Rolands Repša: Stabiņu invāzija – Rīgas domes revolucionārā degsme skrien pa priekšu prāta apsvērumiem 8
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Manuprāt, Rīgu pārņēmusī stabiņu invāzija un A. Čaka ielā ierīkotā velojosla ir piemērs tam, kā jaunās Rīgas domes revolucionārā degsme skrien pa priekšu prāta apsvērumiem. Pati par sevi konceptuālā ideja padarīt Rīgas centru draudzīgāku gājējiem, velosipēdistiem un skrejriteņu lietotājiem ir apsveicama.
Taču mēģinājums šo vīziju iemiesot uz autotransporta ierobežošanas rēķina ir aplams un vismaz tuvākā nākotnē nereāls.
Paanalizēsim visu pēc kārtas.
Rīgas centrs ir tāds, kāds tas ir, – ar blīvu apbūvi, ne pārāk platām ielām, ar valsts iestāžu, veikalu un darījumu centru koncentrāciju. Un, protams, ar daudzām kultūras un izklaides vietām.
Neizbēgama ir cilvēku plūsma no guļamrajoniem uz centru rītos un atkal atpakaļ vakarā. Liela daļa izmanto savu automašīnu kā visērtāko transporta līdzekli (bērni uz skolu, paši vecāki uz darbu, vakaros ar iepirkumiem atpakaļ uz mājām). Sabiedriskais transports pagaidām nekādi nespēj nodrošināt līdzvērtīgu komfortu un ātrumu.
Tas nozīmē, ka privātā auto lietošana Rīgas centrā tikai arvien vairāk pieaugs un katrs ielas braucamās daļas kvadrātmetrs ir zelta vērtē un tam jākalpo šīs plūsmas maksimāli ērtai un ātrai virzībai.
Jebkurš traucējošs elements, piemēram, plastmasas stabiņš, šo plūsmu bremzē.
Rīgai ir jābūt draudzīgai ne tikai pret gājējiem, sabiedrisko transportu un velosipēdistiem, bet arī pret autotransportu. Te nav ko antagonizēt un salaist ragos šīs rīdzinieku grupas. Gājējiem ir ietves, braucējiem – ielas braucamā daļa.
Runājot par alternatīvo transporta veidu – velo un skrejriteņiem, uzdrošinos apgalvot, ka velobraucēju un skrejriteņu izmantotāju īpatsvars, salīdzinot ar sabiedrisko transportu un autobraucējiem, ir neliels.
Pārsvarā tie ir jauni aktīvi cilvēki, kuriem vēl nav sava auto. Kā mēs tomēr varētu palīdzēt arī viņiem, bet vienlaikus neierobežot autosatiksmi? Risinājums varētu būt tāds, ka velo un skrejriteņu joslas tiek izveidotas ietvju malās, nevis uz braucamās daļas. Tās netraucētu automašīnām un vienlaikus uzlabotu gājēju drošību. Šobrīd skrejriteņi traucas pa ietvēm, lavierēdami starp gājējiem, kā pagadās!
Bet atgriežoties pie Rīgas domes amatpersonu paustās domas par auto satiksmes mierināšanu vai ierobežošanu centrā. Šī vīzija var daļēji sākt realizēties tikai pēc pietiekami sazarota metro (pazemes dzelzceļa) izbūves. Šis transporta veids vismaz ātruma ziņā viennozīmīgi būs spēcīgs konkurents automašīnai.
Jā, bet metro ir tālas nākotnes sapnis. Ko darīt tūlīt, lai mazinātu autobraucēju vēlmi braukt iekšā pašā Rīgas centrā?
Viens no risinājumiem varētu būt plašu autostāvvietu izveidošana maksimāli tuvu centram par relatīvi zemu samaksu, kas ļautu centrā strādājošam cilvēkam atstāt tur savu auto un tālāk jau kājām doties 15–20 minūšu attālumā līdz savai darba vietai. Vai šādas potenciālo autostāvvietu platības tuvu centram Rīgā maz ir?
Jā, ir, piemēram, bijusī Preču stacijas teritorija vai Skanstes ielas zona. Vēl varētu pamēģināt izskatīt rajonu ap Zinātņu akadēmijas augstceltni, vai tur nevar kaut ko izbrīvēt.
Ja nevar atrast vietu lielām autostāvvietām, var veidot daudzas mazās. Piemēram, ja centrā kāds grausts tiek nojaukts, varbūt var to atvēlēt autostāvvietas izveidei, nevis plānot tur jaunu dzīvojamo ēku vai tirdzniecības centru.
Manuprāt, tas jau pat lielā mērā notiek, problēma ir tikai šo autostāvvietu izmantošanas cena. Domāju, daudziem būtu pieņemami, ja auto tuvu centram par kādiem trīs eiro varētu atstāt uz visu dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram, kad beidzas kultūras pasākumi. Lūk, tas būtu apsveicams solis!
