– Galvenais ir iet uz priekšu – tā savās runās bieži mēdzat teikt. Kas būs jūsu nākotnes “uz priekšu”? 8
– Man dzīvē laimējies, ka jau no pašas mazotnes bija daudz jāstrādā. Jau no piecu gadu vecuma gāju strādāt mežā, un esmu pārliecināts – lai ko es darīšu, darba būs vairāk, nekā spēšu padarīt. Darbs mani dzen uz priekšu, brīžiem gan ar sāpošu muguru.
– Bauskā ir vajadzīga jauna bibliotēka, tikai trūkst naudas tās celtniecībai. Kāds būtu jūsu padoms – kur ņemt nepieciešamos piecus miljonus eiro?
– Latvija smagi grēko, domādama, ka, ieguldot projektā tikai ES naudu, uzcels kaut ko būtisku. Portugālei arī bija iespējas par ES līdzekļiem daudz ko uzcelt, bet tagad viņi to nespēj uzturēt. Visur ir jāmeklē praktiskā jēga. Arī mums ir sacelts daudz lielu ēku, kuras pēc tam nespējam uzturēt. Gaismas pils celtniecībai iztērēja vairāk nekā 200 miljonus, un tagad nevar saprast, kur ņemt līdzekļus, lai nodrošinātu tās darbību. Tā ir visas Eiropas nelaime, ka būtībā ir iztērēta jau nākamās paaudzes nauda.
– Saeimā diskutē par ebreju īpašumu restitūciju, bet LTV vēlas izveidot trešo kanālu krievu valodā. Kāda ir jūsu attieksme pret to, ka šādi divas tautības – ebreji un krievi – tiek īpaši izceltas?
– Par ebreju īpašumiem – nav runas, ka to būtu pelnījusi īpaša tauta vai cilvēku grupa. Runa ir par pieciem īpašumiem, kas netiek izmantoti un kādreiz bijuši ebreju kopienas īpašumā. Nedomāju, ka tur ir kas slikts vai slēpts, ja šos īpašumus atdos cilvēkiem, kas tos spēs sakopt un uzturēt.
Par televīzijas kanālu krievu valodā – visi runā, ka Krievijas propaganda ir stiprāka par visām pārējām. Es personiski tā neuzskatu, uz mani tā neiedarbojas. Bet ir liela cilvēku grupa, kas iebraukusi Latvijā pēdējos gados un iebrauc arvien, kuriem pamatvaloda ir krievu valoda. Un viņiem jābūt informētiem par to, kas notiek Latvijā. Ideja nav pārmērīga, tikai šobrīd ļoti politizēta. Atmetot politisko momentu, tur nav nekā slikta. Vai vajag tieši jaunu kanālu – to lai lemj un vērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
