“…Mūsu tauta stāv sardzē pār tevi.” Valta Ernštreita dzejolis 0
Valts Ernštreits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zem pilsētas ir pilsēta –
mūsu nokvēpušās mājas un klētis
ap pilskalnu,
mūsu purvi un kapulauki;
attekas starp salām un sēkļiem ir vaļā,
lai mūsu laivas tiek augšā,
lai sarkanais ūdens var tecēt skaidrs
uz brīvo jūru.
Zem pilsētas mūsu vīri,
dzelzs cirvjiem un šķēpiem rokās,
stāv sardzē pie pamatiem,
lai pilsēta nenogrimst;
un mūsu sievas
drānās no rūgušas zemes,
zilās, debesu rakstiem klātās villainēs ietinušās,
apraud mirušos,
dzied bērniem šūpuļdziesmas,
visiem – lejpus un augšpus.
Zem pilsētas, otrpus laikam
deg mūsu ugunskurs –
tā nakts blāzma pār pilsētu,
tie dzirksteļu raksti aiz blāzmas,
kas vijas augšup, pārtopot zvaigznēs
zilās villaines debesīs –
tā ir mūsu aizdegtā dzīvā
tūkstošgadīgā gaisma.
Guli mierīgi, pilsēta,
pamosties brīva.
Mūsu tauta stāv sardzē pār tevi.
