Aigars Neilands (no labās) ar kaimiņu un lucīšiem nāk no jūras.
Aigars Neilands (no labās) ar kaimiņu un lucīšiem nāk no jūras.
Foto – Artis Drēziņš

Kā skumju anekdoti Oskars stāsta par Krievijas ierēdņu viesošanos uzņēmumā. Piekasījušies, ka parastai ūdens šļūtenei, ar ko mazgā grīdu, nav uzgaļa (tas atradies blakus telpā, kā paredz Latvijas normatīvie akti), bet par to, ka uzņēmējs ieguldījis 200 000 eiro kūpinātavā, lai ar garantiju nebūtu pārsniegta benzpirēna norma, neviens negribējis ne skatīties, ne klausīties. Krievijas ierēdņi vēl nebija aizbraukuši mājās, kad pa drošiem kanāliem jau bijis zināms, ka Latvijas uzņēmumos atklātas briesmu lietas un šprotes Krievijā ievest nedrīkst. Kad O. Grosmanis saņēmis dokumentus no Krievijas ar pārbaudes rezultātiem, viņš tur izlasījis arī tādas lietas, kas viņa uzņēmumā pat teorētiski nav iespējamas. 22

“Mēs esam stipri. Protams, ja nenotiks kāds brīnums Krievijā, ražošanas apjomi saruks. Konservus, ko varējām pārdot Krievijā, tā uzreiz nekur citur pārdot nevarēs. Ir iestrādnes citos virzienos, ir citi tirgi, bet ne tuvu tādos apjomos. Esmu zivju pārstrādes nozarē kopš 1995. gada un neko nenožēloju. Varējām Krievijā pārdot šprotes – pārdevām. Konservu ražotāji tādējādi vairākiem tūkstošiem ģimeņu nodrošināja iespēju palikt, strādāt un dzīvot Latvijā harmoniskā vidē. Tas bija ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls jautājums. Tagad Krievija mums ir ciet. Varbūt Krievija rīt kļūs līdzīga Ziemeļkorejai un šis tirgus aizvērsies arī pārējām nozarēm. Bet tāpēc jau dzīvei nepienāks gals. Nedrīkst apstāties un jāstrādā tālāk,” optimistisks ir A. Lejietis, kurš katrā nelaimē mēģina saskatīt arī savu laimes stariņu. Varbūt daļa citu uzņēmumu krīzi nepārdzīvos, bet uzņēmējs tomēr aicina ar prognozēm nesteigties, jo tirgus pārgrupēsies, uzņēmēji meklēs citas iespējas saglabāt ražošanu. Ēkas, kuģi, cehi, daudzas ražošanas iekārtas taču saglabāsies, vienīgais, ko tiešām nekur citur nevar lietot, kā vien šprotēm, ir specifiskie kūpināšanas tuneļi. “Gamma-A” 70 – 80% no pēdējos gados ražotajiem konserviem bija šprotes. Perspektīva šprotēm šķietot Japāna, arī Ķīnā tās nebrāķējot, taču, lai tajā tirgū iekļūtu, nepieciešami desmitiem gadu. Tāpat Rietumos milzīga konkurence.

“Es izkārpīšos! Bet sirds sāp par darbiniekiem. Daļa dosies uz ārzemēm. Kas nevar kaut kādu iemeslu dēļ aizbraukt, tiem paliek ogas, sēnes mežā, darbs kūdras purvā, pašu mazdārziņi. Nevienu īpaši vainot notikušajā negribu, ja nu vienīgi mūsu politiķus, kas lēma par sankcijām: viņi jau ne par ko neatbild. Es visu atbildību ņemu uz sevi un tagad cenšos strauji iekarot jaunu tirgu. Būtu zinājis, ka tā notiks, būtu to darījis lēni un pamatīgi gadiem. Bet šprotu ir žēl ne tikai ienākumu dēļ: Roja ir pasaules šprotu Meka. Bija labi darbiniekiem, man, pašvaldībai, valstij,” secina O. Grosmanis.

Reklāma
Reklāma

“Mēs esam stipri. Protams, ja nenotiks kāds brīnums Krievijā, ražošanas apjomi saruks. Konservus, ko varējām pārdot Krievijā, tā uzreiz nekur citur pārdot nevarēs. Ir iestrādnes citos virzienos, ir citi tirgi, bet ne tuvu tādos apjomos. Esmu zivju pārstrādes nozarē kopš 1995. gada un neko nenožēloju. Varējām Krievijā pārdot šprotes – pārdevām. Konservu ražotāji tādējādi vairākiem tūkstošiem ģimeņu nodrošināja iespēju palikt, strādāt un dzīvot Latvijā harmoniskā vidē. Tas bija ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls jautājums. Tagad Krievija mums ir ciet. Varbūt Krievija rīt kļūs līdzīga Ziemeļkorejai un šis tirgus aizvērsies arī pārējām nozarēm. Bet tāpēc jau dzīvei nepienāks gals. Nedrīkst apstāties un jāstrādā tālāk,” optimistisks ir A. Lejietis, kurš katrā nelaimē mēģina saskatīt arī savu laimes stariņu. Varbūt daļa citu uzņēmumu krīzi nepārdzīvos, bet uzņēmējs tomēr aicina ar prognozēm nesteigties, jo tirgus pārgrupēsies, uzņēmēji meklēs citas iespējas saglabāt ražošanu. Ēkas, kuģi, cehi, daudzas ražošanas iekārtas taču saglabāsies, vienīgais, ko tiešām nekur citur nevar lietot, kā vien šprotēm, ir specifiskie kūpināšanas tuneļi. “Gamma-A” 70 – 80% no pēdējos gados ražotajiem konserviem bija šprotes. Perspektīva šprotēm šķietot Japāna, arī Ķīnā tās nebrāķējot, taču, lai tajā tirgū iekļūtu, nepieciešami desmitiem gadu. Tāpat Rietumos milzīga konkurence.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.