“Georga lenti” varētu iekļaut aizliegto simbolu sarakstā 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai nodotajā Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, precizējot normu, kas saistīta ar aizliegumu publiskajos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku formastērpus un simboliku.
Saeima lēma svītrot iepriekš pašvaldībām deleģētās tiesības noteikt formastērpu un simbolu lietošanas izņēmumus. Taču drīzumā šis likums atkal būs Saeimas darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir konceptuāli atbalstījusi citus šā likuma grozījumus, kurus Nacionālā apvienība iesniedza Saeimā jau pagājušajā gadā.
Tie paredz papildināt publiskajos pasākumos aizliegto simbolu uzskaitījumu ar “Georga lentēm”, ko komisija atbalstīja tikai ar vienas balss pārsvaru.
Valsts prezidents bija lūdzis Saeimu precizēt jau pieņemtos likuma grozījumus, jo pašvaldībām paredzētās tiesības to teritorijā rīkotajos pasākumos noteikt totalitāro režīmu simbolikas izmantošanas izņēmumus varot pārprast.
Projekta autori bija domājuši nepieciešamību saskaņot ar pašvaldībām tos gadījumus, kad bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas simbolu lietošana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu, bet gan ar zinātniskajiem vai mākslinieciskiem mērķiem, kad to izmantošana ir atļauta.
Taču no likuma redakcijas varēja rasties iespaids, ka pašvaldības pēc saviem ieskatiem nosaka izņēmumus.
Aizliegums attiecas uz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu.
Nacionālā apvienība jau pērn iesniegtajos likuma grozījumos aicināja papildināt šo uzskaitījumu ar tā saukto “Georga lenti”.
Viens no projekta autoriem Jānis Iesalnieks (NA) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē nesen paskaidroja, ka melni oranži svītrotā “Georga lente” kopš 2005. gada tiek izmantota Krievijas propagandas telpā, kas ir šo cilvēku vienojošā atpazīšanas zīme.
“Georga lente” ir vairāku Krievijas impērijas un PSRS militāro apbalvojumu sastāvdaļa. Sākotnēji tā bija 1769. gadā dibinātā Svētā Jura kara ordeņa daļa, bet 2005. gadā no militārā apbalvojuma sastāvdaļas tā kļuvusi par simbolu “Padomju Savienības uzvarai Lielajā tēvijas karā”.
J. Iesalnieks uzsvēra, ka nav mērķis aizliegt cariskās Krievijas un bijušās PSRS ordeņus, kur lente ir to daļa. Politiķis paskaidroja, ka runa ir par simbolu, kuru Ukrainas okupētajā teritorijā “zaļie cilvēciņi” izmanto kā savu atpazīšanas zīmi.
Krievija 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī atbalsta teroristiskos grupējumus Austrumukrainā, par kuru aktivitāšu simbolu ir kļuvusi “Georga lente”, teikts likuma anotācijā.
Uz komisijas sēdi uzaicinātie Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, kā arī Iekšlietu un Ārlietu ministriju pārstāvji norādīja uz vairākām šī projekta vājajām vietām un nepilnībām.
Tas attieksies uz minētās lentes izmantošanu pieteiktajos publiskajos pasākumos, bet neliegs to piesiet pie automašīnas spoguļa un braukt gar parku, kur notiks pasākums. Aizlieguma ievērošanu arī būtu grūti kontrolēt.
Notikums 9. maijā Pārdaugavā, kur ieradās daudzi simti cilvēku nolikt ziedus, arī nebija pieteikts kā pasākums. Policiju pārstāvji uzskata, ka ar katru gadu samazinās to cilvēku skaits, kuri pie pieminekļa ierodas ar “Georga lenti”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš informēja, ka šo jautājumu vērtēja pērn oktobrī izveidota darba grupa, “kurā viedokļi ir dalījušies”.
Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”) no Tieslietu ministrijas sagatavotās vēstules gan bija secinājis, ka vairākums darba grupā pārstāvēto institūciju sliekušās piekrist viedoklim, ka “Georga lente” nebūtu iekļaujama aizliegto simbolu uzskaitījumā, tomēr Tieslietu ministrija to atbalstījusi.
Viņš arī vēlējās dzirdēt skaidru “Georga lentes” juridisko definīciju, uz ko J. Iesalnieks atbildēja, ka arī citiem likumā minētajiem simboliem tā nav minēta.
“Varu iedomāties, cik Krievijas propaganda būs laimīga, ja mēs par kaut ko tādu nobalsosim,” piebilda B. Cilēvičs. Arī Dace Rukšāne-Ščipčinska (“Attīstībai/Par”) sēdē sacīja, ka aizliegums var būt galējā metode, kas ne vienmēr ir labākā izvēle.
“Manuprāt, priekšlikuma autori nodarbojas ar pseidoproblēmas risināšanu, kas var tikai eskalēt situāciju,” uzskata politiķe.
Pretējos uzskatos bija Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), pēc kuras domām, “Georga lentītes” izmanto tie, kuri nevēlas integrēties Latvijā un būt piederīgi Latvijas valstij.
Viņa un arī Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka ir jārespektē tā sabiedrības daļa, kas, redzot šo simboliku, jūtas pazemota savā valstī. I. Mūrniece ir runājusi ar politiski represētajiem, kuriem šī lente simbolizējot Krievijas iekarojumus un militāro agresiju.
“”Georga lentes” tiek lietotas 9. maijā, kas iezīmēja padomju okupāciju Latvijā. Un šie cilvēki lentes lietošanu uztver kā okupācijas slavināšanu un svinēšanu,” uzsvēra I. Mūrniece.
Projektu komisijas sēdē konceptuāli atbalstīja I. Mūrniece, A. Kaimiņš, D. Beitnere-Le Galla, Andrejs Judins (“JV”) un Māris Kučinskis (ZZS). Pret bija B. Cilēvičs, Vladimirs Nikonovs (“Saskaņa”), Linda Liepiņa un D. Rukšāne-Ščipčinska.
