Eksperti neredz jaunu startu Baltijas un Krievijas attiecībās 0
Starp Krieviju un Baltijas valstīm nav vērojama attiecību “restartēšana” vai jauns sākums un pušu starpā valda pragmatisms, pie šāda secinājuma 15.septembrī augsta līmeņa drošības un ārpolitikas foruma “Rīgas konference” diskusijā “Restarts? Krievija un Ziemeļaustrumu Eiropa” nonāca eksperti.
Sanktpēterburgas Valsts universitātes Diplomātijas studiju vadītājs Staņislavs Tkačenko norādīja, ka Baltijas valstis Krievijas masu medijos pārstājušas parādīties 2007.-2009.gadā. Pušu starpā pārsvarā valda ekonomiskā sadarbība, bet politiskos kontaktus Krievijai vairāk tīk veidot ar lielvalstīm.
Eksperts vērtēja, ka pušu attiecībās “restarta” nav bijis, taču vērojama lēna attiecību uzlabošanās. Turklāt Krievija vairāk ir ieinteresēta Kaukāzā, Centrālāzijā un Ķīnā, nevis mierīgā reģionā, kas nerada drošības pārbaudījumus.
Arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis (V) sacīja, ka Baltijas un Krievijas attiecībās par “restartu” runāt nevar, šāds termins attiecināms uz makropolitiku, kuras spēlētājs nav Baltijas valstis.
Spolītis norādīja, ka pušu attiecībās jāņem vērā Krievijas intereses reģionā, kā arī fakts, ka Baltijas valstis ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. “Mēs esam NATO locekļi un Maskavai ir jārunā ar Briseli, tas maina perspektīvu.”
Pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja teiktā, Latvijas un Krievijas attiecības ir kļuvušas daudz pragmatiskākas.
Arī Dānijas vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens norādīja, ka nesen Viļņā notikušajā diskusijā eksperti secinājuši, ka Ziemeļaustrumu Eiropa ir tik mierīgs reģions, ka tā attiecību pārstartēšanai ar Krieviju nav pamata.
