No šprotu konveijera uz kūdras purvu 22
Sigita Kalve 15 gadus “Rāndā” strādājusi par šprotu blīvētāju pie konveijera, tagad Rojas centrā pārdod draugu zemenes.
“Četras dienas izturēju kūdras purvā. Elles darbs! Ar rokām jāceļ 15 – 20 kilogramu smagas kūdras briketes tādos kā tornīšos. Ir cilvēki, kas tur turas sakostiem zobiem, jo nav citu variantu. Šprotes blīvēšana arī ir smags darbs, bet man patika, ļāva arī nopelnīt 400 – 500 eiro uz rokas, algu maksāja regulāri, nodokļi nomaksāti. Vasarā iešu uz mežu mellenēs, augustā darbu meklēšu jau ļoti nopietni, jo bezdarbnieku pabalsts tad ies uz beigām,” plāno S. Kalve, kura krīzē vaino gan Krieviju, gan Latvijas valdību, kas jau necietīšot, bet cietīs kā parasti – strādnieku šķira.
“Rāndas” direktora vietnieks Uldis Fīrmanis domīgi novelk, ka laikam viņu kādu laiciņu vēl uzņēmumā paturēšot, iemēģinājis jau rokas pie mencu aknu konservu iekārtas (starp citu, to darījis arī pats uzņēmuma īpašnieks), bet ražošanas daļas vadītāja Inese Puriņa uzrakstījusi atlūgumu un dosies pie bērniem uz Angliju, kur meklēs darbu.
