniekiem, norādot, ka arī cilvēkam, kam latviešu valoda ir dzimtā, atsevišķās atlases sistēmās var būt nepieciešams formāli norādīt konkrētu valodas prasmes līmeni.
Vēl citi pieļāva, ka atteikums varētu būt nosūtīts kļūdas pēc vai paredzēts citam kandidātam.
Komentāros parādījās arī citu darba meklētāju pieredzes. Kāds cilvēks apgalvo, ka “Maxima” savulaik viņu neesot pieņēmusi darbā pieredzes trūkuma dēļ, lai gan viņam bijusi gandrīz desmit gadu pieredze. Cita komentētāja stāsta, ka piedalījusies atlases procesā, izpildījusi mājasdarbu un bijusi klātienes intervijā, taču pēc tam uzņēmums neesot atbildējis pat uz atkārtotu lūgumu paskaidrot atteikuma iemeslu.
Diskusija aizvirzījās arī līdz plašākam jautājumam par darba devēju atlases praksi. Vairāki cilvēki norādīja, ka pretendenti nereti saņem ļoti vispārīgus atteikumus, pat ja viņu izglītība un profesionālā pieredze šķietami atbilst vakances prasībām.
Kāda komentētāja stāsta, ka, meklējot darbu, secinājusi – pat vairāki maģistra grādi un ievērojama darba pieredze negarantē uzaicinājumu uz interviju. Viņa minēja piemēru, kad pieteikusies darbam Rīgas domē un, pēc pašas teiktā, atbildusi ne tikai obligātajām prasībām, bet arī papildu kritērijiem, tomēr tālākā atlases kārtā nav tikusi.
Izskanēja arī aizdomas, ka dažās darbavietās vakances varētu tikt publicētas formāli, lai gan piemērots kandidāts jau izraudzīts iepriekš. Taču šādi pieņēmumi komentāros netika pamatoti ar pārbaudāmiem faktiem.
LA.LV sazinājās ar “Maxima Latvija”, lai noskaidrotu viņu viedokli par notikušo.
““Maxima Latvija” ir lielākais privātais darba devējs Latvijā, kas piedāvā daudzveidīgas karjeras iespējas, plašu darbinieku labumu grozu un izaugsmes iespējas. Mūsu komandā pārstāvētas vairāk nekā 240 profesijas, un katrai no tām nepieciešamas atšķirīgas zināšanas, prasmes un kompetences. Tāpēc mūsu galvenais mērķis ir atrast īsto darbu īstajam cilvēkam, veidojot abpusēji veiksmīgu sadarbību.
Visas aktuālās vakances tiek publicētas vietnē www.maxima.lv, kur kandidāti var pieteikties sev interesējošajām pozīcijām. Tāpat informāciju par darba iespējām var saņemt, rakstot uz e-pastu [email protected] vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80000088. Visus saņemtos pieteikumus izvērtē mūsu atlases speciālisti, ņemot vērā konkrētās vakances prasības un kandidāta atbilstību amatam. Kandidātu pieteikumu izvērtēšana netiek veikta automatizēti, tos izskata cilvēki.
Runājot par konkrēto gadījumu, tā bija cilvēcīga kļūda un esam jau publiski atvainojušies, kā arī snieguši iespēju saņemt detalizētāku atgriezenisko saiti par atteikumu, kas nav saistīts ar valodas zināšanām,”
atbild “Maxima Latvija” korporatīvās komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule:
Kā šādā situācijā rīkoties citiem, jautājam Valsts darba inspekcijai. “Darba likums nereglamentē kārtību, kādā darba devējs organizē pretendentu atlasi uz vakantu amatu, tostarp nenosaka konkrētu amata prasību izvirzīšanas, pretendentu vērtēšanas vai konkursa rezultātu paziņošanas kārtību. Šie jautājumi ir darba devēja iekšējās organizācijas un personāla vadības jautājumi, turklāt darba devējam ir tiesības izvēlēties viņaprāt profesionāli piemērotāko kandidātu.
Tāpat darba tiesiskās attiecības regulējošās tiesību normās nav noteikts vispārējs darba devēja pienākums pretendentam pamatot atteikumu vai sniegt detalizētu atgriezenisko saiti par viņa kandidatūras neizvēlēšanos.
Vienlaikus darba devēja rīcības brīvība pretendentu atlasē nav neierobežota. Darba likuma 32. un 33. pantā noteiktas prasības darba sludinājuma saturam, darba intervijas norisei, liedzot tādus darba devēja jautājumus, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību amatam, kā arī kas ir tieši vai netieši diskriminējoši. Savukārt Darba likuma 34. pantā noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums, dibinot darba tiesiskās attiecības. Proti, pretendentu atlases procesā darba devējam jāievēro aizliedzošās tiesību normas, tostarp diskriminācijas aizliegums.
Ja pretendents uzskata, ka atteikums saistīts ar neatbilstošu valsts valodas zināšanu vērtējumu, viņš var vērsties pie darba devēja ar lūgumu precizēt atteikuma pamatojumu. Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka darba devējam ir noteikts tiesisks pienākums šādu pamatojumu sniegt.
Valsts darba inspekcijai nav piekrītoša darba devēja profesionālā vērtējuma vai lēmuma par konkrēta pretendenta nepiemērotību amatam pārskatīšana, ja vien nav konstatējams konkrēts normatīvo aktu pārkāpums. Proti, Valsts darba inspekcijā pretendents var vērsties, ja pastāv pamats uzskatīt, ka darba devējs atlases procesā ir pārkāpis Darba likuma prasības.
Tas, ka pretendents nav izvēlēts amatam vai nepiekrīt darba devēja veiktajam viņa profesionālās piemērotības vai valsts valodas prasmes novērtējumam, pats par sevi nenozīmē darba tiesību pārkāpumu. Lai būtu pamats vērsties Valsts darba inspekcijā, jāpastāv konkrētām pazīmēm par normatīvo aktu prasību neievērošanu, tostarp iespējamu diskrimināciju.
Izskatot iesniegumu par iespējamu darba devēja prettiesisku rīcību, administratīvā pārkāpuma ietvaros pierādīšanas pienākums gulstas uz iestādes, konkrētajā gadījumā – Valsts darba inspekcijas, amatpersonu, kurai ir jāiegūst pietiekami un atbilstoši (ticami, attiecināmi un pieļaujami) pierādījumi, kas apliecina darba devēja vainojamību konkrēta pārkāpuma izdarīšanā,” skaidro Laura Akmentiņa, Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte.
Vai tev ir darba meklēšanas stāsts? Varbūt tavā esošajā darba vietā ir kādas problēmas? Varbūt gribi dalīties pieredzē vai pārdomās par darba tirgū Latvijā? Raksti droši man uz [email protected].
