Enduro motociklisti 1836 km braucienā “uzzīmē” Latvijas robežu. 1. daļa 1
Tas brīdis ir pienācis! Šodien uzsākam ekspedīciju fonda 1836 ietvaros, ar apvidus jeb enduro motocikliem iezīmējot interesantākos ceļus, takas un vietas ap Latvijas robežu, 1836 km garumā.
Četros pēcpusdienā no Mangaļsalas dambja dodamies virzienā uz Salacgrīvu, kur vakarā mums sarunātas naktsmājas Salacas upes krastā pie Freda drauga, mākslinieka Vernera Lazdāna.
Mangaļsalas dambis jeb Austrumu mols būvēts laika posmā no 1850.-1861. gadam. Celtniecībai aktīvi sekojis līdzi Krievijas cars Aleksandrs II. Uz dambja atrodami piemiņas akmeņi par godu imperatora vizītei 1856. gadā. Mangaļsalas piekrastes mežos atrodas Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļas, kurām ir noteikta valsts aizsardzība. Pirmā Rīgas daļa, ko redz kuģi iebraucot Rīgā.
Līdz Saulkrastiem divas reizes velkam močus pār dzelzceļa sliedēm, jo takas, pa kurām būtu iespēja pārvietoties, bieži nonāk strupceļā. Gar jūras krastu nebrauksim, jo tā ir josla, kas nav paredzēta moto un auto tehnikai. Mūsu Husqvarnas omulīgi dūdo, un visi kopā gūstam patiesu prieku no brauciena, svaigā gaisa un ceriņu smaržas, kas bieži jūtama visapkārt. Pēc Saulkrastiem uz īsu brīdi uzbraucam uz šosejas, bet vēlāk pa lieliskām meža takām turpinām ceļu gar Tūju Salacgrīvas virzienā.
20 km pirms Salacgrīvas mūs sagaida lielisks saulriets jūras krastā pie sarkanajām klintīm.
Ap desmitiem vakarā noguruši un laimīgi ieripojam Vernera jaukā namiņa pagalmā, kur namatēvs mums pagatavojis īstu plovu. Šodien nobraukti 146 km.
1. diena fotogrāfijās
1836 enduro maršruta iezīmēšana, otrā diena
Vernera namiņa otrajā stāvā mūs pamodina kafijas aromāts un saules stari, kuri neatlaidīgi laužas iekšā pa lielo logu, no kura paveras skats uz Salacas upi.
Brokastojam lielās, oranžās gobas tuvumā, kura daudzus gadus priecēja laivotājus, bet nesen vētras laikā tikusi nogāzta.Viena no Alfrēda un Vernera veidotajām performancēm ar nosaukumu Ulmusglabra.
