FOTO: Greznie Kurzemes tautastērpi 3
Kopīgais ansamblis
Kurzemnieku tērpi no citu novadu tautastērpiem atšķīrās ar daudzveidīgiem, bagātīgiem un dažādās tehnikās izpildītiem apģērba gabaliem. Tunikas veida krekli bija bez uzplečiem vai ar virsū šūtiem vai velku virzienā piešūtiem uzplečiem. Šis apģērba gabals varēja būt pavisam bez rotājumiem vai arī rotāts, izmantojot visdažādākās rokdarbu tehnikas. Piemēram, apkakles bija gan atlokāmas, gan stāvas, baltas, krāsaini izšūtas vai rotātas ar stikla pērlītēm. Piedurknes – ar aprocēm vai bez tām, pat ar volāniņu dūrgalā (Rucavā). Kurzemes baltās villaines – gandrīz kvadrātveida, bez rotājumiem vai ar ieaustu rakstu, platiem celu audiem, īsākām vai garākām bārkstīm, taču sastopamas arī bagāti, blīvi izšūtas villaines. Dažos novados balto villaiņu vietā lika lielus rūtotus lakatus. Brunči – vienkrāsaini ar rotātu apakšmalu (Rucavā, Virgā, Priekulē), garenvirzienā svītroti, rūtoti, lāsumaini, rakstaini (Sakā), ar paaugstinātu jostasvietu (Ventspilī, Alsungā), līdz jostasvietai, sīki sakrokoti vai ar ielocēm. Dienvidkurzemē brunči bija īsāki nekā citur – tikai līdz puslielam.
Austas jostas pie goda tērpa lika tikai Alsungā, bet citur Kurzemē lietoja metāla sleņģenes vai iztika bez jostām. Vienīgi Ziemeļkurzemē pie goda tērpa sēja lielu smalka auduma priekšautu (tas lībiešu ietekmē). Dažviet jakas un ņieburus nevalkāja vai vienlaikus izmantoja abus (Virgā, Priekulē). Jakas un ņieburi varēja būt bez rotājumiem vai izšūti ar brokāta lentēm. Rucava un Nīca bija vienīgās vietas Latvijā, kur XIX gadsimta beigās pie goda tērpa valkāja adītu jaku.
Kājās āva baltas vai krāsainas vilnas vai diegu zeķes. Pēdējās varēja būt ar caurumotu, liela raporta rakstu. Kurpes – melnas ar metāla riņķīšu rotājumu un siksniņu vai ar auklas aizdari. Dienvidkurzemē sievietes kāju stilbus zem zeķēm notina ar īpašiem autiem, lai netraucētu cietā brunču mala.
