“Meduza.io” mājas lapā varam lasīt: “Mēs rakstām tikai par patiesi svarīgāko.” Kas tad ir tas pats svarīgākais? 19
P. Borisovs: Patiesībā daudzas lietas. Nu kaut vai pašreiz Amerikā notiekošais – Trampa politika. Tāpat kādā dienā svarīgs var būt skandāls ap kādu lidsabiedrību, kas rupjā veidā padzen no lidmašīnas pasažieri. Vai smieklīgs stāsts par cilvēku, kurš internetā savāc miljonu retvītu, lai savā iecienītajā ātrās ēdināšanas restorānā dabūtu apsolītos bezmaksas nagetus, fritētus cāļa gaļas gabaliņus. Tā nu pasaule ir iekārtota, ka cilvēkiem interesē gan nopietnas lietas, gan joki.
Kāpēc savam portālam izvēlējāties tik neparastu vārdu – “medūza”? Vai tas ko simbolizē? Medūzas taustekļi taču dzeļ!
Jautājums, ko uzdod nemitīgi. Sākumā bija doma projektu nosaukt par “hidru”. Bijām iedvesmojušies no kādas datorspēles, turklāt grieķu mitoloģijā par hidru dēvē jūras briesmoni, kam nocirstās galvas vietā izaug divas. Atstājot Krieviju un uzsākot jaunu darbību Latvijā, mēs tiešām drīzāk līdzināmies hidrai. Tomēr beigās palikām pie vārda “medūza”. Manuprāt, arī tā ir visai veiksmīga izvēle.
Kas jūs atveda uz šejieni? “Medūzas” mērķauditorija taču atrodas Krievijā. Nav jau tā, ka šajā valstī opozīcijas medijiem pilnīgi būtu liegta iespēja darboties.
Patiesi, ja raugāmies pasaules kartē, redzams, visvairāk apmeklētāju – ap 90% – mūsu mājas lapai ir no Krievijas. Tālāk seko Ukraina, Baltkrievija un citas zemes ar lielu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – ASV, Vācija, Izraēla, arī Baltijas valstis. Kāpēc izvēlējāmies strādāt ārzemēs? Gribējām samazināt iespējamos riskus līdz minimumam. Lai nebūtu tā, kā atgadījās ar radio “Eho Moskvi” – brīdī, kad tiek publicēti kādi varai netīkami materiāli, redakcijā ar pretenzijām pēkšņi ierodas ugunsdrošības inspekcija, un raidstacijas darbs tiek paralizēts uz vairākām dienām. Vai arī pēkšņi rodas grūtības ar telpu īres līgumiem – iemeslus jau var izdomāt daudz un dažādus.
“Medūzas” mājas lapa pārsteidz ar to, ka tajā nav reklāmas. Bet kas tad jūs finansē? Britu BBC savulaik apgalvoja, ka Kremļa nežēlastībā kritušais oligarhs Hodorkovskis…
Nav taisnība. Ar Hodorkovski mums bija saruna par sadarbību, taču, atklāti sakot, mēs īsti nesapratāmies. Tomēr reklāma mums ir, un “meduza.io” ar to tīri labi nopelna. Tiesa gan, tie nav uzbāzīgi, acīs krītoši reklāmas baneri, bet gan tā saucamā natīvā jeb dabiskā reklāma. Parasti tie ir materiāli par tēmām, kas patīk un interesē mūsu lasītājus un tik organiski iekļaujas medija saturā, ka jūs to pat neuztverat kā reklāmu. Piemēram, tie var būt kādi ceļojumu apraksti, veselīga dzīvesveida padomi, jaunāko tehnoloģiju vai kultūras pasākumu apskats. Dažas publikācijas pat savāc vairāk skatījumu nekā redakcijas gatavotie materiāli. Bet mums noteikti nav pasūtījumu rakstu jeb “džinsu”, kā Krievijā saka. Jūs nevarat atnākt, nolikt naudu galdā un teikt – es maksāju, ielieciet šito materiālu, bet tā, lai tas nebūtu iezīmēts kā reklāma. Pie mums tas neiet cauri.
