Ja ļoti sāp naba un vēl parādās citi simptomi, pie ārsta jādodas nekavējoties 0
Sāpes nabas apvidū var izraisīt gan gremošanas traucējumi, gan nopietnas veselības problēmas, piemēram, apendicīts. Šīs sāpes var būt asas vai trulas, parādīties un pāriet vai arī saglabāties nepārtraukti. Ārsti vietnē Health.com skaidrojuši, kādi var būt nabas sāpju iemesli un kuros gadījumos nepieciešama medicīniska palīdzība.
Kā var just nabas sāpes?
Nabas apvidū var būt jūtamas sāpes, krampji vai durstoša sajūta. Atkarībā no cēloņa sāpes var būt dažādas.
Atstarotās sāpes rodas kādā orgānā vai audos, kas neatrodas tieši nabas apvidū, bet cilvēks tās jūt šajā vietā. Tās var būt trulas, smeldzošas, spiedošas vai mokošas.
Somatiskās sāpes parasti rodas vēdera dobuma iekšējās oderes jeb vēderplēves kairinājuma dēļ. Tās visbiežāk ir asas un var būt saistītas ar infekciju vai iekaisumu.
Viscerālās sāpes izraisa problēmas kādā vēdera dobuma orgānā, piemēram, tievajā vai resnajā zarnā vai aklās zarnas piedēklī. Tās var būt trulas, smeldzošas un reizēm izraisīt arī nelabumu.
Kāpēc vēl var sāpēt naba?
Nabas sāpes var izraisīt dažādi stāvokļi. Ne vienmēr tās liecina par nopietnu slimību, taču dažos gadījumos nepieciešama ārsta palīdzība.
Gremošanas traucējumi. Dispepsija jeb gremošanas traucējumi var izraisīt sāpes vēderā, ja cilvēks ēdis pārāk daudz vai pārāk ātri. Sūdzības var izraisīt arī pārtika, kas organismam nav piemērota, kā arī pārmērīga alkohola vai kofeīna lietošana.
Var parādīties dedzinošas sāpes, nepatīkama pilnuma sajūta, vēdera uzpūšanās, gāzes, atraugas vai slikta dūša. Parasti tas nav iemesls satraukumam, ja vien vienlaikus nav rīšanas grūtību, elpas trūkuma, svīšanas vai neizskaidrojama svara zuduma.
Nabas trūce. Tā rodas, kad daļa zarnas vai citu vēdera dobuma audu caur vāju vietu vēdera muskuļos izspiežas nabas tuvumā. Zem ādas var būt pamanāms neliels izcilnis, bet fiziskas slodzes laikā var parādīties sāpes.
Nabas trūces biežāk sastopamas cilvēkiem ar aptaukošanos un sievietēm, kurām bijušas grūtniecības, jo tās var novājināt vēdera priekšējo sienu. Ja ir aizdomas par nabas trūci, jāvēršas pie ārsta, jo nelielā daļā gadījumu var tikt traucēta asinsapgāde.
Apendicīts. Vieglas sāpes ap nabu var būt viena no pirmajām apendicīta pazīmēm. Vēlāk sāpes var pastiprināties, īpaši klepojot, ejot vai veicot straujas kustības.
Apendicīta gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība, jo iekaisušais aklās zarnas piedēklis var pārplīst.
Gastroenterīts. Zarnu iekaisums jeb gastroenterīts, ko ikdienā mēdz saukt par vēdera vīrusu, var izraisīt krampjveida sāpes vēderā. Tās var parādīties viļņveidīgi, turklāt bieži ir caureja, slikta dūša, vemšana un drudzis.
Parasti gastroenterīts pāriet dažu dienu laikā, taču pastāv dehidratācijas risks. Pie ārsta jāvēršas, ja ir stipras sāpes un krampji, izteiktas dehidratācijas pazīmes vai caureja atkārtojas sešas vai vairāk reizes dienā.
Urīnceļu infekcija. Urīnceļu infekcija var izraisīt smeldzošas sāpes vai spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā vai nabas apvidū. Tā var skart jebkuru urīnceļu sistēmas daļu, tostarp urīnpūsli, nieres, urīnvadus vai urīnizvadkanālu.
Peptiska čūla. Kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas čūla var rasties kuņģa skābes izraisīta bojājuma dēļ. Biežākie cēloņi ir ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana un Helicobacter pylori infekcija.
Visbiežāk sastopamais simptoms ir dedzinošas sāpes vēderā. Var būt arī vēdera uzpūšanās, atraugas, slikta dūša, vemšana un pārāk ātra sāta sajūta ēšanas laikā.
Citi iespējamie iemesli
Retāk nabas sāpes var izraisīt arī zarnu nosprostojums, aizkuņģa dziedzera iekaisums, vēdera aortas aneirisma, mezenteriāla išēmija jeb nepietiekama asinsapgāde zarnām, kā arī vēdera muskuļa sastiepums.
Piemēram, aizkuņģa dziedzera iekaisums var izraisīt stipras sāpes vēdera augšējā vai vidusdaļā, kas bieži izstaro uz muguru.
Savukārt vēdera aortas aneirisma plīsums var izraisīt pēkšņas, ļoti stipras un nepārejošas sāpes vēderā vai mugurā, kas var izstarot uz sēžamvietu, cirkšņiem un kājām.
Kad jādodas pie ārsta?
Pie ārsta jāvēršas, ja nabas sāpes izraisa apetītes zudumu, nepāriet 24-48 stundu laikā vai kļūst stiprākas, ilgst nedēļu vai vairāk, ir kopā ar caureju, kas turpinās ilgāk par piecām dienām, vai arī parādās drudzis virs 37,8 grādiem, slikta dūša vai vemšana.
Neatliekama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja sāpes nabas apvidū sākas pēc negadījuma vai sitiena pa vēderu; vēders ir ļoti jutīgs vai stīvs; izkārnījumos ir asinis; ir apgrūtināta elpošana; ir grūti izvadīt gāzes vai izkārnīties; sāpes jūtamas plecos vai starp tiem; ir stipras, asas un nepārejošas sāpes; tiek vemtas asinis.
Kā nosaka sāpju cēloni?
Lai noskaidrotu nabas sāpju cēloni, ārsts izvērtē pacienta slimību vēsturi, veic fizisku apskati un nepieciešamības gadījumā nozīmē papildu izmeklējumus.
Var būt nepieciešami vēdera dobuma rentgena izmeklējums, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Asins analīzes palīdz noteikt infekcijas vai iekaisuma pazīmes un novērtēt orgānu darbību. Urīna analīze var palīdzēt diagnosticēt urīnceļu infekciju, bet izkārnījumu analīzes – noteikt iekaisumu vai infekciju zarnās.
Ārsts arī noskaidros, kā tieši sāpes jūtamas, vai tās izstaro uz citām ķermeņa daļām, cik bieži tās parādās un kas tās pastiprina vai mazina.
Kā ārstē nabas sāpes?
Ārstēšana ir atkarīga no sāpju cēloņa. Vieglu sāpju gadījumā dažkārt var palīdzēt vienkārši pašaprūpes pasākumi.
Var mēģināt ēst mazākas maltītes un izvēlēties vienkāršāku pārtiku, piemēram, banānus vai krekerus, kā arī izvairīties no asiem un trekniem ēdieniem, piena produktiem, kofeīna un alkohola.
Īslaicīgu atvieglojumu var sniegt silta termofora uzlikšana uz vēdera. Svarīgi arī pietiekami uzņemt šķidrumu.
Atsevišķos gadījumos vieglu gremošanas traucējumu izraisītu diskomfortu var mazināt bezrecepšu antacīdi.
Savukārt dažiem nabas sāpju cēloņiem nepieciešama ārsta nozīmēta ārstēšana. Piemēram, urīnceļu infekcijas ārstē ar antibiotikām, bet peptiskas čūlas gadījumā var būt nepieciešami protonu sūkņa inhibitori. Apendicīta un dažos gadījumos arī nabas trūces ārstēšanai nepieciešama operācija.
