Egils Līcītis: Nav spiesta lieta balsot par šmuces taisītājiem 0
Partijas jau atkorķējušas pašvaldību vēlēšanu sarakstus un programmas, iestājušās rindā villoties pēc biļetēm uz vietējās varas dalīšanu, un tas viss finalizēsies 1. jūnijā, kad vēlētāji, izšķiroties “tu tā labā, tu tā sliktā, tu mans mūžs”, nosvērs svaru kausus vienā vai otrā pusē.
Tais provincēs, kuras četrus gadus un sešpadsmit gadalaikus pārvaldītas rimti, secīgi un līdzsvaroti, kā saimnieki valdīja Ed. Virzas “Straumēnus”, nav gaidāmas nekādas varastrīces un priekšnieki par savu vietu var justies tikpat droši kā Jūlijs Cēzars Romas imperatora tronī vai Baraks Obama nolikto laiku par ASV prezidentu. Viņus nogāzt nespēs pat uz ātru roku nodibinātas leņķmēra un cirkuļa savienības ložas tumšie spēki. Taču ir domes, kurās salīdušas draugu grupas, ar kurām vēlētāji nemaz labāk negrib atcerēties pirms četrām gadskārtām nodibināto pazīšanos, jo tas novedis pie ārkārtas Sūnciema vai Aušvicas situācijas.
Iedzīvotājiem nemaz nav jāburto izklaidējoši informatīvās partiju programmas, kas rakstītas lētticīgām tantēm, jo šajos laikos katram jāprot deputāta kandidāta zilajās, godīgajās acīs izlasīt, ka taisni viņš ir vecis, kurš atdzelžos ūdeni, gādās skolniekiem brīvpusdienas, vecīšiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, ielām jaunu, gludu asfaltsegumu, pārvietošanos par brīvu turp un atpakaļ, kā arī uzcels sporta zāli vingrošanai.
Ļoti žēl, ka vēlēšanu cīņās vairs nepiedalās tāds trumpes dūzis kā Šlesera kungs. Pēdējoreiz viņš “deva” rīdziniekiem 50 tūkstoš darba vietas, prāmju līnijas pāri jūrām, miljardu latu pilsētas budžetā un otru miljardu, piesaistītu investīcijās, kā arī 1000 eiro vidējo algu ikkatram strādnieciņam.
Tagadējiem kandidātiem ne tā talanta, ne izpratnes par reklāmu mākslas daili, un viņi ļoti piezemēti runā par nākotni. Filozofē, vai mūsu miestam jāiet Grieķijas vai Kipras ceļš, vai novadam jāiekļūst starp pirmā ātruma pašvaldībām vai jāturas ar tiem, kas lēnāk brauks, bet tālāk tiks.
Diezin vai uz zemēm labas atzīmes šoreiz saņems tie, kuriem piekārta Rīgas varas partijas birka. Par nodarīto lāča pakalpojumu viņi varēs pateikties priekšniecībai, kuru lauki pārsvarā neinteresē un kura bez liekas vajadzības aiz Rīgas vārtiem nerādās. Rekur, apskatīt Latvijas sabrukušos ceļus došoties divi no simts Saeimas deputātiem, un citiem varbūt ir arī labāk neizrādīt savu muļķību vai nevarību lauciniekiem. Ja jau Saeimas kundziņi ir tik izlepuši, ka tagad dodas reģionālajās vizītēs, nevis atbrauc pie vēlētājiem kā čomiem, tad arī cilvēkiem nav spiesta lieta balsot par tik vīzdegunīgām listēm.
