“Gaidām nemierus!” Eiropā apsver krasas izmaiņas pensiju sistēmā; vai tiks skarta arī Latvija? 0
Eiropas valstis arvien aktīvāk meklē risinājumus, kā mazināt spiedienu uz valsts budžetiem un nodrošināt pensiju sistēmu ilgtspēju. Somijā izskanējis priekšlikums pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem, bet vēlāk to pielāgot iedzīvotāju paredzamajam dzīves ilgumam.
Šādu piedāvājumu izveidojusi Somijas Finanšu ministrija. Tas paredz ik pēc sešiem mēnešiem paaugstināt minimālo pensionēšanās vecumu, līdz tas sasniegtu 70 gadus. Turpmāk tā apmērs būtu atkarīgs no tā, kā mainās cilvēku paredzamais mūža ilgums. Šī iecere ietilpst plašākā plānā, kura mērķis ir nākamā parlamenta pilnvaru laikā uzlabot valsts publisko finanšu stāvokli par astoņiem līdz 11 miljardiem eiro, vēstī tv3.lt.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, pensionēšanās vecuma paaugstināšana varētu veicināt nodarbinātību un palielināt strādājošo skaitu par 50 000 līdz 120 000 cilvēku.
Tomēr iecere sastapusies arī ar kritiku. Somijas Arodbiedrību konfederācijas STTK vadītāja Else-Mai Kirvesniemi uzskata, ka pensiju sistēmu nevajadzētu izmantot kā instrumentu valsts parāda samazināšanai. Viņas ieskatā pašreizējā sistēma tiek pārvaldīta pietiekami labi un ir ilgtspējīga, tādēļ būtiskas pārmaiņas nav nepieciešamas.
Kirvesniemi arī norādījusi, ka Somijā faktiskais pensionēšanās vecums jau sasniedzis 63,2 gadus, turklāt valstī ir gandrīz 330 000 bezdarbnieku. Viņasprāt, pirms mudināt cilvēkus ilgāk palikt darba tirgū, nepieciešams radīt atbilstošas darbavietas, nodrošināt pārkvalifikācijas iespējas un rūpēties par darbinieku labbūtību.
Arodbiedrību pārstāve uzsvērusi, ka šādu izmaiņu finansiālais ieguvums valstij nebūtu tūlītējs, savukārt to radītās sekas lielā mērā varētu skart jaunākās paaudzes.
Par Somijas plāniem sociālajos tīklos komentējis arī Lietuvas Seima deputāts Remigijus Žemaitaitis. Viņaprāt, šāds lēmums varētu izraisīt plašu sabiedrības neapmierinātību.
“Gaidām nemierus Somijā,” rakstīja politiķis, pārmetot varas pārstāvjiem pārmērīgus tēriņus un, viņa vērtējumā, bezatbildīgu politiku.
Žemaitaitis uzskata, ka līdzīgas problēmas varētu skart arī Lietuvu. Viņš kritizēja valsts parāda palielināšanu un nodokļu politiku, apgalvojot, ka politiķi nepietiekami domā par valsts ilgtermiņa finanšu stabilitāti.
Tikmēr Latvijā pensiju stāžā ar brīvprātīgām iemaksām ieskaitīs atsevišķus mācību un aprūpes periodus 1991.-1995. gadā
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas ļaus ar brīvprātīgām iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžā ieskaitīt noteiktus Latvijā pavadītus mācību, bērnu audzināšanas un citu personu aprūpes periodus no 1991. līdz 1995. gadam.
Grozījumi paredz iespēju veikt iemaksas par mācību laiku Latvijas augstākajās mācību iestādēs un citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, kā arī par pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiku Latvijā.
Tāpat iemaksas varēs veikt par laiku, kad Latvijā kopta persona ar pirmās grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai persona, kura sasniegusi 80 gadu vecumu. Šāda iespēja būs arī par laiku, kad māte Latvijā audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam.
Iemaksas varēs veikt par periodu no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim, ja tas pierādīts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” un nesakrīt ar citu sociālās apdrošināšanas periodu. Regulējums attieksies tikai uz Latvijā uzkrātajiem periodiem.
Par katru attiecīgā perioda mēnesi būtu jāiemaksā 1% no iemaksu veikšanas gadā spēkā esošās minimālās mēneša darba algas. Brīvprātīgās iemaksasvarēs veikt no 2027. gada 1. oktobra.
Labklājības ministrija (LM) skaidrojusi, ka personām, kuras jau saņem pensiju, pēc iemaksu veikšanas pensiju pārrēķinātu turpmākajam periodam uz priekšu. Savukārt personām, kurām pensija vēl nav piešķirta, šos periodus ņemtu vērā, piešķirot pensiju.
Regulējums par brīvprātīgajām iemaksām stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 30. jūnijam būtu jāizdod noteikumi par iesniedzamajiem dokumentiem, informācijas saņemšanu un iemaksu veikšanu. Noteikumos būtu jānosaka arī termiņi un kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izskata dokumentus, aprēķina un reģistrē iemaksas.
Iemaksu piesaiste to veikšanas gadā spēkā esošajai minimālajai algai pamatota ar administratīvu vienkāršību, vienlīdzīgu attieksmi un nepieciešamību nodrošināt ekonomiski adekvātu iemaksu vērtību. LM skaidro, ka 1991.-1995. gada minimālās algas atspoguļoja tālaika ekonomiskos apstākļus un naudas pirktspēju. Vēsturiskās minimālās algas piemērošana ignorētu kopš tā laika notikušo inflāciju un būtisko darba samaksas pieaugumu.
