Ģimenes joprojām cenšas uzcelt paši savu māju: samazina istabu skaitu 0
Energoresursu un būvniecības cenu pieaugums ietekmē visas nozares, tai skaitā arī privātmāju celtniecību. Plānojot privātmājas iegādi vai būvniecību, iedzīvotāji gan kļuvuši piesardzīgāki un būvē mazākas privātmājas līdz 150 kvadrātmetriem.
“Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Ducis pastāstīja, ka šī gada pirmajā pusgadā privātmāju būvniecības izmaksas palielinājušās no 10 līdz 15%.
„Pagājušā gada laikā privātmāju platība ir samazinājusies par 13 kvadrātmetriem. Mēs, kā saka, iekšēji smejamies. Principā mēs esam zaudējuši veselu istabu. Jo tā ēka ir mazāka, jo uzturēšana būs arī lētāka un pārdomātāka. Tas, uz ko mēs aicinām no savas puses – nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem, ka būs iespējams uzbūvēt lētāk. Un tas, uz ko mēs arī aicinām – viennozīmīgi iekļaut arī būvniecības izmaksu tāmē potenciālo būvniecības izmaksu pieaugumu, kas ir vismaz minimums 10% apmērā,” stāstīja Ducis.
Arī “Luminor” bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais norādīja, ka privātmājas kļūst mazākas.
„Mājas, kuru kvadratūra pārsniedz 200 kvadrātmetru iekštelpu platību, mēs varam uzskatīt jau par tādu lielu retumu. Piemēram, ja kādreiz klienti, iesniedzot savu ieceri, nedomāja par saules paneļu uzstādīšanu, tad mēs redzam, ka aizvien vairāk domā par to, kādas tad būs gala izmaksas, lai uzturētu ziemā šo mājokli, un kāds būs mans rēķins par siltumu. Lielākā aktivitāte no iedzīvotāju puses joprojām saglabājas Pierīgā, 30 līdz 35 kilometru attālumā līdz Rīgas centram, pavisam noteikti kādi 70%, 80% no māju būvniecības gadījumiem ir Rīgā, Pierīgā,” skaidroja Sausais.
Latvija koka būvniecības klastera vadītājs Kristaps Ceplis atzina, ka ārpus Pierīgas dabūt kredītu koka karkasa mājas uzsliešanai ir teju neiespējamā misija.
Tāpēc, ka, teiksim, ja mazpilsētu tirgū pārdod 10 īpašumus un to īpašumu vērtība ir 30 000, tad diemžēl jauna māja, kura maksā 100 000 vai 120 000, – vai nu tev ir jābūt pašam pietiekami turīgam cilvēkam, kuram ir tie 100 000, vai ir problēmas. Nav tā, ka bankas negrib finansēt, un es pat negribu viņas vainot. Bet diemžēl tā valsts ekonomiskā attīstība ir tāda, ka tajos reģionos ir gan mazākas algas, mazāki ienākumi un tirgus nav tāds, skaidroja Ceplis.
“Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Ducis pastāstīja:
„Mēs pieņemam, ka mājas būvniecības izmaksas vidēji ir 200 000 eiro. Tad, visticamāk, Rīgā vai Pierīgā būs iespējams saņemt līdz 85% no mājas nākotnes vērtības, kas noteikti būs 200 000 vai pat vairāk.
Attālākos reģionos, visticamāk, arī mājas būvniecības izmaksas būs 200 000 eiro, iespējams, tā mājas vērtība būs, piemēram, 150 000 eiro. Līdz ar to kredīta summa tiek rēķināta no šiem 150 000 eiro, šie 85%, līdz ar to sanāk, ka 70 000–80 000 būs paša klienta ieguldījums nepieciešams. Te ir ļoti atkarīgs, kurā reģionā tas būs. Valmierā pieprasījums ir augsts, vērtības būs augstas.
Tepat blakus Rūjiena vai Limbaži, kas varbūt attāluma ziņā no Rīgas būs tas pats, bet tur tās vērtības būs pavisam savādākas. Līdz ar to uzbūvēt Valmierā viennozīmīgi būs daudz vienkāršāk, nekā uzbūvēt Limbažos.”
Tātad – jo tālāk no Rīgas vai attīstības centriem, jo nekustamā īpašuma pircējam būs nepieciešams lielāks paša līdzfinansējums vai papildu ķīla.
