Gaļas kūpināšana. Saimnieces Guntas Stepanovas ieteikumi 3
Žāvēšanai jeb, precīzāk izsakoties, kūpināšanai domāto gaļu sagriež lielos gabalos.
Tos trīs diennaktis iztur sālsūdenī: uz 10 l ūdens ņem 1 kg sāls. Piemēram, kāda saimniece stāsta, ka viņa sāls pietiekamību nosaka šādi: sagatavotajā sālsūdens šķīdumā ieliek nevārītu olu. Ja ola nogrimst, sāls ir par maz, jāpieber vēl. Ja ola peld ūdens virspusē, sāls pietiek.
Izturēto gaļu izņem no sālsūdens un uzkarina uz āķiem, bet āķus – uz alkšņa kārts un aiznes uz pirti kūpināt.
Pirmo krāsni ieteicams kurināt ar sausu malku, lai pirts ātrāk iesilst. Pēc tam 12 stundas pirti kurina ar mitru alkšņa malku.
Pēdējā krāsnī liek kadiķu zarus, kuru dūmi dod gaļai sevišķi labu garšu un smaržu.
Pēc tam no pirts izvēdina dūmus un izžāvēto gaļu aiznes uz kādu vēsu telpu, lai atdziest.
Zinātāji ieteic pēc gaļas kūpināšanas saimei iet pirtī mazgāties.
Pirtiņa esot gana silta un gana smaržīga. Daudzviet Latvijā saimnieki ir uzcēluši speciālas gaļas kūpinātavas.
Sagatavots pēc tematiskā izdevuma “Mājas labumi”
