Ivars Ijabs
Ivars Ijabs
Publicitātes foto

Ivars Ijabs: Parādus taisīt ir nepatīkami – tomēr reizēm tas ir vajadzīgs ilgtermiņa interešu vārdā 1

Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 16
Lasīt citas ziņas

Sevis lielīšana un publiska sišana sev pašam uz pleca parasti ir bezgaumīga. Tomēr reizēm to nākas darīt, ja no tās ceļas kāds ilgtermiņa labums.

Tā acīmredzot domā Eiropas Komisija, kura pagājušonedēļ ar pompu Eiropas Parlamentā prezentēja savu priekšlikumu budžetam Eiropas pēckrīzes atjaunotnei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daļa no tā ir “parastais” ES septiņu gadu budžeta 1,1 triljons, bet otru daļu veido 750 miljardu “naudas lāde”, kuru investēt četros gados tieši Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Tieši šī otrā daļa izraisa vislielākās diskusijas, jo pirmo reizi Eiropas Komisija aizņemsies naudu, no kuras daļu (310 miljardus) tā dalībvalstīm nevis aizdos, bet gan piešķirs dotācijās. Šai budžeta daļai eirovalodā dots dzejiskais nosaukums “Next Generation EU”.

Kad runa ir par šādām summām, eirokrātiem ir saprātīgi publiski “dzīt vilni”, lai arī dalībvalstis šādam vērienīgam plānam piekristu. Skaidrs, ka virknei valstu kopīgajā kasē nāksies vairāk iemaksāt, nekā saņemt no tā pretim.

Tādēļ galīgais kompromiss par kopējās glābšanās budžetu vēl ir aiz kalniem. Cerams, ka arī t. s. “sīkstuļu četrinieks” (Zviedrija, Dānija, Nīderlande un Austrija) novērtēs, ka viņu pašu turīgums ir iespējams, tikai pateicoties ES vienotajai ekonomiskajai telpai, kuras saglabāšanai ir domāts palielinātais ES budžets.

Pirms pievērsties detaļām, uzreiz jāpasaka, ka šī iecere noteikti atbilst Latvijas interesēm. Ekonomikas kritums un krīzes dziļums kombinācijā ar lielajām atšķirībām valstu starpā ne tikai apdraud pašas ES pastāvēšanu.

Arī Latvijai tuvākajos gados būs ļoti nepieciešama “svaiga” nauda, lai atjauninātu daudzviet pamirušo vai stagnējošo ekonomiku.

Turklāt tie 2,3446 miljardi, kas no Eiropas “Atveseļošanas un noturības mehānisma” un 398 miljoni no “Taisnīgas pārkārtošanās” fonda tuvāko četru gadu laikā varētu nonākt Latvijā, būtu dotācijas, nevis aizņēmumi.

Precīzāk, Latvijas daļu par Eiropas kopīgo aizņēmumu (un tā ir kādi 1,5 miljardi) būs jāmaksā tikai nākamajām paaudzēm – laikā no 2028. līdz 2058. gadam.

Parādus taisīt ir nepatīkami – tomēr reizēm tas ir vajadzīgs ilgtermiņa interešu vārdā.

Savukārt no visiem parādu taisīšanas veidiem “Next Generation EU” ir politiski vissvarīgākais – tas rada precedentu kopīgai Eiropas fiskālai solidaritātei.

Turklāt 27 valstu kopīgs parāds no kopīga budžeta uz 30 gadiem ir diezgan labs signāls pasaulei par to, ka šīs valstis vēl vismaz 30 gadus grib palikt šajā savienībā.

Tomēr ir virkne lietu, kurām tuvākajā laikā būtu jāpievērš īpaša uzmanība – lai “Next Generation EU” piedāvātā kariete no jauna nepārvērstos par ķirbi.

Vispirms, būsim piesardzīgi pret deklarācijām, ka Latvijai “Eiropas naudas būs vairāk”, un vispār, ka dāsnā ES mūs visus teju nolies ar zelta lietu. Tas vienkārši neatbilst patiesībai, jo neņem vērā kopējo ainu.

Latvijai no ES fondiem nākamajos septiņos gados no ES fondiem pienāksies mazāk, jo Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju arvien pietuvojas Eiropas vidējam un līdz ar to samazinās tai piekritīgais kohēzijas finansējums.

Kādi būs precīzie skaitļi, vēl rādīs laiks un budžeta sarunas, tomēr pārmēru paļaušanās uz Eiropas dāvanām būtu nevietā.

Otrkārt, lielās Eiropas valstis, kuras ES kopējā kasē iemaksā visvairāk, apmaiņā pret savu dāsnumu sagaida no Eiropas Komisijas labvēlīgāku attieksmi pret dalībvalstu atbalstu saviem lielajiem uzņēmumiem.

Pārmēru “elastīga” pieeja konkurences politikai noteikti nav Latvijas interesēs, jo skaidrs, ka palīdzēšanā saviem uzņēmumiem Latvijas budžeta iespējas nekad netuvosies vācu vai franču iespējām.

Mūsu palīdzība nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic” gan ir vērienīga, taču tā ir apmēram 40 reizes mazāka par valsts palīdzību “Luft­hansa”, un šādai praksei nākotnē vispār nebūtu vietas.

Pretējā gadījumā vienotais tirgus tiktu grauts ar nevienlīdzīgiem nosacījumiem dažādiem spēlētājiem.

Visbeidzot, mums būtu nepieciešama pārdomāta stratēģija, kā lielākā Eiropas budžeta nauda palīdzēs Latvijas attīstībai nepieciešamajām reformām.

Te nu ir vietā pārdomāt, cik lietderīgi ir tikuši izmantoti šo pro­grammu līdzekļi, bieži vairāk domājot par projektu “politisko piederību”, nevis par atdevi tautsaimniecībai vai sabiedrībai. Varbūt šoreiz vajadzētu investēt ne tikai betonā, bet arī cilvēkos – prasmēs un zināšanās.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tas vienlaikus ir arī vektors, kuru mums rāda kopīgās attīstības tendences. Nākotnē mums Eiropas fondu nauda arvien mazāk būs pieejama pašsaprotamu “aploksnes” dotāciju formā.

Vairāk tās būs projektu konkursos, kur daudz kas būs atkarīgs no mums pašiem, mūsu spējas piedalīties zaļas, digitālas un inovatīvas Eiropas veidošanā. Un tam būtu jāgatavojas savlaicīgi.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 16
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 27
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 56
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Enerģētikas hakatonā laurus plūc invertoru kontroles sistēmas koncepts
19:23
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju
19:18
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
18:53
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23
Vai šī būs diena, kad beidzot laikapstākļi mūs lutinās? Prognoze sestdienai
Palestīniešu fermeris netīšām uzgājis lieliski saglabātai Bizantijas laiku ēkas grīdas mozaīkai 3
Ķīpsalā top viedā pilsēta, kurā būs gudrās stāvvietas, viedais apgaismojums un citi risinājumi
Plaušu veselības rādītāji. Kad klepus kļūst bīstams?
Rīgā atvērta automatizētā picērija – pica top 3 minūšu laikā
Azovstaļ gūsteknis pirms un pēc gūsta – tik šausminoši, ka trūkst vārdu, veroties fotogrāfijā 53
Ārste skaidro, kāpēc nav vērts laboratorijās pārbaudīt ērces: “Nevienam to neiesaku”
Planētas noslēpumi: Ģēnijs ne–parastais jeb Neticamais Ludviga van Bēthovena dzīvesstāsts
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 27
VIDEO. Rīgas pašvaldības policijas glābēji izglābj no tilta Daugavā ielēkušu vīrieti