Publicitātes foto

Pēteris Apinis: Kāpēc Kariņa “lokdauni” un ierobežojumi rada lielāku saslimstību un mirstību ar Covid-19 232

Autors: Pēteris Apinis, ārsts, kanāla “RīgaTV 24” raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs

Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Ščerbatihs: Ienaidnieks ir valdība, jo viņi ir izdarījuši visu, lai mums šeit būtu grūti dzīvot
Lasīt citas ziņas

Katram laikam ir savas anekdotes. Daļai no šīm anekdotēm ir vārdkopa, pēc kuras šo anekdoti atceras gadiem. Padomju laikos tāda anekdote bija par pērtiķi un praporščiku:
„pāri tuksnesim iet izslāpis pērtiķis. Ierauga – palma, bet palmas zarā kokosrieksti. Pienāk pērtiķis pie koka, pakrata, rieksti lejā nekrīt. Pērtiķis sameklē akmeni, met ar to trāpa kokosriekstam, tas nokrīt zemē. Pērtiķis dzer kokosrieksta sulu palmas ēnā.

Pēc brīža pāri tuksnesim nāk izslāpis praporščiks. Ierauga palmu ar kokosriekstiem. Pieiet pie palmas un sāk kratīt. Krata, krata, bet rieksti lejā nekrīt. Pērtiķis saka: „padomā!”. Uz ko praporščiks, turpinādams palmu kratīt, atsaka „Huļi dumatj, tresķi nado”, kas tulkojumā būtu „kāpēc domāt, vajag kratīt”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši šādi šobrīd izskatās Latvijas valdība. Dienu no dienas uzliek ierobežojumus un rada jaunus lokdaunus, bet, pieaugot Kariņa uzliktajiem ierobežojumiem, pieaug saslimstība (ar Covid–19) un mirstība. Loģiski būtu apstāties un pārdomāt – varbūt kaut ko mēs darām nepareizi, varbūt ir kāds cits risinājums, varbūt ir laba citu valstu pieredze (nu kaut vai igauņu).

Bet praporščiks Kariņš rīkojas atbilstoši hrestomātiskajam „Huļi dumatj, tresķi nado”, un visu valdības resursu tērē „skrūvju piegriešanai”. Bērni nemācās skolās, sports ir praktiski aizliegts, valdības sēdēs tiek lemts, vai zeķubikses, sniega lāpstas, elektrības spuldzītes un tualetes papīru drīkst pirkt veikalā, vai visas šis preces turpmāk jāizplata tirgū analogi kā tiek tirgoti „spirķik, sigareti”.

Jo nejēdzīgākus ierobežojumus rada Kariņš, jo čaklāk cilvēki domā par ierobežojumu apiešanu, jo mazāk uzticas valdības solījumiem, ka tas tikai „uz trim nedēļām” vai „šoreiz pacietīsimies”.

Kāpēc tas tā notiek? Latvijā nauda netiek izdalīta pētījumiem, kas varētu atklāt valdības kļūdaino rīcību. Tādēļ nāksies iztikt ar pasaules literatūras adaptāciju.

Pasaulē šobrīd ir ļoti daudz publikāciju par sociālo determinanci un Covid–19, un pārliecinoši pētījumu rezultāti parāda, ka smagai saslimstībai un mirstībai no Covid–19 visvairāk pakļauti vecāka gadagājjuma cilvēki ar blakusslimībām, mazkustīgi ar lieku svaru, smēķētāji un alkohhola pārmēra lietotāji.

Toties, analizējot tieši no sociālo determinanšu skatpunkta, visvairāk smagai saslimstībai un mirstībai pakļauti:
• cilvēki ar zemāku izglītību;
• mazturīgi cilvēki;
• cilvēki, kam vairākas paaudzes dzīvo kopā;
• cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos;
• cilvēki, kuri dzīvo salīdzinoši noslēgtā informācijas telpā.

Katrs ir dzirdējis šausmu stāstus par to, ka cilvēki ar tumšu ādas krāsu Eiropā un Amerikā ar Covid–19 slimo smagāk un mirst biežāk. Par šo jautājumu ir daudz spekulāciju.

Itin droši pierādīts, ka platuma grādos, kas ir tālāk uz ziemeļiem no ekvatora, cilvēkiem ar melnu ādas krāsu mazāk izstrādājas D vitamīns, un tiem, kas nonāk slimnīcās, šī D vitamīna līmenis ir zemāks.

Otrs rādītājs diemžēl ir izglītības līmenis, jo slimnīcās ar smagākām formām vairāk nonāk cilvēku ar zemāku izglītību (tiesa, tieši mazāk izglītoti cilvēki parasti ir mazkustīgāki, viņiem biežāk ir liekais svars, viņi lieto neracionālu uzturu, un viņiem mēdz būt pārmēru daudz kaitīgu ieradumu).

Un, kas ir ļoti būtiski – autoritāšu (politiķu, ārstu) paziņojumi un skaidrojumi slikti sasniedz cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni cilvēki.

Jebkurā gadījumā es pieslienos skatpunktam, ka bez relatīva D vitamīna trūkuma, no patofizioloģijas viedokļa citu atšķirību attiecībā uz Covid–19 saslimstību cilvēkiem ar dažādu ādas krāsu nav.

Mans skolotājs sociālajā determinancē, Londonas profesors Maikls Marmots (Sir Michael Gideon Marmot) publicējis pārskatu par sociālo apstākļu ietekmi uz dažādu paaudžu iedzīvotāju veselības rādītājiem atšķirīgās dzīvesvietās.

Savos darbos autors nonācis pie secinājuma, ka nabadzīgāki cilvēki dzīvo īsāku dzīvi un biežāk slimo nekā bagātie, tādējādi pievēršot uzmanību sociālās vides ietekmei uz veselību.

Šogad viņa vadībā veikts pētījums – kāpēc Ziemeļeiropas valstu iedzīvotāji dzīvo garāku mūžu nekā Baltijas un Austrumeiropas iedzīvotāji. Un starp viņa secinājumiem es vēlos norādīt uz dažiem.

No profesora pētījumiem var izdarīt secinājumu, ka sievietēm paredzamā mūža garums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, bet vīriešiem – ļoti. Un otrs – paredzamā mūža ilgums starp cilvēkiem ar augstāko izglītību un zinātnisko grādu Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, bet mazizglītotiem – par vairāk nekā 10 gadiem.

Un līdzīga korelācija ir par turīgajiem – arī turīgo iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, savukārt nabago – ļoti. Nelaime, protams, arī apstāklī, ka turīgo iedzīvotāju proporcionāli Ziemeļvalstīs ir daudz vairāk.

Un profesors ir izdarījis arī dažus piesardzīgus secinājumus – Baltijas valstīs valdības nemāk komunicēt ar nabadzīgiem un sliktāk izglītotiem savas valsts iedzīvotājiem, cilvēkiem ar zemāku izglītību Baltijas valstīs ir ļoti slikta veselības pratība.

Tālākrakstītais ir medusmaize rečekistiem, jo tas ir mans pieņēmums, kaut arī balstīts uz dažādu literatūras avotu analīzi. Latvijā pieņēmumus publicēt ir aizliegts, un rečekisti pret to čakli cīnās.

Un tomēr – mans pieņemums ir, ka valdības satraukums un ieteikumi Covid–19 mazināšanā nesasniedz zināmu daļu Latvijas krievvalodīgās publikas, un, iespējams, ka tā ir ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju. Cilvēkus, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, aizliegumi sasniedz, bet skaidrojumi – ne.

Tiesa, arī latvietis, kas mēģinātu izlasīt Ministru kabineta rīkojumu paskaidrojošo daļu, lāga nevarētu saprast, kāpēc grāmatas pirkt aizliegts, kāpēc divi cilvēki katrs savā tīkla pusē nedrīkst spēlēt tenisu, kāpēc nekādi naktī nedrīkst piedalīties rogainingā (orientēšanās sporta paveids, parasti ilgst 12 vai 24 stundas) mežā, kāpēc nedrīkst pirkt tupeles vai kabatas lakatiņus. Un tomēr – cilvēki ar mazākām latviešu valodas zināšanām dzīvo informācijas badā.

Otra ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, spriežot pēc sociālajiem tīkliem, valdības haotiskajā rosībā iegūst tikai naidu un pretestību. Ja kaut neliela daļa no valdības lēmumiem robežojas ar plānprātību, tad arvien vairāk ļaužu par nederīgiem uzskata visus valdības pielēmumus Covid–19 krīzes mazināšanai.

Jau iepriekš Kariņa valdība ir izdevusi tik aplamus rīkojumus, ka grūti noticēt jaunajiem. Šī ceturtdaļa Kariņa rīkojumus atklāti kritizē un nereti ignorē.

Diemžēl trešā ceturtdaļa nekad neklausās valdības paziņojumus, jo ir aizņemti ar eksistenciālajām problēmām.

Cilvēks, kam valdība ir izpostījusi mazo biznesu, piemēram, aizliegusi ne tikai iekštelpās, bet arī uz terases vai ārpus telpām barot (sniegt restorāna pakalpojumus), frizēt vai kopt skaistumu, savu laiku vada meklēdams izdzīvošanas iespējas.

Man šķiet, ka friziera un pedikīra pakalpojumi dzīvoklī, Rimi iegādāto salātu ēšana automašīnā, drūzmēšanās pastā pēc Amazonē pasūtītām lietām, ko iepriekš varēja itin brīvi nopirkt veikalā, ne ar ko neveicina distancēšanos un izvairīšanos no vīrusa, salīdzinot ar normālu friziera, kafejnīcas vai veikala apmeklējuma, ja tur tiek ievēroti dažādi distancēšanās un higiēnas noteikumi.

Diemžēl eksistenciālie jautājumi attiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, kam šobrīd vienkārši nav darba un reāli sāk trūkt iztikas līdzekļu.

Tātad, mans pieņēmums ir, ka vismaz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uz Kariņa liegumiem un lokautiem reaģē ar slēģotiem vai biezi aizkarotiem logiem, ja istabā sanāk plašāks ļaužu loks, īpaši nesatraucas par distancēšanos, atrod par labu tirdzniecību un pakalpojumus bez čeku automāta.

Manuprāt, vislielākā Kariņa valdības problēma Covid–19 pandēmijas apkarošanā, ir mēģinājumi katru savu radīto ierobežojumu un jaunievedumu, pasniegt kā izšķirošo.

Cik daudz līdzekļu un resursu tika ieguldīts lai ļaudīm samācītu, ka vienas telekompānijas reklāmas kampaņa – aplikācija „Apturi Covid”, glābs mūs no slimības. Šī aplikācija ir vienlīdz efektīga kampaņa ar konkurējošās kompānijas pirms dažiem gadiem rakto meteora krāteri pie Mazsalacas.

Sarīkojot valstisku masku balli, proti, nosakot, ka visiem un visur jānēsā maska, tika panākts tas, ka cilvēki pārtrauca viens no otra attālināties 2 metrus. Bet šie divi metri ir daudz svarīgāki par maskām. Laba iekštelpu ventilācija un vēdināšana ir simtkārt svarīgāka par masku nēsāšanu, īpaši jau skolās un bērnudārzos, bet maskas kļuva par alibi, to nedarīt.

Arī aizliegums tirgot grāmatas un zeķubikses nekādu uzvaru pār Covid–19 nenesīs. Šie aizliegumi tikai parāda, cik tālu atrodas valdošā elite no tautas. Kariņā valdība, kur ministri dzīvo lepnās savrupmājās ar dārzu, piemēram, Ķīpsalā pie Daugavas, nezin kā jūtas cilvēki, kam lokauts nozīmē ieslēgšanos vienistabas dzīvoklī daudzdzīvokļu namā.

Es pieļauju, ka ministriem ir savas pārtikas un alkohola rezerves, sava mūzikas krātuve un jau pasūtīta biļete uz Žagarkalnu.

Es biju šeit ierakstījis arī „sava bibliotēka”, bet draugs, kam nosūtīju šo rakstu darbu pārlasīt – izsvītroja. Viņš tikai atgādināja kādu senu anekdoti par kādu ministru, kura mājā bija noticis ugunsgrēks un iznīcinājis visu bibliotēku – abas grāmatas, pie kam otro minisrs vēl nebija paspējis izkrāsot.

Bet atgriezīšos pie galvenās šī raksta tēmas – muļķīgi un mazāk muļķīgi un jaunievedumi ierobežojumi neļauj cilvēkiem atšķirt – kas tiešām ir būtisks. Atkārtošu savu piemēru no senās latviešu teikas par ganupuiku, kurš sauca: „vilks aitās”. Divreiz sauca – saskrēja visi ļaudis, bet vilka nebija.

Trešoreiz, kad vilks tiešām bija aitās, ļaudis nenoticēja un glābt aitas neskrēja.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tā arī mūsu valdība un viņu izdabājošie mēdiji – visu laiku gānīja tos, kas iebilda pret bērnu sportošanas ierobežošanu vai bezgalīgi attālinātām mācībām, bet tagad, kad visiem vajadzētu koncentrēties uz vakcināciju, kad vajadzētu konsolidēt tautu uz ticību vakcīnai, ļaudis to neuztver nopietni.

Tādēļ es atkārtošu to, kas katram ir būtiski:
• distancēšanās 2 metri un roku mazgāšana paliek spēkā. Vissliktākais ir atrasties kopā ar citiem slikti ventilētās telpās tuvāk par 2 metriem, ilgāk par 15 minūtēm;
• nekas nav svarīgāks kā rūpes par savu veselību. Lūdzu katru dienu ejiet svaigā gaisā – mežā vai jūras krastā (pat ja visi rīdzinieki staigātu pa liedagu, vīrusu nodot viens otram nevarētu). Sports piecas reizes nedēļā vismaz pusstundu, mans ieteikums – skriet, slēpot, airēšanas trenažieris mājās. Veselīgs miegs. Uzturs ar zaļumiem (mans ieteikums – kastīte ar dīgstiem dienā) un zivīm. D vitamīns un cinks – vislabāk devā, ko Jums iesaka Jūsu ģimenes ārsts;
• vakcīna nav bīstama, vakcinēšanās mūs izvedīs no šīs psihopandēmijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Regulāri aizmirstais piedegušais katliņš uz plīts ir signāls, ka vajadzīga konsultācija. Kā saglabāt atmiņu?
Ētera personība iesaka: Ja gribas lustīgu noskaņojumu, salasiet tējai sauju kļavas ziedu!
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Statistika nav iepriecinoša – Latvijā sastopamas trīs bīstamas ērču sugas
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Ščerbatihs: Ienaidnieks ir valdība, jo viņi ir izdarījuši visu, lai mums šeit būtu grūti dzīvot
15. maijs. Stāvoklis Ukrainas frontē
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Kā jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kāpēc D vitamīns ir visbiežāk apspriesto uztura bagātinātāju topā
„Niez acis, tek deguns, moka šķavas? Iespējams – putekšņu alerģija jeb polinoze
Vairāk nekā puse galvas un muguras sāpes novērš ar bezrecepšu medikamentiem, nevis dodas pie ārsta
Mēness aptieka: Visvairāk bēgļiem no Ukrainas un karadarbībā cietušajiem ziedo līdzekļus ar organizāciju starpniecību
Ceļotāja pirmās palīdzības komplekts
6 padomi, lai āda pavasarī nebūtu sausa
Starptautisks ilgtspējas indekss apliecina „Mēness aptiekas” līderību farmācijas nozarē
5 iemesli, kādēļ iekļaut ēdienkartē olas
Kādēļ graudaugi ēdienkartē tik svarīgi
50 skolēni visā Latvijā iepazīst “Mēness aptieku” farmaceitu ikdienas darbu
Sāpes sprandā… Sildošu ziedi vai parasto?
6 universāli padomi acu veselībai pavasarī
mūsdienu farmācijā izmanto mājas dakteri – alveju
pateikt “nē” pagurumam pavasarī
Riska faktori un risinājumi jutīgiem zobiem
Visiem “Repharm” farmācijas uzņēmumu darbiniekiem ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise
Mundruma avots – diedzēti graudi un sēklas
10 signāli, lai nieru luksoforā iedegtos sarkana gaisma
Mūsu Ratiņkērlinga izlase atgriezās no Pekinas, iekļuvusi pasaules komandu desmitniekā
Jaunas ziņas par AIDS: viens no karavīriem nogalinātas šimpanzes sadalīšanas laikā viegli savainojies un inficējies
Laiks pārbaudīt dzimumzīmes! Melanomas nedēļā plašākas iespējas veikt ādas veidojumu diagnostiku
Šīs traucējošās muguras sāpes… Ieilgušām vai progresējošām sāpēm noteikti jānosaka iemesls
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Zēns, uz kuru Dievam ir savi plāni: piecgadīgajam Artim vajadzīga palīdzība ārstēšanai
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
Prezidents: Somija pieteiksies dalībai NATO
Vai paliks siltāks? Laikapstākļu prognoze nākamajai nedēļai
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Par mēģinājumu aizdedzināt valdības ēku vīrietim piemēro nosacītu brīvības atņemšanu
Uz “Azovstaļ” nomestas degbumbas vai fosfora bumbas
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
VIDEO. “Ja gribi mierīgu harmonisku dzīvi, izdari tā, lai tava sieva ir laimīga!”: aktrises Ievas Florences-Vīksnes vīrs Oskars
VIDEO. Ukraiņi radījuši asprātīgu video, kurā izsmej krievu karavīrus, kas no iedzīvotāju namiem zog visu, ko var aiznest
“Mariupolē vairs nekaro krievi, tagad ukraiņiem uzbrūk Doņeckas tautas republikas karaspēks,” atklāj Rajevs
Muižniece: 2025./2026. mācību gadā visi bērni visā valstī mācīsies tikai latviešu valodā
FOTO. “Ak, Dievs, svētī viņu!”: karaliene Elizabete II pirmo reizi pēc veselības problēmām apmeklējusi pasākumu
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Pieminekļa mākslinieciskā vērtība ir neliela, kā augsts sniegums tas nekad nav atzīts, atklāj Lāce
“Ātrā” zupiņa ar pupiņām un makaroniem
VIDEO. Atbalstot Ukrainu un tās tautu, “Citi zēni” iedziedājuši ukraiņu dziesmas “Stefania” kaverversiju
Populārākais Latvijas sportists Kristaps Porziņģis izveidojis jaunu zīmolu
17:42
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
17:23
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
17:21