EK nāk klajā ar ambiciozu rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar ambiciozu rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Plāna vispārējais mērķis ir uzlabot bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu Eiropas Savienībā, līdz 2030. gadam panākt, ka 25% lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģiskās akvakultūras produkcijas daudzumu.
Pašlaik bioloģiskajai ražošanai izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras: no 0,5% dažās valstīs līdz vairāk nekā 25% citās.
Taču EK uzskata, ka bioloģiskajai ražošanai ir vairākas svarīgas priekšrocības: bioloģiski apsaimniekotajos laukos ir par aptuveni 30% lielāka bioloģiskā daudzveidība, bioloģiski audzēti dzīvnieki bauda augstākiem standartiem atbilstošu dzīvnieku labturību un uzturā uzņem mazāk antibiotiku, bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir augstāki ienākumi un lielāka noturība, savukārt patērētāji, pateicoties ES bioloģiskās ražošanas logotipam, precīzi zina, ko pērk.
Lai nodrošinātu tālāku attīstību un sabalansētu nozares attīstību, Eiropas Komisijas piedāvātais rīcības plāns paredz 23 dažādas darbības, kas apvienotas trīs blokos: patēriņa palielināšana, ražošanas izvēršana un nozares ilgtspējas turpmāka uzlabošana.
Jāatzīmē, ka plāna īstenošana ir ļoti atkarīga no nacionālajiem bioloģiskās ražošanas plāniem, tādēļ EK aicinājusi dalībvalstis tādus izstrādāt.
Patēriņa veicināšana
Lai lauksaimniekus mudinātu pievērsties bioloģiskajai ražošanai un tādējādi palielinātu viņu pelnītspēju un noturību, izšķirīga nozīme būs bioloģisko produktu patēriņa pieaugumam. Lai to panāktu, rīcības plānā ierosinātas vairākas darbības, kuru mērķis ir palielināt pieprasījumu, uzturēt patērētāju uzticību un bioloģisko pārtiku padarīt pieejamāku iedzīvotājiem.
Tās ietver informācijas un komunikācijas pasākumus par bioloģisko ražošanu, bioloģiski ražotu produktu patēriņa veicināšanu, bioloģisko produktu lielāka īpatsvara panākšanu publiski finansētās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izmantojot publisko iepirkumu un palielinot bioloģisko produktu izplatīšanu ES skolu apgādes programmas ietvaros.
Tāpat paredzēta rīcība tādās jomās kā krāpniecības novēršana, patērētāju uzticības vairošana un bioloģisko produktu izsekojamības uzlabošana. EK priekšlikumos tiek pieļauts, ka lielu lomu šajā procesā var spēlēt arī privātie uzņēmumi, ja, piemēram, tie saviem darbiniekiem izsniegtu “biovaučerus”, kuri būtu izmantojami tikai bioloģisko produktu iegādei.
Bioloģiskās ražošanas izvēršana
Patlaban aptuveni 8,5% ES lauksaimniecības zemju platību tiek apsaimniekoti bioloģiski, un tendences liecina, ka ar šādu izaugsmes tempu šis rādītājs Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam pieaugs līdz 15–18%.
Taču EK ar to nav mierā un vēlas rādītāju palielināt līdz 25%.
Rīcības plāns galvenokārt ir vērsts uz pieprasījumu un tā radīto ietekmi, bet svarīga nozīme pārejas atbalstīšanā būs kopējai lauksaimniecības politikai.
Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam tiek izmantoti aptuveni 1,8% no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļiem (7,5 miljardi eiro). Turpmākajā KLP būs ekoshēmas, kurām atvēlētais budžets laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam – atkarībā no KLP sarunu iznākuma – sasniegs 38–58 miljardus eiro, tātad runa ir par finansējuma palielinājumu piecu līdz astoņu reižu apmērā.
Galvenie instrumenti ārpus Kopējās lauksaimniecības politikas satvara ir informēšanas pasākumu rīkošana un tīklošana paraugprakses apmaiņas nolūkā, lauksaimnieku grupu – nevis individuālo lauksaimnieku – sertifikācija, inovācija un pētniecība, blokķēdes tehnoloģijas un citu tehnoloģiju izmantošana produktu izsekojamības uzlabošanai ar mērķi palielināt tirgus caurskatāmību, vietējās un maza mēroga pārstrādes stiprināšana, pārtikas ķēdes organizācijas atbalsts un dzīvnieku uztura uzlabošana.
Lai uzlabotu izpratni par bioloģisko ražošanu, komisija organizēs ikgadēju ES “Bioproduktu dienu”, kā arī ieviesīs bioloģiskās pārtikas ķēdes balvu, kuru piešķirs, lai godinātu izcilību visos bioloģiskās pārtikas ķēdes posmos. Paredzēts sekmēt arī bioloģiskā tūrisma tīklu izveidi, ieviešot “bioapgabalus”.
“Bioapgabali” ir teritorijas, kurās lauksaimnieki, iedzīvotāji, tūrisma operatori, apvienības un publiskā sektora iestādes kopīgi sadarbojas, lai panāktu vietējo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir bioloģiskās ražošanas principi un metodes.
Rīcības plānā arī atzīmēts, ka bioloģiskā akvakultūra ir samērā jauna nozare, kurai ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Gaidāmās jaunās ES vadlīnijas par ES akvakultūras ilgtspējīgu attīstību mudinās dalībvalstis un ieinteresētās personas atbalstīt šīs nozares produkcijas apjoma pieaugumu.
Ilgtspējas uzlabošana
Visbeidzot pēdējais rīcības plāna mērķis ir uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības sniegumu ilgtspējas ziņā.
Lai to panāktu, darbības koncentrēsies uz tādām jomām kā dzīvnieku labturības uzlabošana, bioloģisko sēklu pieejamības nodrošināšana, nozares oglekļa pēdas samazināšana un plastmasas, ūdens un enerģijas patēriņa samazināšana līdz minimumam.
Komisija plāno arī palielināt pētniecības un inovācijas īpatsvaru šajā nozarē un vismaz 30% budžeta atvēlēt pētniecības un inovācijas darbībām lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu vajadzībām, kuras attiecas uz bioloģiskās ražošanas nozari vai ir ar to saistītas.
