Grāmata par noslāņošanos 0
Pazīstamā nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” apgādā nākusi klajā grāmata “Nekustamais īpašums Latvijā 1991 – 2012”. Izdevums, kura idejiskie “krustvecāki” ir rakstniece Rudīte Kalpiņa un Aivars Kļavis, radies ar vairāku desmitu autoru un līdzautoru kopīgiem pūliņiem. Piemēram, Māris Gailis, Edmunds Krastiņš, Viktors Šadinovs un citi.
Tas ir pirmais izdevums, kurā mēģināts parādīt, kā kopš neatkarības atgūšanas līdz mūsdienām attīstījusies nozare, kurā, kā raksta kāds nozares eksperts, ar nekustamiem īpašumiem mēģināja nopelnīt visi – no taksistiem līdz premjerministriem. “Par sviestmaizi” privatizējot vai uzpērkot miljonus vērtus īpašumus, daži īsā laikā kļuva stāvus bagāti. Bet tūkstošiem citu iedzīvojās milzu parādos un zaudēja īpašumus.
“Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns gan teic, ka grāmata nebūšot pārāk aizraujoša lasāmviela, tā vairāk varētu būt atskats uz nozarē notikušo kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām, kas bagātīgi papildināts ar nozari raksturojošiem skaitļiem un vēsturiskiem faktiem. Tomēr, kā man šķiet, grāmatas pati lielākā vērtība ir cilvēku atziņas. Piemēram, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis atzīst, ka īpašumu tiesību pārdale tika īstenota par labu šauram slānim, kas bija pie varas un kas tādējādi iedzīvojās milzu bagātībās. “Nekas šeit nebija kādam nokritis no gaisa, tas pienācās visiem. Tas, ka daļa, izmantojot šo likumdošanu un spēles noteikumus, kas tika gudri izveidoti, ieguva labumu un nekas no tā netika sabiedrībai kopumā, ir nepareizi un ir radījis to atpalicības un nevienlīdzības ainu, kas redzama šobrīd,” viņš saka.
