Egils Līcītis: Inguna Sudraba jāieceļ par KNAB direktori 4
Divi vīri ar augsto ieņemamo premjera amata kandidāta statusu, Šlesera un Lemberga kungi, valdības stādītājiem rosinājuši finanšu ministra vakanci piešķirt bijušajai valsts kontrolierei un “Parex” baņķierei Ingunai Sudrabai. Bet diezin vai iecelt valsts budžeta izrīkotāju būs tikpat viegli, kā iešķūrēt kasieri privātos naudas pagrabos. Mūsu lasītājs Jānis Ritums no Jelgavas nolūkojis un ieteic Sudrabu piemērotākā un gruntīgākā vietā – par KNAB direktori! Patiešām, novājināts savstarpējos kariņos, bez savārgušās Jutas Strīķes, KNAB emblēmas maitasputns pārvērties par izplucinātu vistu vanagu ar apzāģētiem nagiem, represīvā iestāde kļuvusi kantoris, kas netraucē runčiem mieloties ap krējumpodiem un nobaroties, ka spīd un laistās. Knābistus kaunina, kaunina, bet nekas nemainās. Lai noziedzniekiem uzliktu uzpurni, nepieciešama vadība, kam ir ne tikai formāla vara, bet arī gaļas cirvītis rokā! Tad atradīs, ko pacepināt, grilēt uz restēm.
Inguna sakārtoja Valsts kontroli (VK). Pazīstam viņu, centīgu racēju un ravētāju. Ja VK ziņojumi bija kā apcerīgi vērojumi, kuru lasītājs ar iztēles palīdzību iedomājās, kā pēc Sudrabas pirksta pakratīšanas valsts mantas izsaimniekotāji sadeg zilās liesmās, tad Knābī izgatavo patiešām bruņotus dokumentus un neapgāžamus pierādījumus un kailie fakti liek korumpantiem pārvērsties ģīmjos. Tajos summējas šausmas un baismas, ka Sudraba būs kukuļņemšanas apkarošanas galvgalī un sabiedrība var sākt skaitīt valstij atgūtos miljardus, kad mošķu iznīcinātāja un korupcijas vampīru medniece vālēs vaļā.
Vēlēšanās Fortūna pagrieza muguru “No sirds Latvijai”. Sektas finanšu ziedotāji ir salti par neizdošanos, un projekts tuvu bojāejai. Konkurenti, pieprazdami izsmalcinātu nevainīgu upuru spīdzināšanas tehniku, nomelnoja līderi Ingunu ar neasām bildītēm un šaubīgi montētiem video, kur godīgajai sievietei neatlika nekas cits kā taisnoties – tā neesmu es! Saeimā tādas aģitludziņas turpinās iestudēt, tāpēc savu “es” Sudrabas kundze radīs nevis politikas vingrinājumos, bet daudz plašākā atvēzienā. Ar prāta kriticismu viņa padarītu korupcijas apkarošanu par zinātni, mākslu un sportu. Valsts kontrolē nopulētās tīklu mešanas metodes un sazvejotās informācijas slāņi – lūk, Ingunas Sudrabas virsvērtība, kas rūdītākos ķepā ņēmējus iedabūs kā spoguļkarpas KNAB ķeselē un lunkanākos zušus izmeklētāju murdā. Kampēju ienākumu bilancei aizvērs, un kriminālelementiem, melnajām avīm valsts pārvaldē ne bez pamata šķitīs, ka iesācies dzīves periods, kas sastāv tikai no piektdienām un trīspadsmitajiem datumiem.
Korumpanta atzīšanos vairs nepanāktu ar karstu gludekli vai mediācijā, pietiktu ar Sudrabas caururbjošo acu skatu, lai trīcētu pat oligarhs! Aiz katras aploksnes naudas smērēšanas parādītos konkrēts cilvēks, un unikālais piķa ņemšanas fakts tiesā izgaismotos kā konspektā vai “Urantijas” horoskopā. Sudrabai korumpanti garšotu kā brokastīs, tā vēlās vakariņās. Viņas vadībā KNAB simbols būtu nevis klibs vanaģelis, bet leopards lēcienā.
