Latviešu senču zīmju kodi apģērbā, tekstila izstrādājumos… Kāda ir to nozīme? 0
Šodien piedzīvojam latvju zīmju renesansi. Ar tām rotā šalles un cimdus, krūzes un sveces, jostas un gredzenus un vēl desmitiem citu lietu. Bet kāda ir zīmju izcelsme?
Zīmju kuplinājums
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja, mākslas zinātniece Daina Kraukle skaidro, ka akmens laikmetā gan tagadējā Latvijas teritorijā, gan citviet pasaulē parādījās ļoti vienkārši rakstu motīvi: punkts, slīpa svītra, horizontāla līnija, vertikāla līnija, līklocis u.c. Tie redzami, piemēram, uz tālaika keramikas – māla podiem un bļodām. Gadsimtu gaitā šīs zīmes kļūst arvien apjomīgākas, iegūst formu kuplinājumu. – Punkts pārtop par apli, bet Ugunskrusts nav nekas cits kā krusta kuplinājums ar noliektām zaru galotnēm, Zvaigznes zīmes sākotnējā, visvienkāršākā forma arī ir krustiņš, bet kuplināta – Auseklis, – stāsta etnogrāfe. – Uz pavisam seniem traukiem rotājumu tikpat kā nav, jo tos izmantoja galvenokārt praktiskām vajadzībām. Rotāšanās nāca rokrokā ar turību un vēlmi padarīt daiļāku savu apkārtni, un, lai nodarbotos ar smalkām lietām, bija vajadzīgs brīvs laiks. Protams, šīs zīmes varēja arī kaut vēstīt – iespējams, tas bija sava veida pieraksts.
Daina Kraukle uzsver, ka pamata zīmes visā pasaulē ir gandrīz vienādas, atšķiras tikai kompozīcija – izkārtojums un ritmika, kā arī zīmju skaidrojums. Daudz kopīga rotājumos un to kompozīcijās var saskatīt pasaules amatnieku darbos arī šodien. Afrikāņu darinātajās tekstilijās redzamais līkloča zīmējums ne ar ko nav atšķīries no Māras līkloča, bet no Malaizijas atceļojušajā pītajā paklājā skaidri saskatāms Auseklītis. – Vai tad malaizieši neredz zvaigznes tāpat kā latvieši? – retoriski jautā etnogrāfe. Var atšķirties rakstu krāsu salikums, mazliet arī zīmju forma, bet cilvēku domāšanas veids patiesībā ir līdzīgs.
