Ģenerālis: NATO valstis pašas izlemj, kā aizsargāt savus iedzīvotājus 9
NATO dalībvalstis pašas izlemj, kā aizsargāt savus iedzīvotājus, neraugoties uz to, ko teiks Krievija, aģentūrai BNS sacīja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā komandieris ģenerālis Hanss Lotārs Domrēze (Hans-Lothar Domröse).
Ģenerālis atgādināja, ka ASV ir izlēmušas rotācijas ietvaros uz Eiropu pārvietot vienu bruņoto spēku brigādi. “Tradicionāli brigādē ir ir četri bataljoni. Viņi rotācijas ietvaros piedalīsies mācībās ar sabiedrotajiem visā Eiropā un demonstrēs klātbūtni,” skaidroja Domrēze. NATO komandieris arī pieļāva, ka amerikāņi Eiropā izvietos brigādes smago bruņojumu, taču pagaidām vēl nav zināmas valstis, kurās.
Tāpat viņš atgādināja, ka NATO aizsardzības ministri nesen nolēma palielināt klātbūtni alianses austrumu flangā – no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Vienlaikus viņš atzina, ka patlaban nevar pateikt, kāds tieši būs šis klātbūtnes palielinājums.
Jautāts, kāda būs iespējamā Krievijas reakcija uz NATO klātbūtnes palielināšanu austrumos, Domrēze uzsvēra, ka alianses valstis pašas izlemj, kā tiks aizsargātas to robežas. “Neraugoties uz to, ko teiks Krievija. Viņiem nepatiks. Pasākumi, par kuriem vienojās ministri, tie ir aizsardzības rakstura. Pat, ja viena brigāde ierodas Latvijā, tā nav provokācija. [Krievijas] Prezidentam Putinam ir tūkstotis brigāžu. Kas [salīdzinājumā] ir viena brigāde?” vaicāja ģenerālis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka NATO valstu aizsardzības ministri februāra sākumā sanāksmē Briselē apstiprināja plānu, kas paredz palielināt militāro klātbūtni austrumos. Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūru BNS informēja, ka sanāksmes laikā netika pārrunāti konkrēti jautājumi par vienību un bruņotu tehniku skaitu. Konkrēti lēmumi par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Eiropas austrumos, tostarp Baltijā, būs jāpieņem Varšavas samitā. Savukārt šobrīd Latvija turpina uzsākto darbu pie uzņemošās valsts atbalsta pilnveidošanas, lai būtu gatava uzņemt sabiedrotos.
