“Visas šķirnes tiek pielāgotas augšanas periodam. Ierasti sezonā tiek saražoti ap 700 000 salātu podiņu. Ja pašizmaksa spētu pieaugt lineāri ar cenu – tas būtu lieliski,” uzskata SIA “Rītausma” īpašniece Lāsma Bekina.
“Visas šķirnes tiek pielāgotas augšanas periodam. Ierasti sezonā tiek saražoti ap 700 000 salātu podiņu. Ja pašizmaksa spētu pieaugt lineāri ar cenu – tas būtu lieliski,” uzskata SIA “Rītausma” īpašniece Lāsma Bekina.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Kādam patīk ierastie sarkanie tomāti, citam dzelteni, vēl kādam rozā vai melnie.” Kā šajā laikā veicas vietējo dārzeņu audzētājiem? 10

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Viens no dārzeņu audzēšanas nozares virzītājspēkiem ir pirms trim gadiem pieņemtā samazinātā PVN nodokļa likme 5% vietējiem dārzeņiem.

LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 11
1 diena
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 33
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 74
1 diena
Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrijas aprēķini liecina, ka tas ļāvis par 20% samazināt ēnu ekonomiku nozarē, līdz ar to legālajā tirgū strādājošie kļuvuši konkurētspējīgāki.

Reģistrēto PVN maksātāju skaits dārzeņkopības nozarē ir audzis par 9%, audzētāju apgrozījums arī ir kāpis par 9%, bet darba ņēmēju skaits nozarē pieaudzis teju par 6%. Vienlaikus dārzeņu cenas veikalos samazinājušās par 11,7%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā samazinātais nodoklis stabilizējis kā ražotāju, tā tirgotāju darbību, dodot labu artavu galveno dārzeņu grupas – kāpostiem, sīpoliem, sarkanajām bietēm, burkāniem, gurķiem – nodrošinājumam.

Bet vai tas nozīmē, ka nozare turpmāk piedzīvos stabilu izaug­smi? Droši apgalvot nevar, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts, agronoms Māris Narvils.

Viņaprāt, mainīgā kopējā nodokļu politika un ierobežojumi tomēr sarežģī kopējo situāciju, īpaši darbaspēka nodrošinājumā, jo nozare daļēji jau balstījās uz darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm.

“Manuprāt, šeit ir divas izejas. Vai nu visa ražošana notiek ģimeņu saimniecībās – pārorientējoties uz nišu dārzeņiem, vai galveno dārzeņu kultūru audzēšanas tehnoloģijās pilnībā ienāk tehnika, līdz minimumam samazinot nepieciešamību pēc cilvēka.

Noteikti pieaugs iedzīvotāju pašnodrošinājums ar dārzeņu produkciju, kas nedaudz mazinās kopējo biznesa nišu dārzeņiem Latvijā,” uzskata eksperts.

Noiets – stabils

Dārzkopības uzņēmums SIA “Rītausma” ir viens no lielākajiem dārzeņu audzēšanas uzņēmumiem Latvijā – gadā izaudzē aptuveni 2000 tonnu gurķu, tomātu un salātu, kas galvenokārt nonāk vietējā tirdzniecībā.

Pēc saražotā apjoma līderos ir tomāti, tad garie gurķi un salāti podiņā. Tomātiem siltumnīcās atvēlēti 2,7 ha, garajiem gurķiem 2,5 ha, salātus audzē 0,4 ha apjomā.

Uzņēmuma īpašniece Lāsma Bekina atzīst, ka pēdējos gados pieprasījums krasi aug un arī klientu vēlmes kļuvušas plašākas.

“Kādam patīk ierastie sarkanie tomāti, citam dzelteni, vēl kādam rozā vai melnie. Cenšamies pielāgoties un atrast, kā paplašināt savu piedāvājumu.

Šosezon mainīts arī ražošanas periods pieprasītajiem salātiem podiņā. Iepriekš tie veikalos bija pieejami tikai no februāra vidus, bet esošā salātu sezona sākās jau pagājušā gada decembrī.

Produkciju realizējam caur kooperatīvu “Baltijas dārzeņi” un vietējos reģiona veikalos, bet tuvāko nedēļu laikā, kā katru gadu, atvērsim arī mazumtirdzniecības kiosku pie mūsu siltumnīcām,” tā L. Bekina.

Viņa arī piebilst, ka priecājas, ja spēj beigt gadu pa “nullēm” un iegūt peļņu, ko izmantot periodos, kad nenotiek aktīva ražošana.

“Šī nozare nav no lētākajām ekspluatācijā, kā arī ieguldījumi prasa savu. Lielākais risks biznesā šobrīd ir darbinieku saslimšana, jo tas nozīmētu kāda siltumnīcas bloka 100% izolēšanu. Šeit nav rūpnīca, kur kādu sektoru uz laiku var apturēt vai slēgt.

Sākoties ražošanai, darbs ir nepārtraukts, un pie ikviena darba ir nepieciešamas konkrētas iemaņas, kuras nevar iegūt vienas dienas laikā,” rezumē uzņēmēja.

Jaunas tehnoloģijas un šķirnes

Savukārt gurķu un tomātu audzētājs SIA “Getliņi Eko” uzskata, ka izšķirošais faktors rezulāta sasniegšanai ir jauno tehnoloģiju pielietojums.

“Piemēram, pērn tika pilnveidota un noslīpēta jauna precīzās audzēšanas metode gurķu audzēšanai segtajās platībās, kuras efektivitāti pierāda 2020. gada gurķu ražas rezultāti Getliņos,” stāsta uzņēmuma administratīvais un infrastruktūras direktors Guntis Kampe.

Tika sasniegts unikāls rezultāts – ziemas/vasaras apritē, kas ilga no 2020. gada 13. janvāra līdz 10. jūlijam, ar vienu augu stādījumu, izmantojot 100% LED gaismu un Latvijā izstrādātu precīzās gurķu audzēšanas metodi, kā arī Latvijā izstrādātus sensorus, Getliņos tika nolasīti 399 gurķi no viena kvadrātmetra, kas veido 105,1 kg/m2 standarta produkcijas.

Šī ir bijusi Getliņos līdz šim visefektīvākā aprite ar vienu stādījumu.

Savukārt tomātu siltumnīcās īpaši tiek piedomāts par jaunām šķirnēm. Viena no perspektīvākajām esot “Fujimaru”. Kopumā šajā sezonā Getliņos plānots izaudzēt ap 450 tonnām tomātu.

Jautāts par Covid-19 ietekmi uz noietu, Kampe atzīst, ka sērga atstājusi pēdas, taču netiešā veidā, jo pamatā tomāti tiek realizēti vairumtirgotājam.

“Pārdotie apjomi veikalā saglabājas, savukārt pircēju paradumi ir mainījušies, jo ierobežojumu dēļ vienlaikus veikalā līdz šim apkalpojām vienu pircēju, bet no 18. marta – divus pircējus.

Kopumā palielinās viena pirkuma lielums un samazinās regulāro pircēju veikala apmeklēšanas biežums. Veikala darbinieki situācijai ir pielāgojušies un apkalpo pircējus iespējami ātri.”

Savukārt Cēsu novada saimniecība “Kliģeni” kā nozares lielāko problēmu akcentē importu. Starp Latvijas lielākajiem gurķu un tomātu audzētājiem īsti konkurence nepastāvot, jo visi ir kooperatīvā “Baltijas dārzeņi”.

“Mēs kā vietējie ražotāji, protams, gribētu lielāku atbalstu valsts līmenī. Energoresursu izmaksas, it sevišķi ziemas mēnešos, ir būtisks faktors, kādēļ vietējā ražotāja produkcijai cenas ir augstākas.

Laikapstākļi ir mainīgais faktors, ko nevar paredzēt, un tāda ziema, kā bija šogad, tās ir papildu, lielākas izmaksas uz energoresursu, lai nodrošinātu vēlamo temperatūru un gaisa mitrumu stādu siltumnīcās.

Cena tomēr ir noteicošā, bet darām no savas puses visu, lai kvalitāte būtu primārais kritērijs un pircēju izvēle būtu par labu Latvijas produktiem,” teic saimniecības pārstāve Ieva Ārberga.

Viņa arī ieskicē jaunu tendenci, proti, pircēju vēlmi pēc minidārziņiem, kas attiecīgi maina ražotāja sortimentu.

“Ne visiem ir mazdārziņi, kur audzēt dārzeņus siltumnīcās, tādēļ piedāvājam stādus ar iespēju izveidot mazu dārziņu uz balkona. Klienti ir iecienījuši mazo ķiršu tomātiņu stādus, pieejami arī dažādi garšaugu stādi.

Pagājušajā sezonā kā jaunumu piedāvājām nokarenos mini gurķīšus podos un mini paprikas stādus, kas būs pieejami arī šogad. Mūsu novērojums, ka stādīt un audzēt gribētāju skaits pieaug, kā arī vēlme ierīkot zaļo stūrīti uz balkona, terases vai pat tomātu siltumnīcu,” tā I. Ārberga.

Ko izdevīgāk audzēt?

Lai precīzi aprēķinātu, ko šajā biznesā ir vai nav vērts audzēt, LLKC izstrādājis bruto seguma aprēķinu, kurā no ieņēmumiem tiek atskaitītas mainīgās izmaksas.

Šie bruto segumi pamatojas uz ilggadīgu audzēšanas pieredzi, bet tos nevar uzskatīt par universāliem un kategoriskiem, akcentē LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.

Lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām, tie jākoriģē, vadoties pēc saimniecībā izmantotās ražošanas tehnoloģijas un citiem apstākļiem, kā arī jārēķinās ar to, ka no iegūtā bruto seguma būs jānosedz arī pastāvīgās izmaksas.

LLKC provizoriskajos aprēķinos par 2020. gadu augstākie bruto segumi bija lauka gurķiem (9376 eiro no ha), rabarberiem (8138 eiro/ha), burkāniem (3463 eiro/ha) un ķiplokiem (2158 eiro/ha).

Tomēr, pirms pievērsties kādas dārzeņu kultūras audzēšanai, nepietiek tikai iepazīties ar bruto seguma aprēķiniem – nopietni jāizvērtē arī augsnes piemērotība konkrēto dārzeņu audzēšanai, pieejamais darbaspēks un tehniskais nodrošinājums.

Tomēr ļoti svarīgi ir apzināt arī iespējamo dārzeņu noieta tirgu – kas būs pircēji un kādā veidā būs iespējams nodrošināt regulāras dārzeņu piegādes, norāda S. Pāvila.

Arī M. Narvils uzskata, ka izdevīguma kopaina atkarīga no pieprasījuma, darbaspēka, meteoroloģiskajiem apstākļiem un daudziem citiem sīkākiem faktoriem. Pērn bija ļoti laba gurķu raža, kas tos pelnīti izvirzīja pirmajā vietā, otrajā vietā esošie rabarberi ir ar mazu ietekmi uz tirgu un kopējo patēriņu, toties trešajā vietā esošie burkāni jau ir stabila vērtība. Ja ir visa atbilstošā tehnika, tos ir vērts audzēt.

“Visiem tik ļoti mīļie ķiploki ir tikai ceturtajā vietā. Vai tas mazinās vēlmi audzēt, nedomāju, visticamāk, sāksies šo platību stabilizācijas posms. Pārējās kultūras lielākā daļa ir draudzīgi bariņā – agrie un vēlie kāposti, galda bietes, sīpoli, no sēklas un sīksīpoliņiem audzētie.

Vēl paliek arī daudzās nišas kultūras, piemēram, sparģeļi. Pastāv iespēja, ka daļa audzētāju meklēs jaunas kultūras, tādēļ audzēto dārzeņu sortiments var pieaugt,” rezumē agronoms.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Vai Latvijā notiek lauksaimnieku pretnostatīšana, nevis situācijas izvērtēšana ar skatu nākotnē? 4
7 stundas
LE
LETA
Laukos
Aptauja: Vai atbalsti pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā? 9
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Ukstiņu sīpolpīnes: pārcelšanās uz laukiem jaunu ģimeni rosina sākt sīpolu audzēšanu 4
2 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Var nākties atbildēt ar savu maku!” “Rīgas mežu” bijušajai valdei prasīs atmaksāt miljonus 12
4 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 11
1 diena
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 33
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 74
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 5
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien notiks kaut kas patiešām negaidīts! Horoskopi 11.maijam 3
20 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Laukos
Atbildīgi pret vidi? Skaidrojam elektrovelosipēda priekšrocības 8
6 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Atbildības ētikai jākļūst par vides aizsardzības pamatnosacījumu 6
3. maijs, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Vietējo ābolu un ogu nepietiek. Kāpēc uzņēmēji nespēj nodrošināt pieprasījumu? 14
3. maijs, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
“Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto. Cena dažkārt ir cilvēka dzīvība.” Vai antibiotiku ēras beigas? 8
30. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Skaidrojam! Kā veikalu plauktos atrast bioloģiski audzētus produktus? 13
29. aprīlis, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Meža īpašniekiem un izstrādātājiem šogad galvassāpes acīmredzot sagādās kārtējais liegums 17
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Riekstiņa: Ir jāanalizē, kur inficējas visvairāk, nevis jāver viss ciet 6
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Polijā spridzināšanas draudu dēļ evakuē cilvēkus no tiesas un valsts iestāžu ēkām
21 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
VIDEO. “Bērni leca pa logu no trešā stāva!” Krievijā evakuē skolu, kur apšaudē nogalināti 11 cilvēki 2
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Politologs Ikstens skaidro, vai “KPV LV” maz ir cits ekonomikas ministra amata kandidāts 5
1 stunda
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 8
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Rīgā izskaudīs diennakts veikalus-kafejnīcas? Skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola 19
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
No amata pienākumu pildīšanas atstādināts Krapsis. Policijas šefs Ruks skaidro situāciju 4
1 stunda
ML
Māra Lapsa
Veselam
Kas vērtīgs papaijās un vai tās būtu jāēd ikdienā? 2
7 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 114
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Muzikālajā šovā “Balss Maskā” triumfē Baltais Vilks: kura Latvijas slavenība tā bija?
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 74
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 155
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man jau bija grūti līdz veikalam aiziet… Un nav jau 80 gadi”: mūziķis Andris Brīnums atklāj, kā viņam ar sievu izdevies notievēt 6
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO: Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 185
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida “pilsoņu karš”, haoss un nāve 33
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 77
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Milda, Karmena un Manfrēds
14:22
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Polijā spridzināšanas draudu dēļ evakuē cilvēkus no tiesas un valsts iestāžu ēkām
14:18
LE
LETA
Ziņas
Valdība atļauj iesaistīt karavīrus Rīgā paredzētā pasaules hokeja čempionāta organizēšanā
14:09