Portretē tos, kam ir nauda 6
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis teic, ka visos laikos parādes portretos vienmēr attēloti cilvēki, kam ir nauda. Un nauda ne vienmēr ir tiem gaišākajiem un labākajiem. Taču mēs baudām gleznu neatkarīgi no tā, vai, piemēram, Rafaels ir attēlojis eņģelisku tēlu vai neģēli. Daudzi renesanses mākslinieki ir attēlojuši Bordžu ģimeni, kas bija īsti briesmoņi, taču mēs priecājamies par mākslas darbu, nevis par to, kādi neģēļi un varmākas bija karaļi un cari.
Pirms vairākiem gadiem arī Helēna Demakova bija tā, kura sacīja, ka izstāžu zāli noteikti vajag atklāt ar Miervaldi Poli, jo viņš ir viens no “top 3” latviešu dzīvajiem māksliniekiem.
Kā tagad saka mākslas zinātniece, izstādi var izbaudīt, saprast un apcerēt. Tā ir neticami labi iekārtota, cits līmenis, cita latiņa līdzšinējā latviešu izstāžu praksē. “Nedomāju tikai jaunā apjoma iespējas, bet arī kuratores Dainas Auziņas un Ojāra Pētersona veikumu,” stāsta Helēna Demakova. “Miervalža Poļa ģēnijs ar Latvijas sabiedrības attēlojumu radījis labāko estētisko, socioloģisko, psiholoģisko šķērsgriezumu, kāds līdz šīm bijis, par mūsu kultūru, vērtībām, ilgām un sapņiem.”
Vēstures gaitā portretēti ir arī slepkavas. “Man šermuļi skrien pār kauliem no Djego de Velaskēza gleznotā pāvesta Inokentija X portreta,” teic H. Demakova. “Tēls atstāj šaušalīga cilvēka iespaidu. Viņa reputācija gadsimtu gaitā noteikti bijusi sliktāka nekā Sprūdam. Dzīves patiesību nevar slēpt tikai aiz skaistām bildēm un smukām bildēm glancētu žurnālu vākos. Miervaldis glezno dzīvi!” Turklāt par attēloto personību daudz ko uzzinām arī no tā, kādu portretējamais izvēlējies fotogrāfiju, pēc kuras mākslinieks viņu glezno.
