Kur iegādāties un kā audzēt gaļas baložus? Atbild eksperts 1
Polijā, Itālijā, Francijā līdzīgi kā broilercāļus speciāli restorāniem audzē gaļas baložu šķirnes, kas sasniedz irbes izmēru. Gaļai šos putnus izmanto no triju mēnešu vecuma. Baložu gaļa ir delikatese, veselīga, maiga, līdzvērtīga vistu broilercāļu gaļai.
Speciālās šķirnes
Pasaulē ir izveidotas vairākas gaļas baložu šķirnes, piemēram, čehu štrāseri, Romas baloži, Polijas lūšbaloži, kingi, kas var sasniegt 1 kg dzīvsvarā (ap 0,5 kg kautsvarā).
Gaļas baložu audzēšana lielos apjomos Latvijā nenotiek, jo nepieciešami lieli ieguldījumi vaislas materiāla (vismaz 10 baložu pāru) iegādei, taču to var izmēģināt hobija līmenī. Atkarībā no šķirnes pieaugušu baložu pāris maksā 60–120 eiro. Kolekcionāri baložus iegādājas starptautiskajās mājputnu izstādēs Kauņā, kā arī Kauņas tirgū Lietuvā un izstādēs Polijā. Latvijā, minizoo Silkalni, iespējams iegādāties Polijas lūšbaložus un kingus par 35 eiro gabalā.
Mazāk kustību – lielāka masa
Lai gaļas baloži būtu kūtri, mazāk kustētos, paēstu, gulētu un barotos, tos var ēdināt kombinēti, dodot graudus pārmaiņus ar mīkstbarību – vārītiem sasmalcinātiem kartupeļiem, kam pievienoti rupji malti lopbarības milti. Kā piedevu šai barībai pievieno rūpnieciski ražoto kombinēto barību, kas paredzēta vistu broileriem.
Gadā – pieci perējumi
Gaļas baložu audzēšanu parasti sāk, iegādājoties pieaugušus putnus, sapārojot tos un izaudzējot mazuļus (tos izmanto nobarošanai). Lai arī putnu dzīves ilgums ir 10–15 gadu, vaislai atstātos tēviņus un mātītes tur līdz 9 gadu vecumam, jo vēlāk izbeidzas putnu auglība. Baloži dzimumgatavību sasniedz 9–10 mēnešu vecumā.
Diemžēl baložiem atražošana nenotiek tik intensīvi kā vistām. Pēc sapārošanas putns izdēj tikai divas olas, kas ir paipalu olas lielumā. Toties baloži ir cītīgi perētāji: perē pārmaiņus gan tēviņš, gan mātīte. Process ilgst 17–19 dienas. Tad izšķiļas mazuļi – kaili, akli un nevarīgi. Abu vecāku guzās mazuļu barošanas laikā veidojas baložu piens, ar ko tie sākumā (no knābja knābī) baro mazuļus. Putnēni paši jau trešajā nedēļā pēc piedzimšanas sāk knābāt un ēst graudus. Aptuveni pēc 30 dienām vecāki jaunuļus izmet no ligzdas un dēj, perē atkal. Kopumā viens pāris gadā izdēj tikai 10–12 olas.
Pārošana
Iegādājoties jaunus putnus, noteikti ievēro divu nedēļu ilgu karantīnas laiku, kad putnus tur atsevišķā telpā. Pēc tam jaunputnus saliek kopā ar tiem, kas ir bez pāra, – audzētājs tos sapāro piespiedu kārtā (ievieto atsevišķos nodalījumos ligzdās, kuras iekārto baložu mājā gar sienām). Draudzību baloži noslēdz uz mūžu. Pēc sapārošanas putnu mājiņā ievieto mākslīgi izgatavotu ligzdu (piemēram, plastmasas vai māla bļodiņu) olu dēšanai.
Vaislas putnu ēdināšana
Baloži, kas domāti ataudzēšanai, nedrīkst aptaukoties, citādi tie nedēs olas. Vaislas putniem izēdina graudus, un jo lielāka ir to dažādība, jo labāk.
“Vislabākā barība baložiem ir mieži. Tos var dot visu gadu. Tiesa, baloži nelabprāt ēd miežus. Tādēļ barību putniem nepapildina, līdz nav izēsti mieži,” skaidro dekoratīvo baložu audzētāja Aina Balode.
Parasti baložiem izēdina kviešus, zirņus, linsēklas, saulespuķes, vīķus (izņemot rīsus, griķus). Līdztekus barībai putniem jāsaņem arī vitamīni un minerālvielas (var izmantot, piemēram, maisījumu Multi-Mix Mineralen-voeder). Barības pārstrādāšanai nepieciešama sīka grants. Vasarā par zaļbarību noder skābenes, lucerna, salāti, kāpostu, biešu lapas. Ziemas periodā baložiem dod sarīvētus burkānus, zaļos lokus.
Būtiski putnus nodrošināt ar tīru svaigu ūdeni. Baložus parasti baro divas reizes dienā – no rīta un vakarā.
Kādai jābūt mājai
Baložu mājā jābūt pietiekami platai izlidošanas lūkai ar durtiņām (putnus nelaiž ārā zem -10 °C). Logiem jābūt lieliem, dienvidu vai dienvidaustrumu pusē (putniem ziemā jānodrošina papildapgaismojums trīs stundas). Baložu mājas augstums ir ap 2 metri. Mājā jāiekārto ligzdas: 60–80 cm garas, ap pusmetru platas un 40 cm augstas.
Nedrīkst baložus turēt šķūņos, kuros ir caurvējš vai pat līst lietus, jo tad putniem parādās iesnas, klepus, tie iet bojā.
Baložu mītnes vidū novieto divas barotavas – vienu graudiem, otru minerālvielām. Ūdens traukos ziemā lej siltu ūdeni. Kad baloži pēc ēšanas padzērušies, ūdeni no trauka izlej, lai tas nesasaltu.
Pastaigu vieta
Blakus mītnei jāierīko voljers, kurā tie nonāk no izlidošanas lūkas, kas aiztaisāma ar durtiņām. Parasti voljera platību aprēķina 1–2 m2 uz baložu pāri. Vēlamais augstums ir līdz 3 m, to nožogo ar tīklu, kam ir mazas acis, lai pasargātu putnus no pelēm, žurkām, seskiem, caunām, vanagiem (žoga lejasdaļu ierok vismaz 20 cm dziļi zemē). Vasarā voljerā putni pavada lielāko dienas daļu, tam jābūt saulainam un ar vairākām latiņām, kur putniem uzlaisties.
Baložu mājā jāievēro tīrība – tas ir putnu veselības pamats. Tīra reizi dienā ne tikai grīdu, bet arī ligzdas. Kad baložu māja iztīrīta, tajā plānā kārtiņā izkaisa sausu kūdru vai zāģskaidas.
Patīk pērties ūdenī
Baložiem gan vasarā, gan siltā ziemā regulāri (reizi nedēļā) jāmazgājas, lai putni, peroties ūdenī, varētu cīnīties pret parazītiem. Šim nolūkam noder skārda vanniņas, kas nav dziļākas par 10 cm. Profilaksei pret parazītiem labi noder kumelītes. Ap 50 g kumelīšu aplej ar 4 l karsta ūdens un ielej traukā, kur baloži mazgājas. Pēc pusstundas, kad kumelītes ievilkušās, mazgājamo trauku izliek baložu mājā vai voljerā.
Medicīniskā aprūpe
Baložiem ir bīstamas dažas infekcijas slimības. Putni, to skaitā jaunie, kad tie jau nobrieduši, profilaktiski divreiz gadā jāvakcinē pret salmonelozi: Lietuvā var iegādāties beļģu vai vācu ražojuma pulverveida preparātus, ko pievieno dzeramajam ūdenim 3–5 dienas pēc kārtas (100 baložiem preparāta izmaksas ir 5–6 eiro).
Jāņem vērā, ka putni īpaši uzņēmīgi pret infekcijām ir rudenī. Tāpēc septembrī, oktobrī, kamēr laiks vēl silts (kopumā reizi gadā), putni jāvakcinē pret Ņūkāslas slimību. Šī lipīgā vīrusu infekcija ik pa laikam uzliesmo, sasirgušie baloži griež galvu otrādi, tiem zūd orientācija, 2–3 dienās var masveidā aiziet bojā visi putni. Vakcīna vienam putnam izmaksā 0,50–0,60 eiro.
UZZIŅA
Latvijā pašlaik ir ap 100 baložu audzētāju, Lietuvā – pāri tūkstotim, Kauņā darbojas pat atsevišķa biedrība. Baložu audzētāju vairākos tūkstošos ir Polijā, Beļģijā, Vācijā.
