Ko der zināt 0
* Ievērot ritmu. Ja ceļš ir līdzens, aptuveni ik pēc stundas vērts ieturēt atpūtas pauzi – vien piecas vai desmit minūtes, lai nekļūst vēsi. Tādā ritmā ejot, var pievarēt pamatīgas distances. Gājumā pielāgoties lēnākajam grupas biedram – ātrākais vienmēr var piebremzēt, bet lēnākais ašāk nepaies.
* Pareizi elpot – ar diafragmu, izelpa vienmēr ir garāka nekā ieelpa. To labi pieprot dziedātāji un tie, kuri nodarbojas ar jogu. Taču iemācīties var ikviens. Sākumā gan nāksies ciešāk koncentrēties uz elpu, pēc tam aizies automātiski.
* Pietiekami daudz dzert. Pārgājiens, it īpaši nezināmā un visai mežonīgā apvidū, ir liela fiziskā slodze, tādēļ nepieciešams ūdens. Labāk dzert maziem malkiem ik pēc 15–20 minūtēm, lai nerodas slāpes. Tās liecina, ka organisms cieš. Var sākt reibt galva vai iestāties smags pagurums.
“Reizēm gājējs purpina – gribas ēst, kad būs pusdienas?… Iets ir tikai īsu laiku, un patiesībā tas ir nevis izsalkums, bet gan slāpes. Padzeras – un kļūst labi,” zina stāstīt Lauris.
Karstā laikā vajag apstāties biežāk un padzerties vairāk.
