Publicitātes foto

Pēteris Apinis: Kāpēc Kariņa “lokdauni” un ierobežojumi rada lielāku saslimstību un mirstību ar Covid-19 232

Autors: Pēteris Apinis, ārsts, kanāla “RīgaTV 24” raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs

LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 74
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Katram laikam ir savas anekdotes. Daļai no šīm anekdotēm ir vārdkopa, pēc kuras šo anekdoti atceras gadiem. Padomju laikos tāda anekdote bija par pērtiķi un praporščiku:
„pāri tuksnesim iet izslāpis pērtiķis. Ierauga – palma, bet palmas zarā kokosrieksti. Pienāk pērtiķis pie koka, pakrata, rieksti lejā nekrīt. Pērtiķis sameklē akmeni, met ar to trāpa kokosriekstam, tas nokrīt zemē. Pērtiķis dzer kokosrieksta sulu palmas ēnā.

Pēc brīža pāri tuksnesim nāk izslāpis praporščiks. Ierauga palmu ar kokosriekstiem. Pieiet pie palmas un sāk kratīt. Krata, krata, bet rieksti lejā nekrīt. Pērtiķis saka: „padomā!”. Uz ko praporščiks, turpinādams palmu kratīt, atsaka „Huļi dumatj, tresķi nado”, kas tulkojumā būtu „kāpēc domāt, vajag kratīt”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši šādi šobrīd izskatās Latvijas valdība. Dienu no dienas uzliek ierobežojumus un rada jaunus lokdaunus, bet, pieaugot Kariņa uzliktajiem ierobežojumiem, pieaug saslimstība (ar Covid–19) un mirstība. Loģiski būtu apstāties un pārdomāt – varbūt kaut ko mēs darām nepareizi, varbūt ir kāds cits risinājums, varbūt ir laba citu valstu pieredze (nu kaut vai igauņu).

Bet praporščiks Kariņš rīkojas atbilstoši hrestomātiskajam „Huļi dumatj, tresķi nado”, un visu valdības resursu tērē „skrūvju piegriešanai”. Bērni nemācās skolās, sports ir praktiski aizliegts, valdības sēdēs tiek lemts, vai zeķubikses, sniega lāpstas, elektrības spuldzītes un tualetes papīru drīkst pirkt veikalā, vai visas šis preces turpmāk jāizplata tirgū analogi kā tiek tirgoti „spirķik, sigareti”.

Jo nejēdzīgākus ierobežojumus rada Kariņš, jo čaklāk cilvēki domā par ierobežojumu apiešanu, jo mazāk uzticas valdības solījumiem, ka tas tikai „uz trim nedēļām” vai „šoreiz pacietīsimies”.

Kāpēc tas tā notiek? Latvijā nauda netiek izdalīta pētījumiem, kas varētu atklāt valdības kļūdaino rīcību. Tādēļ nāksies iztikt ar pasaules literatūras adaptāciju.

Pasaulē šobrīd ir ļoti daudz publikāciju par sociālo determinanci un Covid–19, un pārliecinoši pētījumu rezultāti parāda, ka smagai saslimstībai un mirstībai no Covid–19 visvairāk pakļauti vecāka gadagājjuma cilvēki ar blakusslimībām, mazkustīgi ar lieku svaru, smēķētāji un alkohhola pārmēra lietotāji.

Toties, analizējot tieši no sociālo determinanšu skatpunkta, visvairāk smagai saslimstībai un mirstībai pakļauti:
• cilvēki ar zemāku izglītību;
• mazturīgi cilvēki;
• cilvēki, kam vairākas paaudzes dzīvo kopā;
• cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos;
• cilvēki, kuri dzīvo salīdzinoši noslēgtā informācijas telpā.

Katrs ir dzirdējis šausmu stāstus par to, ka cilvēki ar tumšu ādas krāsu Eiropā un Amerikā ar Covid–19 slimo smagāk un mirst biežāk. Par šo jautājumu ir daudz spekulāciju.

Itin droši pierādīts, ka platuma grādos, kas ir tālāk uz ziemeļiem no ekvatora, cilvēkiem ar melnu ādas krāsu mazāk izstrādājas D vitamīns, un tiem, kas nonāk slimnīcās, šī D vitamīna līmenis ir zemāks.

Otrs rādītājs diemžēl ir izglītības līmenis, jo slimnīcās ar smagākām formām vairāk nonāk cilvēku ar zemāku izglītību (tiesa, tieši mazāk izglītoti cilvēki parasti ir mazkustīgāki, viņiem biežāk ir liekais svars, viņi lieto neracionālu uzturu, un viņiem mēdz būt pārmēru daudz kaitīgu ieradumu).

Un, kas ir ļoti būtiski – autoritāšu (politiķu, ārstu) paziņojumi un skaidrojumi slikti sasniedz cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni cilvēki.

Jebkurā gadījumā es pieslienos skatpunktam, ka bez relatīva D vitamīna trūkuma, no patofizioloģijas viedokļa citu atšķirību attiecībā uz Covid–19 saslimstību cilvēkiem ar dažādu ādas krāsu nav.

Mans skolotājs sociālajā determinancē, Londonas profesors Maikls Marmots (Sir Michael Gideon Marmot) publicējis pārskatu par sociālo apstākļu ietekmi uz dažādu paaudžu iedzīvotāju veselības rādītājiem atšķirīgās dzīvesvietās.

Savos darbos autors nonācis pie secinājuma, ka nabadzīgāki cilvēki dzīvo īsāku dzīvi un biežāk slimo nekā bagātie, tādējādi pievēršot uzmanību sociālās vides ietekmei uz veselību.

Šogad viņa vadībā veikts pētījums – kāpēc Ziemeļeiropas valstu iedzīvotāji dzīvo garāku mūžu nekā Baltijas un Austrumeiropas iedzīvotāji. Un starp viņa secinājumiem es vēlos norādīt uz dažiem.

No profesora pētījumiem var izdarīt secinājumu, ka sievietēm paredzamā mūža garums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, bet vīriešiem – ļoti. Un otrs – paredzamā mūža ilgums starp cilvēkiem ar augstāko izglītību un zinātnisko grādu Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, bet mazizglītotiem – par vairāk nekā 10 gadiem.

Un līdzīga korelācija ir par turīgajiem – arī turīgo iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, savukārt nabago – ļoti. Nelaime, protams, arī apstāklī, ka turīgo iedzīvotāju proporcionāli Ziemeļvalstīs ir daudz vairāk.

Un profesors ir izdarījis arī dažus piesardzīgus secinājumus – Baltijas valstīs valdības nemāk komunicēt ar nabadzīgiem un sliktāk izglītotiem savas valsts iedzīvotājiem, cilvēkiem ar zemāku izglītību Baltijas valstīs ir ļoti slikta veselības pratība.

Tālākrakstītais ir medusmaize rečekistiem, jo tas ir mans pieņēmums, kaut arī balstīts uz dažādu literatūras avotu analīzi. Latvijā pieņēmumus publicēt ir aizliegts, un rečekisti pret to čakli cīnās.

Un tomēr – mans pieņemums ir, ka valdības satraukums un ieteikumi Covid–19 mazināšanā nesasniedz zināmu daļu Latvijas krievvalodīgās publikas, un, iespējams, ka tā ir ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju. Cilvēkus, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, aizliegumi sasniedz, bet skaidrojumi – ne.

Tiesa, arī latvietis, kas mēģinātu izlasīt Ministru kabineta rīkojumu paskaidrojošo daļu, lāga nevarētu saprast, kāpēc grāmatas pirkt aizliegts, kāpēc divi cilvēki katrs savā tīkla pusē nedrīkst spēlēt tenisu, kāpēc nekādi naktī nedrīkst piedalīties rogainingā (orientēšanās sporta paveids, parasti ilgst 12 vai 24 stundas) mežā, kāpēc nedrīkst pirkt tupeles vai kabatas lakatiņus. Un tomēr – cilvēki ar mazākām latviešu valodas zināšanām dzīvo informācijas badā.

Otra ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, spriežot pēc sociālajiem tīkliem, valdības haotiskajā rosībā iegūst tikai naidu un pretestību. Ja kaut neliela daļa no valdības lēmumiem robežojas ar plānprātību, tad arvien vairāk ļaužu par nederīgiem uzskata visus valdības pielēmumus Covid–19 krīzes mazināšanai.

Jau iepriekš Kariņa valdība ir izdevusi tik aplamus rīkojumus, ka grūti noticēt jaunajiem. Šī ceturtdaļa Kariņa rīkojumus atklāti kritizē un nereti ignorē.

Diemžēl trešā ceturtdaļa nekad neklausās valdības paziņojumus, jo ir aizņemti ar eksistenciālajām problēmām.

Cilvēks, kam valdība ir izpostījusi mazo biznesu, piemēram, aizliegusi ne tikai iekštelpās, bet arī uz terases vai ārpus telpām barot (sniegt restorāna pakalpojumus), frizēt vai kopt skaistumu, savu laiku vada meklēdams izdzīvošanas iespējas.

Man šķiet, ka friziera un pedikīra pakalpojumi dzīvoklī, Rimi iegādāto salātu ēšana automašīnā, drūzmēšanās pastā pēc Amazonē pasūtītām lietām, ko iepriekš varēja itin brīvi nopirkt veikalā, ne ar ko neveicina distancēšanos un izvairīšanos no vīrusa, salīdzinot ar normālu friziera, kafejnīcas vai veikala apmeklējuma, ja tur tiek ievēroti dažādi distancēšanās un higiēnas noteikumi.

Diemžēl eksistenciālie jautājumi attiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, kam šobrīd vienkārši nav darba un reāli sāk trūkt iztikas līdzekļu.

Tātad, mans pieņēmums ir, ka vismaz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uz Kariņa liegumiem un lokautiem reaģē ar slēģotiem vai biezi aizkarotiem logiem, ja istabā sanāk plašāks ļaužu loks, īpaši nesatraucas par distancēšanos, atrod par labu tirdzniecību un pakalpojumus bez čeku automāta.

Manuprāt, vislielākā Kariņa valdības problēma Covid–19 pandēmijas apkarošanā, ir mēģinājumi katru savu radīto ierobežojumu un jaunievedumu, pasniegt kā izšķirošo.

Cik daudz līdzekļu un resursu tika ieguldīts lai ļaudīm samācītu, ka vienas telekompānijas reklāmas kampaņa – aplikācija „Apturi Covid”, glābs mūs no slimības. Šī aplikācija ir vienlīdz efektīga kampaņa ar konkurējošās kompānijas pirms dažiem gadiem rakto meteora krāteri pie Mazsalacas.

Sarīkojot valstisku masku balli, proti, nosakot, ka visiem un visur jānēsā maska, tika panākts tas, ka cilvēki pārtrauca viens no otra attālināties 2 metrus. Bet šie divi metri ir daudz svarīgāki par maskām. Laba iekštelpu ventilācija un vēdināšana ir simtkārt svarīgāka par masku nēsāšanu, īpaši jau skolās un bērnudārzos, bet maskas kļuva par alibi, to nedarīt.

Arī aizliegums tirgot grāmatas un zeķubikses nekādu uzvaru pār Covid–19 nenesīs. Šie aizliegumi tikai parāda, cik tālu atrodas valdošā elite no tautas. Kariņā valdība, kur ministri dzīvo lepnās savrupmājās ar dārzu, piemēram, Ķīpsalā pie Daugavas, nezin kā jūtas cilvēki, kam lokauts nozīmē ieslēgšanos vienistabas dzīvoklī daudzdzīvokļu namā.

Es pieļauju, ka ministriem ir savas pārtikas un alkohola rezerves, sava mūzikas krātuve un jau pasūtīta biļete uz Žagarkalnu.

Es biju šeit ierakstījis arī „sava bibliotēka”, bet draugs, kam nosūtīju šo rakstu darbu pārlasīt – izsvītroja. Viņš tikai atgādināja kādu senu anekdoti par kādu ministru, kura mājā bija noticis ugunsgrēks un iznīcinājis visu bibliotēku – abas grāmatas, pie kam otro minisrs vēl nebija paspējis izkrāsot.

Bet atgriezīšos pie galvenās šī raksta tēmas – muļķīgi un mazāk muļķīgi un jaunievedumi ierobežojumi neļauj cilvēkiem atšķirt – kas tiešām ir būtisks. Atkārtošu savu piemēru no senās latviešu teikas par ganupuiku, kurš sauca: „vilks aitās”. Divreiz sauca – saskrēja visi ļaudis, bet vilka nebija.

Trešoreiz, kad vilks tiešām bija aitās, ļaudis nenoticēja un glābt aitas neskrēja.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tā arī mūsu valdība un viņu izdabājošie mēdiji – visu laiku gānīja tos, kas iebilda pret bērnu sportošanas ierobežošanu vai bezgalīgi attālinātām mācībām, bet tagad, kad visiem vajadzētu koncentrēties uz vakcināciju, kad vajadzētu konsolidēt tautu uz ticību vakcīnai, ļaudis to neuztver nopietni.

Tādēļ es atkārtošu to, kas katram ir būtiski:
• distancēšanās 2 metri un roku mazgāšana paliek spēkā. Vissliktākais ir atrasties kopā ar citiem slikti ventilētās telpās tuvāk par 2 metriem, ilgāk par 15 minūtēm;
• nekas nav svarīgāks kā rūpes par savu veselību. Lūdzu katru dienu ejiet svaigā gaisā – mežā vai jūras krastā (pat ja visi rīdzinieki staigātu pa liedagu, vīrusu nodot viens otram nevarētu). Sports piecas reizes nedēļā vismaz pusstundu, mans ieteikums – skriet, slēpot, airēšanas trenažieris mājās. Veselīgs miegs. Uzturs ar zaļumiem (mans ieteikums – kastīte ar dīgstiem dienā) un zivīm. D vitamīns un cinks – vislabāk devā, ko Jums iesaka Jūsu ģimenes ārsts;
• vakcīna nav bīstama, vakcinēšanās mūs izvedīs no šīs psihopandēmijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Atklāti 84 jauni Covid-19 gadījumi. Kāds šobrīd ir saslimstības kumulatīvais rādītājs? 16
21 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 89
22 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Par izvairīšanos no dzēlējiem un asinssūcējiem jādomā laikus. Kā mazināt niezi un tūsku pēc kukaiņu koduma?
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 74
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Lielākais karstums pēdējo 3 gadu laikā, bet Jāņos būsim uz robežas…” Briča prognozes garajām brīvdienām 11
2 dienas
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
2 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 1
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Lai nāktu pie sava farmaceita…
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Palīgi, ko izvēlas sirds 1
5 dienas
LA
LA.LV
Veselam
efektīvi var ārstēt atvilni? 5
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kad tava sirds signalizē jeb 12 sirds signālu katalogs 6
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ar emocionālu uzrunu „Lai tava sirds skan veselīgi!” „Mēness aptieka” uzsāk sirds mēnesi farmaceitiskajā aprūpē 1
2. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kovidsomnija arī bērniem jeb kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei 10
1. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Laimīgs un bez Laimas slimības 2
31. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Dažādas sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai 1
27. maijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Farmaceite: Strādāju ar prātu un sirdi izvēlētu darbu 3
21. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” investē 1 miljonu eiro molekulārās bioloģijas iekārtās 2
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jūti sāpes vai smagumu kājās? Pārbaudi potītes brahiālo indeksu! 1
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jau atkal tās nejaukās tulznas un tulzniņas! Pēdu kopšanas ABC jaunas vasaras sezonai 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trokšņa audio austiņās var būt par daudz! 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ satraukties par ilgāku nekustīgu sēdēšanu? 2
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Veselības centru apvienība” vakcinē Rīgas Stradiņa universitātē
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
tikt galā ar alerģisko konjunktivītu
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pelargoniju ziedi – prieks acīm, saknes – veselībai
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Covid-19 un neiroloģiskās slimības – izplatīta kombinācija 7
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
9 ieteikumi urīnpūšļa veselībai – kā palīdzēt urīnpūslim būt stipriniekam 2
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Saprātīga, slodze, pulsometrs, piemērots apģērbs, atbilstošs uzturs – padomi, uzsākot skriešanas treniņus 1
30. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazinot cukura patēriņu, organismam C vitamīna tiks vairāk 1
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Neaizmirstam – rūpes par veselību ir aktuālas 365 dienas gadā!
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ietaupījuma iespēja aptiekas piedāvājumā kā atbalsts Latvijas iedzīvotājiem
26. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Vai visi skolēni mācās pie rakstāmgalda?
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
7 iemesli, kāpēc tavam mieram un miegam var noderēt senais, labais baldriāns 1
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Veselības centru apvienība” (VCA) mediķi šodien vakcinējuši 3250 vakcīnas pret Covid-19 4
16. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptieka” atzīta par līderi veselības nozares zīmolu ilgtspējas indeksā 2
13. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazini stresa ietekmi! 10 speciālista ieteikumi, kā saglabāt normālu asinsspiedienu
12. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Lieldienās VCA apkalpotajos vakcinācijas punktos savakcinēti teju 3000 cilvēki 4
7. aprīlis, 2021
LE
LETA
Veselam
Vakcinācijas pret Covid-19 procesu noslēdzis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs 13
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
Tikpat ātri, cik izplatās vīruss, reaģē arī valdība. Kā cīņa ar Covid-19 notiek Dānijā? 22
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Aprēķināts, kurā novadā patlaban ir visaugstākais ar Covid-19 sasirgušo skaits 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tuvākajā laikā notiks aktīvs darbs ar senioriem, lai veicinātu viņu vakcinēšanos pret Covid-19 62
1 diena
LE
LETA
Veselam
Latvijā fiksēta visaugstākā Covid-19 izplatība Eiropā 84
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 1
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās?
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 74
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma karstākā diena pēdējo divu gadu laikā. Laika prognoze svētdienai
11 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Latviešu prese par tik lielas naudas šķiešanu, lai “purvājā” ierīkotu parku, bija nikna. Kā tapa Uzvaras parks Rīgā? 2
2 stundas
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
2 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Izlaižam loku pa Latgali! Vietas un objekti, kurus vērts apskatīt
58 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Rīgā aizvadīta gada pirmā tropiskā nakts
16 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 89
22 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 73
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 99
1 diena
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 379
2 dienas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kā vislabāk apēst dārzeņus: izcili svaigu kabaču salāti tūlītējai ēšanai
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
“Pārslimoju kovidu, pēc vakcinēšanās zaudēju samaņu un slimnīcā ārstējos ar tādiem pašiem “bēdu brāļiem”!” Vainīgs vīruss vai pote? 264
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs radījis pamatīgas galvassāpes britu karaļnama darbiniekiem: kā “izlavierēt” starp oficiālām prasībām un izpildīt viņa vēlēšanos? 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pirmo reizi publiski iepazīstina ar savu jauno draugu 15
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Burkovskis: Ieraugot šādu virsrakstu, uzreiz to ir jādala ar divi 20
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcila garša! Aukstā jogurta zupa ar gurķiem un zaļumiem 10
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma karstākā diena pēdējo divu gadu laikā. Laika prognoze svētdienai
09:09
LE
LETA
Ziņas
Rīgā aizvadīta gada pirmā tropiskā nakts
09:04
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Izlaižam loku pa Latgali! Vietas un objekti, kurus vērts apskatīt
08:22