Egles apdraud mizgrauzis. Vai mežos izsludinās ārkārtas stāvokli? 1
Ja situācija turpinās pasliktināties, iespējams, jau tuvākajās nedēļās egļu astoņzobu mizgrauža dēļ tiks lemts par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Latvijas mežos, pieļauj Latvijas Valsts meža dienestā (VMD).
Aizvadītajā gadā vairākās vietās Latvijā tika konstatēta meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā, informē Maija Štokmane, VMD Meža un vides aizsardzības daļas speciāliste.
Lai nepieļautu egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos, visas šajā ziemā vēja izgāztās un nolauztās zaļās egles jāizvāc no meža līdz laikam, kad kaitēkļi pametīs savas ziemošanas vietas, tas ir, līdz aprīļa vidum. Līdz aprīļa sākumam ir jābeidz arī egļu audžu mežizstrāde un vēlākais līdz aprīļa vidum kokmateriāli jāizved no meža.
“Laikā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes,” uzsver M. Štokmane.
“Izņemot gadījumus, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi.”
Meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir egļu audzes, maija otrajā pusē un jūnija sākumā jāpārbauda egļu stumbri, vai gadījumā tajos nav redzami mazi (1 mm) caurumiņi (kukaiņa ieskrejas) un svaigas skaidu nobiras (mizas milti) stumbra pakājē. Ja kas tāds tiek konstatēts, meža īpašniekam par šiem novērojumiem jāziņo Valsts meža dienestam, jo bojātās egles pēc iespējas drīzāk ir jāizvāc no meža, tāpēc ka bojātie koki pastiprināti izdala terpēnus, tādā veidā pievilinot citus mizgraužus.
Savukārt nokaltušajās eglēs, kurām jau lobās nost miza, mizgrauzis vairs neuzturas un arī īpašās smaržas tās neizdala, tāpēc tās mežam vairs nav bīstamas.
Ja mežā konstatētas aizdomīgas egļu audzes, meža īpašniekam jāvēršas kādā no Valsts meža dienesta mežniecībām un jāinformē par esošo situāciju. Pēc tam mežzinis vai meža patologs izvērtēs situāciju dabā un sniegs padomu, ko darīt un kā rīkoties.
“Protams, būs meža īpašnieki, kas neko nedarīs. Taču jāņem vērā, ka tā ir bezatbildība, jo ar mizgrauzi invadētie koki apdraud citus mežus,” piebilda M. Štokmane.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.
Visbiežāk mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egļu audzes. Piemēram, ja koki ir vēja izšūpoti vai to saknes ir ilgi bijušas applūdinātas, vai arī koki cietuši no ilgstoša sausuma.
Par riska audzēm tiek uzskatītas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes, jo mizgrauža attīstībai piemērotāki ir resnāki koki.
Šo kaitēkli var sastapt arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 cm, taču, lai sekmīgi vairotos, mizgrauzim ir nepieciešami egļu stumbri, kas ir resnāki par 20 cm. Vispirms, lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risku pavasarī, ziemas sezonā ir jāorganizē mizgrauža bojāto koku izstrāde.
