– Un kā paliek ar Jarinovskas kundzi? 9
– Es saprotu, ka viņa no komisijas ir aizgājusi un nez vai tajā atgriezīsies.
– Šķiet, komisijas sastāvs pēc visiem satricinājumiem vēl ir formēšanās stadijā?
– Jā. Man šobrīd vēl grūti pateikt, kādus jaunus darbiniekus mēs kā institūts varētu papildus piedāvāt komisijai. Izbrīnu rada pašreizējais uzstādījums, ka komisijas locekļi būs tikai eksperti, bet pētīs citi. Kā jau teicu – cilvēku resursi ir ierobežoti un institūcijas deleģēja cilvēkus ar pieredzi pētniecībā. Mēs būtu gatavi piesaistīt doktorandus konkrētu uzdevumu veikšanai. Maizīša kungs neizslēdz iespēju, ka varētu būt arī kāds, kas strādātu SAB tieši ar tur glabātajām VDK lietām, kuras apstrādātu un nodotu tālāk pārējiem komisijas locekļiem. Bet, protams, ka viss vēl ir jāsaskaņo un tiem cilvēkiem, kas gribēs strādāt, būs jāiziet visas pārbaudes, kādas nepieciešamas pieejas saņemšanai. Taču, kā jau teicu, sameklēt vēsturniekus, kas varētu profesionāli strādāt ar šīm lietām, ir ļoti grūti. Vēl grūtāk sameklēt tādus, kam nav komunistiskās pagātnes. Nav jau noslēpums, ka daži mūsu kolēģi atteicās no darba komisijā morālu apsvērumu dēļ. Skaidrs, ka šī komisija būs zem sabiedrības lupas vairāk nekā jebkura cita.
– Vai “sabiedrības lupa” iepazīsies arī ar vēl dzīvajiem čekistiem? Mums taču vēl ir trīs ģenerāļi – Edmunds Johansons, Jānis Trubiņš, Bruno Šteinbriks, tagadējie futbola un hokeja “priekšnieki” Guntis Indriksons un Juris Savickis. Ja ir dzīvi cilvēki, ko tad tikai papīrus pētīsiet?
– Komisija jau sākotnēji uzskatīja, ka nepieciešamības gadījumā jāintervē arī cilvēki. Protams, nevienu nevar piespiest nākt uz interviju, bet, domāju, daudzi arī neatteiktos.
– Bet kāds būs komisijas darba mērķis?
– Komisiju izveidoja ar Ministru kabineta rīkojumu, lai beidzot tiktu skaidrībā un sniegtu novērtējumu par VDK darbību, tās nodarītajiem morālajiem un materiālajiem zaudējumiem un sniegtu atzinumu valdībai. Izpētes objekts ir viss, ko atstājusi VDK. Arī krimināllietas, uzraudzības lietas. Sākotnēji līdzekļus komisijas darbībai valdība piešķīra Tieslietu ministrijai, bet tagad tie nonāks pie IZM, tad tālāk, domājams, pie LU Latvijas Vēstures institūta. Tad būs garantija, ka šī nauda tiešām aizies pētniecībai. Komisijai triju gadu laikā jāsaprot, kas tad īsti ir “maisos”, jo līdz šim tie ir kā bubulis, ko ik pa laikam piesaukt un sabiedrību baidīt. Jāsaprot, ka “maisos” nav tikai aģentu kartītes. Tur ir arī daudzas VDK uzraudzības un izsekošanas lietas, datu bāze. Tas ļaus saprast ne tikai to, kurš bija vai nebija aģents, bet arī, ar ko čekisti Latvijā īsti nodarbojās.
