Uzmanīs saimniecisko darbību 73
Latvijā no bankām saņemtā informācija VID tiks arī analizēta, lai noteiktu, vai konta apgrozījums neliecina par fiziskās personas iespējamu saimnieciskās darbības veikšanu Latvijā. Ja saimnieciskā darbība nav reģistrēta, tad persona tiks aicināta to reģistrēt un deklarēt ienākumus, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Taču ko tad, ja personai saimnieciskā darbība ir reģistrēta, taču ārzemēs, nevis Latvijā? Vai tas nozīmē, ka būs jādodas uz VID pierādīt, ka reģistrācija ir legāla? “Ja VID ir pietiekami pierādījumi, ka konta apgrozījums saistīts ar nerezidenta ārvalstīs gūto ienākumu no saimnieciskās darbības, tālākās darbības nesekos,” mierina Evita Teice-Mamaja, VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja, piemetinot, “tomēr vēršam uzmanību, ka nereģistrētās saimnieciskās darbības identificēšana ir tikai viena no iespējām, kā varētu tikt izmantota no kredītiestādēm saņemtā informācija.”
Šeit gan jāpiebilst, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē, kur dzīvo lielākā daļa aizbraukušo, pašnodarbinātajiem reģistrēties pirms biznesa uzsākšanas nav obligāti, turklāt atļauts nopelnīt gadā līdz 500 mārciņām (ap 600 EUR), savu darbību nereģistrējot vispār, tādēļ atsevišķos gadījumos varētu sanākt ilga skaidrošanās. Klīst arī runas, ka Latvijas likumdevēji ES direktīvu un OECD prasības par automātisko informācijas apmaiņu esot sapratuši pa savam un ieviesuši daudz stingrāku kontroli, nekā prasīts.
Sen zināms, ka nerezidentu naudas plūsmas Lielbritānijā tiek pastiprināti uzmanītas, jo Londona ir viens no pasaules finanšu centriem.
