FOTO: Operā “Spēlēju, dancoju” vēlreiz deg Rīgas pils 0
Ceturtdien, 26. septembrī, Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” ar Imanta Ziedoņa libretu, un LNOB kopā ar Kultūras informācijas sistēmu centru jau otro reizi piedāvā iespēju piedzīvot jauniestudējuma pirmizrādes sajūtu arī skatītājiem reģionos, LA.lv uzzināja LNOB.
1977. gadā radīto komponista Imanta Kalniņa un libreta autora Imanta Ziedoņa operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” (1916) motīviem, radošā komanda interpretēs mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā.
“Spēlēju, dancoju” galvenais varonis ir spēlmanis Tots, kurš dodas pazemes valstībā, lai virszemē vestu atpakaļ līgavu Leldi, kuras trīs asins lāses kāzās laupījis Kungs.
Jauniestudējuma darbība risināsies Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā – vasaras saulgriežos – ēku piemeklējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjaunošanas darbu laikā.
“Luga, manuprāt, ir par jautājumu, kas vienmēr bijis svarīgs cilvēkiem visā pasaulē. Tas ir jautājums par labo un ļauno, par gaismu un tumsu. Par šo divu kvalitāšu pretrunīgumu, atšķirīgumu un iespējamo simbiozi.
Kā toreiz, tā šodien gan Rainis, gan Ziedonis ar šo darbu jautā: kurā – gaismas vai tumsas – pusē tu, cilvēk, esi?
Kurā pusē tu būsi, kad tev būs jāizvēlas? Par to ir šī luga. Un vēstījums paliek tāds arī šodien – vai tu būsi spējīgs sevi ziedot gaismai vai nebūsi?” saka komponists Imants Kalniņš.
“Imants Kalniņš 1970. gados latviešu mūzikā ienesa jaunu stilu, apsteidzot savu laiku.
Imants Kalniņš ir atstājis milzīgu ietekmi uz turpmāko mūzikas attīstību un daudziem komponistiem.
Viņa mūzika ir demokrātiska: tā ir augstvērtīga akadēmiska mūzika, kas vienlaikus ir populāra un plaši uzrunājoša,” stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
“Raiņa laikā latviešu sabiedrība un valsts vēl tikai veidojās, Ziedoņa un Kalniņa laikā šī valsts bija okupēta un zem svešas varas.
Iestudējumā skatītāji tiek konfrontēti ar šodienu.
Mūs vairs neapdraud konkrēts ārējais ienaidnieks, taču attīstību kavē pašu iekšējā pasivitāte un fokuss uz mazsvarīgām lietām, neredzot lielās kopsakarības. Degošās pils tēls ir neizdarības un paviršības simbols,” par iestudējuma koncepciju stāsta režisore Laura Groza-Ķibere.
Opera “Spēlēju, dancoju” pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1977. gada 30. decembrī Aleksandra Viļumaņa muzikālajā vadībā un Mihaila Kublinska režijā ar Kārli Zariņu Tota lomā un Liliju Greidāni Leldes lomā. 2011. gadā “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā atgriezās kā koncertuzvedums.
