“Visas šķirnes tiek pielāgotas augšanas periodam. Ierasti sezonā tiek saražoti ap 700 000 salātu podiņu. Ja pašizmaksa spētu pieaugt lineāri ar cenu – tas būtu lieliski,” uzskata SIA “Rītausma” īpašniece Lāsma Bekina.
“Visas šķirnes tiek pielāgotas augšanas periodam. Ierasti sezonā tiek saražoti ap 700 000 salātu podiņu. Ja pašizmaksa spētu pieaugt lineāri ar cenu – tas būtu lieliski,” uzskata SIA “Rītausma” īpašniece Lāsma Bekina.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Kādam patīk ierastie sarkanie tomāti, citam dzelteni, vēl kādam rozā vai melnie.” Kā šajā laikā veicas vietējo dārzeņu audzētājiem? 10

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Viens no dārzeņu audzēšanas nozares virzītājspēkiem ir pirms trim gadiem pieņemtā samazinātā PVN nodokļa likme 5% vietējiem dārzeņiem.

SK
Skaties.lv
Stāsti
Vīrietis izmisumā: palicis bez iekrājumiem, ar tukšu bankas kontu un ātro kredītu, kuru noformējis krāpnieks 30
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Bricis par laiku šonedēļ 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 62
5 dienas
Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrijas aprēķini liecina, ka tas ļāvis par 20% samazināt ēnu ekonomiku nozarē, līdz ar to legālajā tirgū strādājošie kļuvuši konkurētspējīgāki.

Reģistrēto PVN maksātāju skaits dārzeņkopības nozarē ir audzis par 9%, audzētāju apgrozījums arī ir kāpis par 9%, bet darba ņēmēju skaits nozarē pieaudzis teju par 6%. Vienlaikus dārzeņu cenas veikalos samazinājušās par 11,7%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā samazinātais nodoklis stabilizējis kā ražotāju, tā tirgotāju darbību, dodot labu artavu galveno dārzeņu grupas – kāpostiem, sīpoliem, sarkanajām bietēm, burkāniem, gurķiem – nodrošinājumam.

Bet vai tas nozīmē, ka nozare turpmāk piedzīvos stabilu izaug­smi? Droši apgalvot nevar, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts, agronoms Māris Narvils.

Viņaprāt, mainīgā kopējā nodokļu politika un ierobežojumi tomēr sarežģī kopējo situāciju, īpaši darbaspēka nodrošinājumā, jo nozare daļēji jau balstījās uz darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm.

“Manuprāt, šeit ir divas izejas. Vai nu visa ražošana notiek ģimeņu saimniecībās – pārorientējoties uz nišu dārzeņiem, vai galveno dārzeņu kultūru audzēšanas tehnoloģijās pilnībā ienāk tehnika, līdz minimumam samazinot nepieciešamību pēc cilvēka.

Noteikti pieaugs iedzīvotāju pašnodrošinājums ar dārzeņu produkciju, kas nedaudz mazinās kopējo biznesa nišu dārzeņiem Latvijā,” uzskata eksperts.

Noiets – stabils

Dārzkopības uzņēmums SIA “Rītausma” ir viens no lielākajiem dārzeņu audzēšanas uzņēmumiem Latvijā – gadā izaudzē aptuveni 2000 tonnu gurķu, tomātu un salātu, kas galvenokārt nonāk vietējā tirdzniecībā.

Pēc saražotā apjoma līderos ir tomāti, tad garie gurķi un salāti podiņā. Tomātiem siltumnīcās atvēlēti 2,7 ha, garajiem gurķiem 2,5 ha, salātus audzē 0,4 ha apjomā.

Uzņēmuma īpašniece Lāsma Bekina atzīst, ka pēdējos gados pieprasījums krasi aug un arī klientu vēlmes kļuvušas plašākas.

“Kādam patīk ierastie sarkanie tomāti, citam dzelteni, vēl kādam rozā vai melnie. Cenšamies pielāgoties un atrast, kā paplašināt savu piedāvājumu.

Šosezon mainīts arī ražošanas periods pieprasītajiem salātiem podiņā. Iepriekš tie veikalos bija pieejami tikai no februāra vidus, bet esošā salātu sezona sākās jau pagājušā gada decembrī.

Produkciju realizējam caur kooperatīvu “Baltijas dārzeņi” un vietējos reģiona veikalos, bet tuvāko nedēļu laikā, kā katru gadu, atvērsim arī mazumtirdzniecības kiosku pie mūsu siltumnīcām,” tā L. Bekina.

Viņa arī piebilst, ka priecājas, ja spēj beigt gadu pa “nullēm” un iegūt peļņu, ko izmantot periodos, kad nenotiek aktīva ražošana.

“Šī nozare nav no lētākajām ekspluatācijā, kā arī ieguldījumi prasa savu. Lielākais risks biznesā šobrīd ir darbinieku saslimšana, jo tas nozīmētu kāda siltumnīcas bloka 100% izolēšanu. Šeit nav rūpnīca, kur kādu sektoru uz laiku var apturēt vai slēgt.

Sākoties ražošanai, darbs ir nepārtraukts, un pie ikviena darba ir nepieciešamas konkrētas iemaņas, kuras nevar iegūt vienas dienas laikā,” rezumē uzņēmēja.

Jaunas tehnoloģijas un šķirnes

Savukārt gurķu un tomātu audzētājs SIA “Getliņi Eko” uzskata, ka izšķirošais faktors rezulāta sasniegšanai ir jauno tehnoloģiju pielietojums.

“Piemēram, pērn tika pilnveidota un noslīpēta jauna precīzās audzēšanas metode gurķu audzēšanai segtajās platībās, kuras efektivitāti pierāda 2020. gada gurķu ražas rezultāti Getliņos,” stāsta uzņēmuma administratīvais un infrastruktūras direktors Guntis Kampe.

Tika sasniegts unikāls rezultāts – ziemas/vasaras apritē, kas ilga no 2020. gada 13. janvāra līdz 10. jūlijam, ar vienu augu stādījumu, izmantojot 100% LED gaismu un Latvijā izstrādātu precīzās gurķu audzēšanas metodi, kā arī Latvijā izstrādātus sensorus, Getliņos tika nolasīti 399 gurķi no viena kvadrātmetra, kas veido 105,1 kg/m2 standarta produkcijas.

Šī ir bijusi Getliņos līdz šim visefektīvākā aprite ar vienu stādījumu.

Savukārt tomātu siltumnīcās īpaši tiek piedomāts par jaunām šķirnēm. Viena no perspektīvākajām esot “Fujimaru”. Kopumā šajā sezonā Getliņos plānots izaudzēt ap 450 tonnām tomātu.

Jautāts par Covid-19 ietekmi uz noietu, Kampe atzīst, ka sērga atstājusi pēdas, taču netiešā veidā, jo pamatā tomāti tiek realizēti vairumtirgotājam.

“Pārdotie apjomi veikalā saglabājas, savukārt pircēju paradumi ir mainījušies, jo ierobežojumu dēļ vienlaikus veikalā līdz šim apkalpojām vienu pircēju, bet no 18. marta – divus pircējus.

Kopumā palielinās viena pirkuma lielums un samazinās regulāro pircēju veikala apmeklēšanas biežums. Veikala darbinieki situācijai ir pielāgojušies un apkalpo pircējus iespējami ātri.”

Savukārt Cēsu novada saimniecība “Kliģeni” kā nozares lielāko problēmu akcentē importu. Starp Latvijas lielākajiem gurķu un tomātu audzētājiem īsti konkurence nepastāvot, jo visi ir kooperatīvā “Baltijas dārzeņi”.

“Mēs kā vietējie ražotāji, protams, gribētu lielāku atbalstu valsts līmenī. Energoresursu izmaksas, it sevišķi ziemas mēnešos, ir būtisks faktors, kādēļ vietējā ražotāja produkcijai cenas ir augstākas.

Laikapstākļi ir mainīgais faktors, ko nevar paredzēt, un tāda ziema, kā bija šogad, tās ir papildu, lielākas izmaksas uz energoresursu, lai nodrošinātu vēlamo temperatūru un gaisa mitrumu stādu siltumnīcās.

Cena tomēr ir noteicošā, bet darām no savas puses visu, lai kvalitāte būtu primārais kritērijs un pircēju izvēle būtu par labu Latvijas produktiem,” teic saimniecības pārstāve Ieva Ārberga.

Viņa arī ieskicē jaunu tendenci, proti, pircēju vēlmi pēc minidārziņiem, kas attiecīgi maina ražotāja sortimentu.

“Ne visiem ir mazdārziņi, kur audzēt dārzeņus siltumnīcās, tādēļ piedāvājam stādus ar iespēju izveidot mazu dārziņu uz balkona. Klienti ir iecienījuši mazo ķiršu tomātiņu stādus, pieejami arī dažādi garšaugu stādi.

Pagājušajā sezonā kā jaunumu piedāvājām nokarenos mini gurķīšus podos un mini paprikas stādus, kas būs pieejami arī šogad. Mūsu novērojums, ka stādīt un audzēt gribētāju skaits pieaug, kā arī vēlme ierīkot zaļo stūrīti uz balkona, terases vai pat tomātu siltumnīcu,” tā I. Ārberga.

Ko izdevīgāk audzēt?

Lai precīzi aprēķinātu, ko šajā biznesā ir vai nav vērts audzēt, LLKC izstrādājis bruto seguma aprēķinu, kurā no ieņēmumiem tiek atskaitītas mainīgās izmaksas.

Šie bruto segumi pamatojas uz ilggadīgu audzēšanas pieredzi, bet tos nevar uzskatīt par universāliem un kategoriskiem, akcentē LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.

Lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām, tie jākoriģē, vadoties pēc saimniecībā izmantotās ražošanas tehnoloģijas un citiem apstākļiem, kā arī jārēķinās ar to, ka no iegūtā bruto seguma būs jānosedz arī pastāvīgās izmaksas.

LLKC provizoriskajos aprēķinos par 2020. gadu augstākie bruto segumi bija lauka gurķiem (9376 eiro no ha), rabarberiem (8138 eiro/ha), burkāniem (3463 eiro/ha) un ķiplokiem (2158 eiro/ha).

Tomēr, pirms pievērsties kādas dārzeņu kultūras audzēšanai, nepietiek tikai iepazīties ar bruto seguma aprēķiniem – nopietni jāizvērtē arī augsnes piemērotība konkrēto dārzeņu audzēšanai, pieejamais darbaspēks un tehniskais nodrošinājums.

Tomēr ļoti svarīgi ir apzināt arī iespējamo dārzeņu noieta tirgu – kas būs pircēji un kādā veidā būs iespējams nodrošināt regulāras dārzeņu piegādes, norāda S. Pāvila.

Arī M. Narvils uzskata, ka izdevīguma kopaina atkarīga no pieprasījuma, darbaspēka, meteoroloģiskajiem apstākļiem un daudziem citiem sīkākiem faktoriem. Pērn bija ļoti laba gurķu raža, kas tos pelnīti izvirzīja pirmajā vietā, otrajā vietā esošie rabarberi ir ar mazu ietekmi uz tirgu un kopējo patēriņu, toties trešajā vietā esošie burkāni jau ir stabila vērtība. Ja ir visa atbilstošā tehnika, tos ir vērts audzēt.

“Visiem tik ļoti mīļie ķiploki ir tikai ceturtajā vietā. Vai tas mazinās vēlmi audzēt, nedomāju, visticamāk, sāksies šo platību stabilizācijas posms. Pārējās kultūras lielākā daļa ir draudzīgi bariņā – agrie un vēlie kāposti, galda bietes, sīpoli, no sēklas un sīksīpoliņiem audzētie.

Vēl paliek arī daudzās nišas kultūras, piemēram, sparģeļi. Pastāv iespēja, ka daļa audzētāju meklēs jaunas kultūras, tādēļ audzēto dārzeņu sortiments var pieaugt,” rezumē agronoms.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LB
Latvijas Bizness
Laukos
Viens no lielākajiem Lietuvas piena pārstrādātājiem tagad būs Latvijas “Baltic Dairy Board” īpašnieki 1
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Kovidlaiki mainījuši darba organizāciju, pieprasījumu un cenu! Kā šobrīd klājas graudu audzētājiem?
3 dienas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Dabas tūrisma sezona klāt! Šīs nedēļas nogalē Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks Ceļotāju dienas
3 dienas
AT
Armands Tripāns*
Laukos
Armands Tripāns: Leģendas par ulmaņlaiku uzvarām lauksaimniecībā ir noslēgušās, toties ulmaņlaiku vergu darba vietā nācis zemnieku karš 80
4 dienas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Vīrietis izmisumā: palicis bez iekrājumiem, ar tukšu bankas kontu un ātro kredītu, kuru noformējis krāpnieks 30
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Bricis par laiku šonedēļ 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 62
5 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. TV kameras “piefiksē”, kuri britu karaliskās ģimenes locekļi atklāti izrādīja nepatiku pret prinča Harija klātbūtni viņa vectētiņa bērēs 17
6 stundas
ML
Māra Libeka
Stāsti
“Maldīgi domāt, ka vakcinētais citus nevar aplipināt.” Saruna ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieci 40
6 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Vīruss ūdeļu sprostos: brīdī, kad beidzot sāk kāpt ūdeļādu cenas, nozare saņem graujošu triecienu 14
5 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Govij “štepseli izraut nevar”! Notikusi šķiešanās ar naudu vai pamatots zemnieku atbalsts krīzē? 20
6 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Vai esam gatavi tam, ka lūši ienāks mūsu pagalmos un saplosīs mūsu suņus, kaķus un vistas?”: patversmes vadītāja par lūšu medību aizliegumu 96
6 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
“Šis bijis neparasts gads ar to, ka sodījis čaklākos zemniekus!” Vēlais pavasaris aizkavē lauku darbu uzsākšanu 4
Nedēļa
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Prēmijas vērtā Guntas ideja: no ķiploku pārslām līdz čipsiem, granulām un Latvijā vēl nenogaršotiem našķiem 7
12. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Attālinātā mācīšanās ir kā zupas vārīšana – visu laiku jānogaršo, kā ir izdevies!” Kuldīdznieku veiksmes stāsts 11
10. aprīlis, 2021
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 vakcinētām personām Latvijā varētu būt dažādas privilēģijas. Kādas? 24
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Zvejsalnieks: Vakcīnas pret Covid-19 ir kā PSRS laikā deficīta desa – kaut kur izmet druskas, ko visi ātri izgrābj 3
53 minūtes
ML
Māra Libeka
Stāsti
“Maldīgi domāt, ka vakcinētais citus nevar aplipināt.” Saruna ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieci 40
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns pirmo reizi TV studijā pastāsta, kā uzveica smago saslimšanu ar Covid-19: “Nav tādu supercilvēku. Inficēties var katrs!” 7
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Vīrietis izmisumā: palicis bez iekrājumiem, ar tukšu bankas kontu un ātro kredītu, kuru noformējis krāpnieks 30
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Cilvēki to vairs nesaprot!” Vitenbergs par ierobežojumiem un nepieciešamību ļaut strādāt āra terasēm 6
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. TV kameras “piefiksē”, kuri britu karaliskās ģimenes locekļi atklāti izrādīja nepatiku pret prinča Harija klātbūtni viņa vectētiņa bērēs 17
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Gadumija pārvēršas traģēdijā: Arvīds vecā gada pēdējās minūtes pavadīja nežēlīgi sacirsts ar malkas cirvi 6
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pabriks: Pieteikties uz “AstraZeneca” vakcīnām, no kurām atsakās Dānija, ir ļoti pareizs lēmums 57
23 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Viena pati un maziņa karaliene, vietējie kovidkretīni un pirmās līgotāju prognozes 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Bricis par laiku šonedēļ 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Mirta un Ziedīte
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man nepatīk resnas sievietes!”: atklāti paziņo svarcēlājs Viktors Ščerbatihs 42
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Karaliene Elizabete II sava mazdēla dēļ prinča Filipa bērēs lauzusi senu tradīciju: viss tikai tāpēc, lai princis Harijs nejustos “citādi” 11
1 diena
LE
LETA
Kokteilis
Gaidāmais seriāls “Gredzenu pavēlnieks” kļūs par dārgāko vēsturē
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Šajos uzņēmumos neesot patiesais labuma guvējs! Lembergs atkal tiesājas 35
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 19. līdz 26.aprīlim: apstrādā zemi, sēj bietes, burkānus, redīsus 2
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Igaunijā valdība dod atļauju darboties kafejnīcu āra terasēm
13:21
IE
Ināra Egle
Ziņas
Cīņā par Cēsu novadu iesaistījušies vairāki spēcīgi konkurenti, kas no­skaņoti pārdalīt varu un ieviest pārmaiņas
13:10
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Robežsargs raidījis gaisā brīdinājuma šāvienu un, kad bēglis neapstājies, šāvis tam virsū. Valkā nošauj kontrabandistu
12:54